Iesaki rakstu: 
Nepārskatāmajā jaunajā Ministru kabineta tiesību portālā ievietoti divi dokumenti, kuri iezīmē augstskolu reformas sekas: “Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība” un rīkojums "Par valsts augstskolu tipiem".
Par padomju locekļu atlases kārtību šoreiz nerunāsim. Ministrijas ierēdņu sagatavotajā dokumentā desmit reizes lietots vārdu salikums "ja nepieciešams". Kurš pateiks, vai ir nepieciešams vai pieciešams? Patvaļīgai interpretācijai visi ceļi vaļā.
Vēl kāds nesens notikums: Latvijā augstskolu padomju slavināšanai bieži tika pieminēta Igaunijas prezidente K. Kaljulaida. Pirms tam bija Tartu Universitātes padomes priekšsēdētāja.
Igaunijas prezidenta vēlēšanas parādīja, ka šī madāma nebūt nav populāra Igaunijā, un viņa netika pārvēlēta prezidentes amatā. Amatu dabūja tipisks A. Rītela tipa cilvēks, kas stāv ar kājām uz zemes, nevis lidinās pa gaisu.
Trakas lietas atklājas, iepazīstoties ar rīkojumu "Par valsts augstskolu tipiem". Lai gan Augstskolu likuma mudžināšana Saeimā kļuvusi par hrestomātisku procesu, lielākā daļa būtisko izmaiņu palikusi tautai nepamanīta.
Cerējums par augstskolu tipiem seko primitīvā kapitālisma sacīkstes modelim. Augstākā klase ir zinātnes universitātes. Pasaulē gan par zinātnes universitātēm uzskata tādas, kurām ir spoži zinātnes sasniegumi, nevis administratīvi birokrātiski nosakot atbilstošo statusu.
Nākamā šķira jau ir daudz bēdīgāka - lietišķo zinātņu universitātes. Teksta autoriem nav ne mazākās sajēgas par darbaļaužu universitāšu (vocational university) izcelsmi, misiju un vīziju.
Labāk pazīstamās ir Nīderlandes Hogeschool, Vācijas un Austrijas Fachhochschule. Tāda sistēma radusies, jo šajās valstīs netiek praktizēta citviet labi zināmā koledžu sistēma. Koledžas, kas Latvijā vairs netiek ieskaitītas augstskolās, var būt izcilas. University College London un College de France ir izcilākas par vairumu augstskolu.
Vācijas Fachhochschule tika izveidota 20.gs. 60. gados, sociāldemokrātu valdībām mēģinot vājināt ultralabējo korporāciju dominētās klasiskās universitātes. Klasiskās universitātes bija noziegušās, atbalstot starpkaru revanšismu. Lai gan Fachhochschule nekad nepacēlās klasisko universitāšu līmenī, tā nosūca finansējumu un radīja federālo zemju valdībām paklausīgas kadru kalves. Austrijā Fachhochschule tiek ieviesta tikai 90.jos gados, jo nav lietderīgi tērēt universitāšu resursus vienkāršas augstākās izglītības došanai. Boloņas process ir devalvāciju veicinošs.
Interesanti paskatīties, ko var apgūt University of applied sciences – Hogeschool vai Fachhocschule. Meitenes apgūst lietvedību. Zēni apgūst moderno betona maisītāju.
Ministru kabineta rīkojumā lasām – Latvijā būs divas University of applied sciences: Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte.
Kuriozi. Daugavpils Universitātē ir spēcīga bioloģija, pēta kukaiņus, ir milzīgas kukaiņu kolekcijas. Tas nav University of applied sciences darbības lauks! Ar kukaiņu kolekcijām lepojas Hārvarda universitātes salīdzinošās zooloģijas muzejs, Oksfordas Universitātes Dabas vēstures muzejs, Kembridžas Universitātes Zooloģijas muzejs.
Bet University of applied sciences meitenes apgūst moderno bonerēšanu, zēni – magnētisko palaidēju. University of applied sciences nemēdz apgūt sistemātisko vai salīdzinošo bioloģiju. COVID ērā neviens nevar teikt, ka bioloģija Latvijai nav vajadzīga.
Liepājas Universitātē stipras ir izglītības zinātnes, sagatavo logopēdus. Un atkal tās ir zinātnes, kas nav radniecīgas University of applied sciences. Jo University of applied sciences var apgūt ainavu instalēšanu un mašīnbroderēšanu.
Latvijas Republikas vēsturē jau ir pieredze ar Vocational university. Tā ir 1923. gadā dibinātā Kaucmindes mājturības skola. 1938. gadā tika pārveidota par Mājturības institūtu un pacelta augstākās izglītības kārtā. Vai šodien Latvijai vajadzīgas desmit Kaucmindes?
Trešā, viszemākā gradācija ir lietišķo zinātņu augstskolas. Vai ministre – angļu valodas eksperte varētu iztulkot angliski? Highschool of applied sciences? Ikviens native speaker ar to sapratīs pavāju vidusskolu.
Augstskolu devalvēšana atstās iespaidu ne tikai uz pašreizējiem un nākamiem studentiem. Arī šo denominēto augstskolu diplomu turētājiem jāsaprot: ārzemju darba devējs, Google izlasot, ka pretendents beidzis University of applied sciences, uzreiz noteiks griestus. Griesti būs kopētāja apkalpošana un tulpju stādāmās mašīnas darbināšana.
Vai ministre saprot, ka reģionālo augstskolu vājināšana nestiprinās viņas pašas un viņas pārstāvētas partijas izredzes nākamajās vēlēšanās?
Cietušajām augstskolām vajadzētu vērsties pēc padoma pie Latvijas Universitātes rektora, kā Ministru kabineta rīkojumus apstrīdēt tiesā. Privātās augstskolas ir ieguvējas – augstskolas tipu nosaka dibinātājs. Var noteikt zinātnes universitāti vai jebko citu.
Rīkojuma pielikumos biedēts ar atbilstības pārbaudi 2024. gadā. Bailēm nav pamata, Latvijā neviena reforma nedzīvo ilgāk kā Eiropas piešķirtā nauda.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
