Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Pilnīgi nav saprotams, kāpēc detaļās iztirzājot augstskolu autonomijas vairāk kā 100 gadu vēsturi, ne ar vienu vārdu netiek analizēts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1995.g. pieņemtais Augstskolu likums? Vai tad tas nebija jādara, kaut vai tādēļ lai pamatotu 2005.g. grozījumus?

Atbildēt

Pirms brīvvalsts perioda no 1862.gada kā augstskola Rīgā darbojās Rīgas politehnikums. Augstskolas kvalitāti raksturoja Nobeļa laureātu skaits un pasaulē straujākā Latvijas teritorijas attīstība 20.gs. sākumā. Dibinot LVU nebija šaubu par augstskolas kvalitātes līmeni. Pašlaik Latvija ES ir ar vienu no zemākiem IKP uz iedzīvotāju. Reitingos LVU atpaliek no citām Baltijas augstskolāmun pat RTU. Autore ir pildījusu IZM valsts sekretāra amatu un varēja tieši ietekmēt augstskolu, t.sk. LVU līmeņa celšanos gan virzot augstskolu politikas izstrādi, gan uzraugot tās ieviešanu.

Atbildēt

LU ar visiem saviem "aizstāvjiem" nonākusi nAPSMIEKLA LĪMENĪ!!! Kaut vai ar to 'BĒRNUDĀRZA APLIKĀCIJU SPĒLI"- "bērniņi paņemiet aplikāciju ar zilo krāsu un bultu un pielieciet to pie kādas no sarkano krāsu taisnstuŗiem,vienalga kuriem-tas būtību nemaina... galvenais ,lai KRĀSAS būtu pareizi nolasītas -kas ZILS un kas SARKANS"-man to redzot tādasasociācijas ,ka LU IR BĒRNUDĀRZS !

Atbildēt

autonomija nenodrošina negodīgumu

Atbildēt

»

дурак

Atbildēt

»

Katrs spriež pēc savas attīstības stadijas.Dažs labs pat nezina kas ir apziņa.

Atbildēt

No Stikla kalna: " Jautājums ir šāds: „Vai postcilvēkiem būs sava zinātne?”. Atbilde ir šāda: „Nevis būs, bet jau ir sava zinātne! Uz Latvijas postcilvēku grandiozo kontingentu tas attiecās pilnā mērā.” Citāts: „„Punctum” ir interneta žurnāls, kas veltīts literatūras un filosofijas aktualitātēm, vēsturei un savstarpējam dialogam. Kopš savas darbības sākuma – 2014. gada pavasara – žurnālā publicēti aptuveni 300 teksti, kurus veidojuši virkne pašmāju rakstnieku, kritiķu, tulkotāju, filosofu un citu humanitāro zinātņu pētnieku. „Punctum” aktīvi un analītiski sekojis līdzi literatūras un filosofijas notikumiem, kļūstot par kvalitatīvāko šo nozaru informācijas avotu interneta vidē. Tāpat žurnāls pievērsis uzmanību arī norisēm mākslā un sabiedrībā”. Postcilvēku klātbūtni nav grūti konstatēt. Piemēram, šajā gadījumā pietiek ar to, ka interneta žurnāla autori nezina, ka filosofija nav zinātne un nav arī humanitārā zinātne („filosofu un citu humanitāro zinātņu pētnieku”). Postcilvēku portretā noteikti ietilpst arī slimīga pašpārliecinātība („kļūstot par kvalitatīvāko šo nozaru informācijas avotu interneta vidē”).

Atbildēt

»

Apziņa, kuras pašam nav.

Atbildēt

»

Apziņa.

Atbildēt

»

tu mani iepriecini, varbūt pat varēsi laizīt kādu slikti izlaizītu LU podu, piemēram, pēc izcila promocijas darba autora, profesora un korespondētājlocekļa. Tomēr centies, viena diena jau būs garām un tikai ~10 murgaini komentāri. Laizīt LU podus JKP nelaiž kuru katru trako.

Atbildēt

»

Izmanto manu ieteikumu - būs tev vien jāatliek LU podu laizīšana vienu nedēļu. Nepārdzīvo, izmanto laiku, murgo ar iedvesmu, Raiņa un Samsona gara pavadīts savās domās un varbūt pēc nākamās nedēļas otrdienas tiksi pie LU podu laizīšanas. Tikai atceries, nebūs tev trekni podi.

Atbildēt

»

būtu labāk, ja vietējie bāleliņi līdz šim nesataisītu mēslus... Nelāgi izskatās BBrokas darbošanās un naudas saņemšana vairākās vietās. Un kā līdz šim bankas iegāza noguldītājus, tas pats Parex, kad izveidoja Citadeli, ko pārņēma ārzemnieki, tagad darbojas normāli.

Atbildēt

»

придурок латыш

Atbildēt

Biedrene tā arī nav sapratusi, ka no sarakstīto burtu daudzuma neviens neko vairāk neapjēgs un mūsdienās tas viss ir par tālu un senu. Nu kam JKP proletārietim un plintnieces kaut ko vēstures būtu jāzina? Te tikai aprobežotība un intelekta trūkums ļauj nonākt par deputātiem un ministriem. Nez kāds ir sporogainītes IQ, ja tā te tik sirsnīgi var LU jautājumā brāļoties ar tādiem kā auziņš vai borzovs, bet ar skolām ar īpašajiem tukšpaurīšiem Par to partejiskā pārliecība kā bomis

Atbildēt

Paldies,labs atskats Latvijas Augstskolas autonomijas vēsturei.Jatceras ,ka šie autonomijas principi attiecas arī uz ctām augstskolām,RMI ,tagad RSU ,jo tas ir "meitasuzņēmums" šai Latvijas augstskolai.RTU ,kuram arī pēctecība u.c. Protams padomnieku konventu dimensijai ir jāļauj attīstīties.iespējams kas labs sanāks.Taču ,ceru ,ka daudzi sapratīs ,ka šādas politizētas padomes ir ļoti riskants pasākums.Bet šajā gadījumā -nāvējošs.LZA prezidents sabiedrības uzmanību vērš uz JKP kā partijas virzību totalitārisma virzienā un ciešo kontekstu ar tās sponsoru gribu.Kas ir sponsors ?Runā, itkā Meroni,nezinu.Bet Meroni taču ir klasisks starpnieka piemērs, tas ,kas aizsedz patieso labuma guvēju.Viņš var pat nezināt kas tas ir.Ja skatās no citas puses,tad ieinteresētā puse sevi neslēpj-ārvalstu investoru padome ir tā organizācija ,kura reprezentē to gribu,kurā mūsu valdība ieklausās ar izcilu dzirdi.Gan valsts ,gan ministru prezidents izrāda vislielāko pretimnākšanu ārvalstu investoriem.Pat nezinu,vēl kura valdība tik ļoti centusies palīdzēt investoriem.Pat gribētos ,lai vairāk ieklausās vietējos.Bet ne tur tā bēda. Un bēda ir liela.Šobrīd vietējiem uzņēmējiem,pašvaldībām ir milzīgas problēmas iegūt kredītus bankās,bet noteiktām ārvalstu struktūrām ir zaļā gaisma.Un tas notiek uz intensīva Latvijas banku likvidācijas fona.Un tas rada jautājumu :kā griba un plāns ir šādas politikas realizācija?Vai ārvalstu investoru padome ir satriekta par šādu virzību vai atbalsta to? Tālāk.Ja JKP sponsoru un partijas vadības (Bordāna) griba ir redzama procesos ap Olainfarm pārņemšanu un specifisko vadību,tāpat tajā ,kā tiek mēģināts pārņemt LU un vēlāk citas augstskolas, tad ir jautājums -vai tā ir ārvalstu investoru padomes griba jeb tā ir klaji pretēja tās gribai? Jo rodas satriecoši secinājumi.No kura laika starptautiskais bizness publiski atbalsta reiderisma sērgu?Šī infekcija apdraud arī starptautiskos uzņēmumus-pavērtējiet situāciju Krievijā-vai tur var normāli investēt pārliecībā, ka tavu biznesu neatņems?Parasti ,tādus uzņēmumus ,kas nes peļnu kā Olainfarm ,tomēr cenšas pārņemt nevis novest līdz likvidācijai.Parasti uzņēmumi cenšas nodrošināties ar darba resursiem reģionos ,kuros investē.Jo ir investori,kuriem ir nepieciešams kvalitatīvs darbaspēks ar īpašibām un prasmēm,kas atbilst augstām prasībām.Pašreizējā politika ir likvidēt šādu kadru sagatavošanas iespēju.Tām frāzēm par reformām augstākajā izglītībā nav jāmaldina klausītāji,tamdēļ jau juristi pelna daudz naudas,jo prot maldināt un runāt frāzes.Jautājums ir tāds.Latvijas valdība ir ļoti atsaucīga pret investoriem.viņa tiem cenšas izkalpoties.Bet pašreizējā ārvalstu investoru padomes griba ir pretēja reālajām investoru vajadzībām.Tā ved destruktīvā virzienā,tur ,kur tiks apdraudētas ne tikai peļņa ,bet pašas investīcijas.Protams ir ļoti šaura investoru grupa,kura taisa biznesu tad ,kad ielās līst asinis.Tad ,kad daudzi bankrotē,zaudē investīcijas.
Un jautājums ir par valdības stabilitāti.Vai mums ir pārliecība ,ka krītot šai valdībai , izdosies izveidot derīgu, darbaspējīgu valdību?Jo mums ir tāda bezkompromisa tiesiskuma tendence.Teiksim tā Bordāna kunga politiskā līnija ir tāda kā ir,bet ir JKP vadītājs ,un partijas harizmātiskajam līderim ir dominējoša ietekme partijas politikas virzībā.Partijas biedri viņu ciena un mīl.

Atbildēt

universitātes padevušās mantkārības ligai, kurās vadību interesē tikai nauda, bet nevienam nav daļas par vienkāršajiem pasniedzējiem un studentiem un vismazāk kādu interesē kvalitāte. Ja LU studenti var pateikt, ka labi, ka neesam reitingā, tad mums mazākas prasības , tad kur nu vēl zemāk krist. Diemžēl struktūrfondi tiek izlaupīti ar dārgajām būvēm... droši vien ir iesaistītas augstas personas augstos partiju amatos, jo neviens nekad par to sodu nesaņem. Bet pasniedzēji grimst nabadzībā un studenti tumsonībā

Atbildēt

šiem laikam bija uzdots izvilkt vajadzīgo personu kartītes no maisiem, bet laikam tas neizdevās...tagad atliek tikai gudri runāt

Atbildēt

»

Un kam tā?

Atbildēt

»

Tur jau tā nelaime ka nācijas intereses,nevis tautas intereses.

Atbildēt

tad lai neparzitē uz nodoklu maksātāju rēķina. Augskolu beigušo ieguldījums Latvijas valsts izaugsmē ir apšaubāms un relatīvs. Faktiski redzam, ka augstskolas turpina padomju laiku ideoloģiju - kalpot svešām varām, kuras nerealizē latviešu tautas intereses un tiesības.

Atbildēt

Vai mēs paspēsim vēl uzcelt baznīcu ceļā uz mājām?

Atbildēt