Iesaki rakstu: 
Piektdienas rītā paredzēts kādas privātfirmas rīkots maksas seminārs, kura dalībniekiem par 50 latiem četrarpus stundas iespējams noklausīties divu ierēdņu - Izglītības un zinātnes ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja Elmāra Martinsona un šīs pašas ministrijas Augstākās izglītības departamenta Augstākās izglītības politikas nodaļas juriskonsulta Māra Strada stāstījumu par grozījumiem Augstskolu likumā. Ministrijas darbinieku uzstāšanās paredzēta viņu darba laikā.
Kā rāda kāda Pietiek lasītāja iesūtītais sludinājums, SIA Partneri un pakalpojumi rīkotajā seminārā Izmaiņas Augstskolu likumā Martinsons un Strads (sludinājumā minēts uzvārds "Strazds", taču amata nosaukums un ministrijas komentārs liecina, ka runa ir par Stradu) gatavojas stāstīt par „tiesiskā regulējuma izmaiņām jautājumā par nekustamo īpašumu, ko augstskolām bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts”, studiju programmām, institucionālajām pārmaiņām augstskolu pārvaldē un citiem jautājumiem.
„Izglītības un zinātnes ministrijas Juridiskā departamenta direktors un ministrijas jurists par 50 latiem sniedz padomus par Augstskolu likumu un tā grozījumiem – par privātfirmas samaksu, ļaujot tai nopelnīt, veic darbu, kas faktiski jādara par velti,” uzskata Pietiek lasītājs.
Izrādās, ka Rolanda Broka pašlaik vadītajai ministrijai nav ne mazākās jausmas, cik bieži un par kādu samaksu tās darbinieki darba laikā piedalās šādos un līdzīgos maksas pasākumos, - to Pietiek ceturtdien apliecināja ministrijas komunikācijas nodaļa: ministrijai neesot „informācijas par citiem gadījumiem”. Tāpat ministrija neesot lietas kursā arī par atalgojumu, kādu ministrijas darbinieki saņem par līdzdalību šādos maksas pasākumos, „taču amatpersonām visi ienākumi ir jānorāda ieņēmumu deklarācijā”.
Izglītības un zinātnes ministrija gan apgalvo, ka Martinsons un Strads atbilstoši tam, kā to paredz normatīvie akti, esot saskaņojuši savu prombūtni un „attiecīgi ir rīkojumi, kas paredz, ka šajā dienā likumīgi neatrodas darbā un par to arī nesaņem samaksu”.
Uz jautājumu, vai ministrijas vadība atbalsta darbinieku līdzdalību šādos maksas pasākumos, kaut gan viņu darba pienākumos tāpat ietilpst šādu jautājumu skaidrošana, ministrija atbildēja: „IZM uzskata, ka abi minētie speciālisti ir ļoti kompetenti par tēmu, par kuru ir aicināti piedalīties seminārā, jo piedalījušies konkrēto normatīvo aktu izstrādē. IZM neiebilst, ka papildus IZM informatīvajiem pasākumiem speciālistu iesaiste informēšanas aktivitātēs var tikt veikta arī ārpus darba laika, to attiecīgi saskaņojot.
„IZM nevar komentēt apstākļus - kas piedalās šajā seminārā un kāpēc, tāpat arī konkrētās SIA argumentus iniciatīvai šādu semināru organizēt, maksas faktu un apmēru,” piebilst ministrija.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Partneri un pakalpojumi līdzīgās daļās pieder 1978. gadā dzimušajam Gunāram Kocerim un 1962. gadā dzimušajai Maijai Zujevai; uzņēmums dibināts tikai šā gada janvārī.
Ja ticēt Martinsona amatpersonas deklarācijai, kas publicēta VID publiskajā datu bāzē, viņš iepriekš ar šādām „haltūrām” gandrīz nav nodarbojies, - pērn viņš līdztekus 13 380 latu algai ministrijā saņēmis vēl 3550 latu algu nodibinājumā Akadēmiskās informācijas centrs un 253 latu algu SIA Juridiskā koledža. Savukārt Strads pērn esot pārticis tikai no ministrijas samaksātās 8198 latu algas.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
