Iesaki rakstu: 
Piektdienas rītā paredzēts kādas privātfirmas rīkots maksas seminārs, kura dalībniekiem par 50 latiem četrarpus stundas iespējams noklausīties divu ierēdņu - Izglītības un zinātnes ministrijas Juridiskās nodaļas vadītāja Elmāra Martinsona un šīs pašas ministrijas Augstākās izglītības departamenta Augstākās izglītības politikas nodaļas juriskonsulta Māra Strada stāstījumu par grozījumiem Augstskolu likumā. Ministrijas darbinieku uzstāšanās paredzēta viņu darba laikā.
Kā rāda kāda Pietiek lasītāja iesūtītais sludinājums, SIA Partneri un pakalpojumi rīkotajā seminārā Izmaiņas Augstskolu likumā Martinsons un Strads (sludinājumā minēts uzvārds "Strazds", taču amata nosaukums un ministrijas komentārs liecina, ka runa ir par Stradu) gatavojas stāstīt par „tiesiskā regulējuma izmaiņām jautājumā par nekustamo īpašumu, ko augstskolām bez atlīdzības nodevusi cita atvasināta publiska persona vai valsts”, studiju programmām, institucionālajām pārmaiņām augstskolu pārvaldē un citiem jautājumiem.
„Izglītības un zinātnes ministrijas Juridiskā departamenta direktors un ministrijas jurists par 50 latiem sniedz padomus par Augstskolu likumu un tā grozījumiem – par privātfirmas samaksu, ļaujot tai nopelnīt, veic darbu, kas faktiski jādara par velti,” uzskata Pietiek lasītājs.
Izrādās, ka Rolanda Broka pašlaik vadītajai ministrijai nav ne mazākās jausmas, cik bieži un par kādu samaksu tās darbinieki darba laikā piedalās šādos un līdzīgos maksas pasākumos, - to Pietiek ceturtdien apliecināja ministrijas komunikācijas nodaļa: ministrijai neesot „informācijas par citiem gadījumiem”. Tāpat ministrija neesot lietas kursā arī par atalgojumu, kādu ministrijas darbinieki saņem par līdzdalību šādos maksas pasākumos, „taču amatpersonām visi ienākumi ir jānorāda ieņēmumu deklarācijā”.
Izglītības un zinātnes ministrija gan apgalvo, ka Martinsons un Strads atbilstoši tam, kā to paredz normatīvie akti, esot saskaņojuši savu prombūtni un „attiecīgi ir rīkojumi, kas paredz, ka šajā dienā likumīgi neatrodas darbā un par to arī nesaņem samaksu”.
Uz jautājumu, vai ministrijas vadība atbalsta darbinieku līdzdalību šādos maksas pasākumos, kaut gan viņu darba pienākumos tāpat ietilpst šādu jautājumu skaidrošana, ministrija atbildēja: „IZM uzskata, ka abi minētie speciālisti ir ļoti kompetenti par tēmu, par kuru ir aicināti piedalīties seminārā, jo piedalījušies konkrēto normatīvo aktu izstrādē. IZM neiebilst, ka papildus IZM informatīvajiem pasākumiem speciālistu iesaiste informēšanas aktivitātēs var tikt veikta arī ārpus darba laika, to attiecīgi saskaņojot.
„IZM nevar komentēt apstākļus - kas piedalās šajā seminārā un kāpēc, tāpat arī konkrētās SIA argumentus iniciatīvai šādu semināru organizēt, maksas faktu un apmēru,” piebilst ministrija.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Partneri un pakalpojumi līdzīgās daļās pieder 1978. gadā dzimušajam Gunāram Kocerim un 1962. gadā dzimušajai Maijai Zujevai; uzņēmums dibināts tikai šā gada janvārī.
Ja ticēt Martinsona amatpersonas deklarācijai, kas publicēta VID publiskajā datu bāzē, viņš iepriekš ar šādām „haltūrām” gandrīz nav nodarbojies, - pērn viņš līdztekus 13 380 latu algai ministrijā saņēmis vēl 3550 latu algu nodibinājumā Akadēmiskās informācijas centrs un 253 latu algu SIA Juridiskā koledža. Savukārt Strads pērn esot pārticis tikai no ministrijas samaksātās 8198 latu algas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
