Augstākās tiesas senatora Guļāna dēls apzog bankas, partnerus un Eiropas valstis?
Pietiek lasītājs11.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms gada es stāstīju par daļu no mahinācijām, kuras veicis Armands Guļāns – LR Augsatākās tiesas senatora Andra Guļāna dēlu. Tiesneša darbošanos lieliski raksturo frāze - katram tiesnesim ir pienākums atstādināt cilvēkus, kuri ir netaisni vai neiedienīgi konkrētās situācijās, bet ko darīt, kad tavs paša dēls rīkojas negodīgi un neiedienīgi? Kuras intereses ir svarīgākas – valsts vai ģimenes? Tikmēr pilnīgas nesodāmības sajūta dod tiesneša dēlam tiesības darīt to, ko mēs esam pieraduši redzēt filmās ar Džeimsu Bondu.
2000. gadu beigas. Armanda Guļāna kompānija International Impex Ltd ņem BNP PARIBAS bankā 756 tūkstošu dolāru kredītu. 2011.gadā International Impex Ltd tiek likvidēta. Saviem draugiem un partneriem Armands Guļāns stāsta, ka viņam esot iespēja iegūt bankas garantijas, apejot likumu, un pat piedāvā šādu pakalpojumu par naudu.
Iegūt iespaidīgus sakarus un uzspļaut likumam viņam, pēc visa spriežot, palīdz augstu stāvošais tēvs. “Katram tiesnesim ir pienākums atstādināt cilvēkus, kuri ir netaisni vai neiedienīgi konkrētās situācijās,” – šis tēva apgalvojums acīmredzot nestrādā, kad runa ir par personīgo labklājību un dēla mahinācijām.
Armands Guļāns vairākkārtīgi ir paziņojis saviem partneriem, ka izmantojot firmu-viendienīšu pakalpojumus naudas atskaidrošanā. Vēl vairāk, viņš zinot vairākus cilvēkus, kuri piedāvā līdzīgus pakalpojumus Latvijā un aiz tās robežām. Protams, par konkrētu komisiju. Tiešu pierādījumu, kas apstiprinātu šādu operāciju veikšanu, šobrīd nav. Vienkārši vēl viena epizode pie tiesneša Andra Guļāna dēla mahinācijām.
Armands Guļāns lielās saviem biznesa partneriem, ka viņam ir vairāki dzīvokļi Rīgā un viņš tos izīrējot, nedeklarējot ienākumus un nemaksājot nodokļus par to izīrēšanu. Protams, tie nav noformēti uz viņu. Un, ja jūs īrējat dzīvokli Rīgā, pilnīgi iespējams, ka jūs padarāt bagātāku jau tā ne trūcīgo Guļānu ģimeni.
Vai var izsekot naudas ienākšanai augsti stāvošā tiesneša ģimenes kontā? Varētu, protams. Bet Finanšu policija neuzskata par vajadzīgu iesaistīties jau tāpat tumšajās lietās. Varbūt tāpēc, ka Andrim Guļānam ir jauki draugi visās valsts struktūrās?
Agrāk es rakstīju par to, ka Armands Guļāna darbība izvērsusies visā Eiropā. Viņš, kā liecina neoficiāla informācija, izmanto PVN shēmas piecās valstīs: Polija-Slovākija-Ungārija-Rumānija-Bulgārija un pēc būtības vienkārši apzog kaimiņvalstu budžetus un iegūst pieckārtīgu peļņu.
Un vēl Armands Guļāns ir parādā kreditoriem 3,5 miljonus eiro un 3,2 miljonus ASV dolāru. Precīzāk, bija parādā 2015.gada decembrī, kad viņš pašrocīgi parakstīja partneriem garantiju vēstuli, kurā fiksēja šīs summas. Parāds pagājušo četru gadu laikā palielinājies vairāk nekā četras reizes.
Iespējams, tēvs teiks: “Nepārdzīvo, mans dēls, viss būs kārtībā!” Tāpat kā bija ar desmitiem un simtiem tūkstošu eiro pārskaitījumiem starp ģimenes kontiem, uz kuriem nezin kāpēc Reģionālā investīciju banka pievēra acis. Bet varbūt Andris neatradīs tam laiku, – gados jaunā mīļākā atņem gan spēkus, kuru jau tā nav daudz, gan laiku.
Man ir zināms investors, kurš piesaistīja prāvu summu Armanda Guļāna biznesam un gala rezultātā palika ne ar ko. Faktu jau ir tik daudz, ka nav skaidrs, kāpēc tiesnesis joprojām atrodas tiesas ēkā, bet nevis atsēž sodu par noziegumu slēpšanu un valsts aparāta piesaistīšanu krāpniecības lietu aizsardzībā. Vienā kamerā ar savu dēlu...
Seko mums 
Apvienotā saraksta (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu. Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību. Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā.
Tuvojas Krievijas uzsāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu ceturtā gadadiena. Nemainīgs ir fakts, ka šis ir masīvākais un intensīvākais bruņotais konflikts Eiropā kopš 1945. gada. Krievijas agresiju raksturo bezprecedenta kara vešanas un okupācijas nosacījumu pārkāpumi Ukrainā, kuru dēļ masveidā cieš civiliedzīvotāji, civilā infrastruktūra un Ukrainas tautas vēsturiskais mantojums. Jāpieņem, ka uz jautājumu, vai šo karu varēja izbeigt ātrāk un vai to var izbeigt drīzumā, atbildes būs atšķirīgas politikas, militāro, ekonomikas un dažādu citu ekspertu vidū.
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
