Augstākajām valsts amatpersonām ir kolosāla iespēja parādīt savu saliedētību ar sabiedrību, bet...
Kasīklis15.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad norit jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošanas pasākumi, Latvijas sabiedrība sevi parāda no labākās puses un ir tikpat saliedēta kā pirms 30 gadiem, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atzina Valsts prezidents Egils Levits.1
Varu tik piekrist E.Levita vārdiem, tikai diemžēl manā skatījumā vārdā “sabiedrība” E.Levits neieskaitīja ne sevi, ne ministrus, ne arī Saeimas priekšsēdētāju.
Vaicāsiet, kādēļ tā domāju? Nez, vai domāsiet citādāk, izlasot, ka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Saeimas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt 95 procentus, Ministru prezidenta - 95 procentus, bet ministru - 90 procentus no gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajiem Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumiem mēnesī.
Šogad ik mēnesi Valsts prezidents saņem 1192 eiro, Saeimas priekšsēdētāja un premjers - 1132, bet ministri - 1073 eiro lielu piemaksu, kas ir paredzēta reprezentācijas izdevumu segšanai. Saskaņā ar esošo likumdošanu normatīvie akti neparedz izdevumu pierādīšanas pienākumu. Tas nozīmē, ka katram amatam atvēlētā summa tiek izmaksāta kopā ar algu.2
Nedrīkst noniecināt kā E.Levita, tā arī premjerministra, ministru un Saeimas priekšsēdētājas paveikto pēdējā laikā. Jautājumi, kuri viņiem jārisina, nav vienkārši. Tas, ka ar tiem tomēr visnotaļ veiksmīgi tiek galā, – šaubu nav.
Tomēr vārdiem par saliedētību vajadzētu būt ar kādu segumu. Īpaši situācijā, kad daudziem samazinās ienākumi vai tiek pat zaudēts darbs. Tamdēļ īsti nav saprotams, kādēļ tad visas augstās amatpersonas ar reāliem darbiem neparāda, ka arī tās ir saliedētas. Kā parādīt – vienkārši: šajā laikā atsakoties no reprezentācijas izdevumu saņemšanas vai, ja šāda iespēja normatīvajos aktos nav paredzēta, saņemto summu noziedojot cīņai pret Covid-19. Īpaši, ka šajā laikā ne par kādiem reāliem reprezentācijas izdevumiem pat īsti nevarētu būt runas, jo viss notiek attālināti. Kur tad šo summu izmantos? Skatoties reāli – tā sanāk bez maz vai piemaksa tā pat vien.
Valsts pārvaldes darbību reglamentējošajos tiesību aktos nav definēts arī termins „reprezentācijas izdevumi”. Termina „reprezentācijas izdevumi” saturs noteikts vairākos nodokļu jautājumus regulējošos ārējos normatīvajos aktos. Reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī. Tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai.3
Iepriekš minēto skaidrojumu par reprezentācijas izdevumiem sniedza Valsts kontrole, jau 2014.gadā sniedzot revīzijas ziņojumu par Satversmes tiesas gada pārskatu sagatavošanas pareizību.
Precīzāks reprezentatīvo pasākumu mērķis ir atsegts valsts pārvaldes iestādes administratīvo tēla veidošanas pasākumu nodrošināšanas izdevumu vadlīnijās, pasakot: Plānojot administratīvos izdevumus, iestāde paredz arī izdevumus valsts pozitīvā tēla veidošanai, sadarbības veicināšanai un sabiedrisko attiecību īstenošanai, veidojot priekšstatu par iestādi kā par līdzvērtīgu un respektablu sadarbības partneri, kas savukārt sekmē kontaktu dibināšanu un uzturēšanu un iestādei labvēlīgāku lēmumu pieņemšanu.
Šāda rakstura izdevumi ir administratīvo izdevumu daļa, un tie paredzēti, piemēram, viesu un delegāciju uzņemšanai, informatīvo un izglītojošo pasākumu organizēšanai, valsti/iestādi simbolizējošu priekšmetu iegādei vai izgatavošanai, u.tml. (turpmāk – valsts tēla veidošanas pasākumi) atkarībā no iestādes funkcijām un darba specifikas. Iestāde, plānojot minētos izdevumus, rūpīgi izvērtē pasākumu svarīgumu un sasniedzamo rezultātu.4
Šo izlasot paliek pavisam neomulīgi. Sanāk, atsevišķām amatpersonām ir paredzēti reprezentatīvie izdevumi, viņu vadītajām iestādēm arī. Man vienam liekas, ka sanāk dubultā?
Turklāt – pašsaprotama šķiet nepieciešamība pēc reprezentācijas izdevumiem privātuzņēmējiem. Viņiem jācenšas savu uzņēmumu parādīt labākā gaismā, izcelt to uz apkārtējo fonu. Ko ar reprezentācijas izdevumiem vēlas panākt valsts pārvalde un manis nosauktās amatpersonas?
Savulaik E.Levits bija izteiktākais Latvijas Republikas Satversmes preambulas piekritējs un tās autors. Preambulā citastarp ir teikts: Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.5
Šajā sakarā man tad jautājums – ko prezidents, ministru prezidents, ministri un Saeimas priekšsēdētāja, kā personas, var vēl reprezentēt? Kādu tēlu veidot!? Vai nu valsts nodrošina saviem iedzīvotājiem labklājību, drošību utt., vai nē. Darbi ir tie, kas parāda vislabāk.
Jā, ārvalstu viesiem jāorganizē kā sanāksmes, tā pusdienas un jādāvina suvenīri, bet – tam jau līdzekļi ir paredzēti šo iestāžu budžetos.
Tagad ir īstais laiks E.Levitam, I.Mūrniecei, K.Kariņam un visiem ministriem parādīt, ka viņi patiesi ir saliedēti ar sabiedrību šajā izaicinājumiem pilnajā laikā. Turklāt laikā, kad budžetā ir nepieciešami finanšu līdzekļi.
Varētu iet arī solīti tālāk un beidzot saprast, ka viņiem it kā reprezentācijas izdevumiem paredzētā summa nav nekas vairāk kā banāls algas papildinājums, un ierosināt veikt grozījumus normatīvajos aktos, kā rezultātā amatpersonām šādus papildu līdzekļus vairs neizmaksātu, jo tas nav ne lietderīgi, ne izkontrolējami.
Protams, vienmēr paliek otrais variants – gudri runāt par saliedētību un citām augstām matērijām, aicināt iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret atalgojuma samazināšanu, jo vajag tak solidarizēties, bet pašiem turpināt dzīvot kā iepriekš – cepuri kuldami.
1 https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/levits-covid-19-raditaja-krizes-laika-sabiedriba-ir-tikpat-saliedeta-ka-pirms-30-gadiem-14237889
2 https://nra.lv/ekonomika/latvija/310664-amatpersonu-reprezentacijas-terini-nemazinas-ari-arkartas-situacijas-laika.htm
3 http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2014/2.4.1-3_2014/revzin_st_28apr14.pdf
4 https://www.fm.gov.lv/files/valstsbudzets/2016/FMZinop08_260516_izd_parskat.pdf
5 https://likumi.lv/ta/id/57980-latvijas-republikas-satversme
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
