Auditori: Meroni pārvaldītais „Latvijas Naftas tranzīts” nodevis trešajai personai vairāk nekā 24 miljonus eiro un tos vairs pilnībā nekontrolē
PIETIEK27.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētā AS Latvijas Naftas tranzīts ir nodevusi trešajai personai vairāk nekā 24 miljonus eiro un tos vairs pilnībā nekontrolē, - šāds ir revidentu atzinums par uzņēmuma 2017. gada pārskatu, kas iesniegts ar vairāk nekā gada nokavēšanos un tikai tad, kad Valsts ieņēmumu dienests apķīlājis tā naudas līdzekļus vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā.
„2017. gada 31. decembrī no visiem Sabiedrības bilancē atspoguļotajiem naudas līdzekļiem attiecīgi 24 456 tūkstoši EUR (2016. gada 31.decembrī 27 686 tūkstoši EUR) Sabiedrības vārdā pārvaldīja trešā persona. Kā izklāstīts finanšu pielikuma 13. piezīmē, Sabiedrības pašreizējā vadība pilnībā nekontrolē šos naudas līdzekļus,” atzinuši auditori no Grant Thornton Baltic Audit SIA.
„Revīzijas laikā mēs nevarējām no attiecīgās bankas, kur šie naudas līdzekļi tiek turēti, iegūt tiešu apstiprinājumu minēto naudas summu esamībai, lai gan tikām saņēmuši iepriekš minētās trešās personas apliecinājumu par iepriekš minēto naudas summu esamību. Iepriekš minēto apstākļu dēļ mēs nevarējām gūt pietiekamu pārliecību par iepriekš minēto naudas summu esamību un atgūstamības apmēru 2017. gada 31.decembrī,” teikts revidentu atzinumā.
No paša uzņēmuma gada pārskata piezīmēm ir noprotams, ka nekontrolējamie naudas līdzekļi ir noguldīti vārdā nenosauktā bankā, taču noguldījums ir veikts īpatnā formā, kā rezultātā noguldījumu kontrolē nevis uzņēmuma oficiālā vadība, bet gan citas personas – visticamākais, pats Meroni.
„Daļa no naudas bankā 29 275 296 USD (24 456 068 EUR) (2016.gadā - 29 184 293 USD) apmērā atrodas bankas kontos, no kuriem 29 000 000 USD ir depozītnoguldījums, bet 275 296 USD nauda bankā, pār kuriem esošajai Sabiedrības vadībai nav pilnīgas kontroles,” aprakstīts uzņēmuma gada pārskatā.
Tāpat revidenti norādījuši, ka Meroni kontrolētā uzņēmuma bilancē 2017. gada beigās ir bijuši iekļauti ilgtermiņa debitoru parādi ar uzskaites vērtību – 103,94 miljoni eiro, kas ir gandrīz četras piektdaļas no visiem Latvijas Naftas tranzīta aktīviem, un revidenti ir norādījuši uz nopietnām neskaidrībām arī attiecībā uz šīm summām.
„Sabiedrības vadība nav veikusi atkārtotu komercķīlu vērtēšanu uz gada pārskata parakstīšanas brīdi. Revīzijas gaitā mēs neguvām informāciju, kas ļautu ar pietiekamu precizitāti noteikt, vai uz revidentu ziņojuma izsniegšanas brīdi ilgtermiņa debitoru parādu atgūstamības apmēru,” teikts Grant Thornton Baltic Audit SIA atzinumā.
Kā zināms, līdz šim Latvijas Naftas tranzītam ir izdevis noslēpt to, kurp tālāk aizplūduši gandrīz 80 miljoni eiro, kurus šai kompānijai vajadzēja saņemt pēc tam, kad tā 2015. gada rudenī uzņēmumam Euromin Holdings (Cyprus) Limited – faktiski Vitol grupai pārdeva 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju.
Viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai tika pārdota par 1,77 eiro. Taču pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro. Vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Rezultātā Euromin pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas. Ja par šādu cenu Meroni būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilnu 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.
Kā jau ziņots, 2018. gadā klajā nāca dokumenti, kas rādīja, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms šī darījuma: izrādās, pārrunas, lai gūtu atļauju darījumam, veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar Aivara Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.
Prognozējams, ka neatkarīgi no Lemberga krimināllietas iznākuma cietēja no šīs afēras būs Latvijas valsts – vai nu tā neiegūs tai pienākošos mantu, vai arī Lembergs varēs piedzīt no tās zaudējumus par tās pārziņā esošās mantas izsaimniekošanu.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
