Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Auditori ir izteikuši nopietnas bažas un virkni piezīmju par Krievijas uzņēmējam Grigorijam Guseļņikovam un citiem, mazāk zināmiem akcionāriem piederošās AS Norvik banka pašreizējo stāvokli un nākotni, - tā rāda Pietiek rīcībā esošais SIA Deloitte Audits Latvia neatkarīgu revidentu ziņojums, kas pievienots auditētajam bankas gada pārskatam.

Iespējams, nopietnākais auditoru atzinums saistīts ar Norvik grupas nākotnes perspektīvu tiešas atkarības no riska darījumiem, kas saistīti ar Krieviju: "Krievijas ekonomikas attīstība un Krievijas rubļa kursa svārstības ir būtiski ietekmējušas Grupas un Bankas finanšu rezultātus un finansiālo stāvokli. Tādējādi Grupa ir atkarīga no turpmākas ar Krievijas Federāciju saistīto riska darījumu veiksmīgas vadības, kā arī no turpmāka akcionāru atbalsta un spējas uzlabot Grupas kapitāla pietiekamības rādītāju."

Auditori arī norāda uz vismaz diviem apjomīgiem gadījumiem, kad tiem nav izdevies saistībā ar banku iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus. Pirmais no tiem saistīts ar ieguldījumiem vairākos ieguldījumu fondos un citiem finanšu aktīviem, un faktiski auditori norobežojušies no skaidra vērtējuma par reālo šo ieguldījumu vērtīgumu vai nevērtīgumu:

"Kā aprakstīts 17. pielikumā, Bankas un Grupas pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ietver ieguldījumus vairākos ieguldījumu fondos un citus finanšu aktīvus. Šie finanšu aktīvi tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā un peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīvu patiesas vērtības izmaiņām tiek atzīti visaptverošajos ienākumos, izņemot vērtības samazinājumu.

Pastāvot objektīviem pierādījumiem par aktīva vērtības samazinājumu, uzkrātie zaudējumi, kas tikuši atzīti visaptverošajos ienākumos, tiek pārklasificēti no pārvērtēšanas rezerves uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu. 2014. gadā Banka pārklasificēja zaudējumus no vērtības samazināšanās no pārvērtēšanas rezerves uz peļņas vai zaudējumu aprēķinu 36 935 tūkstošu eiro apmērā.

Mēs nevarējām iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus, lai noteiktu, vai viss minētais ieguldījumu vērtības samazinājums attiecas uz 2014. pārskata gadu. Iespējamā korekcija ietekmētu pārskata gada zaudējumus, iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus, kā arī 2013. gada salīdzināmos finanšu rādītājus, taču neietekmētu pašu kapitāla apmēru 2014. gada 31. decembrī."

Auditori savās piezīmēs arī skaidri atzinuši, ka tiem no bankas sniegtās informācijas nav bijis skaidrs, kā Norvik grupas aktīvus reāli ietekmēs tās iespaidīgās politizētās tiesvedības:

"2014. gada 31. decembrī Bankai un Grupai ir riska darījumi, kas saistīti ar alternatīvās enerģijas nozari, 56 473 tūkstoši eiro bruto apmērā (2013. gada 31. decembrī 56 468 tūkstoši eiro), tai skaitā izsniegtie bruto aizdevumi 52 145 tūkstoši eiro (2013. gada 31. decembrī 52 243 tūkstoši eiro) un citi riska darījumi 4 328 tūkstoši eiro (2013. gada 31. decembrī 4 225 tūkstoši eiro), 2014. gada 31. decembrī vadība ir izvērtējusi minēto aktīvu atgūstamību un, pamatojoties uz virkni pieņēmumu attiecībā uz sagaidāmajām nākotnes naudas plūsmām, atzinusi aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus 12 351 tūkstošu eiro apmērā (2013. gada 31, decembri 12 351 tūkstošu eiro apmērā).

Tā kā Banka ir iesaistīta vairākos ar minētajiem darījumiem saistītos juridiskos procesos, pastāv būtiska neskaidrība par ar šiem riska darījumiem saistīto nākotnes naudas plūsmu laiku un apjomu. Tādējādi, mums nebija iespējas noteikt, vai 2014. gada 31. decembrī ir nepieciešamas jebkādas korekcijas iepriekš minētajā uzkrājumā aktīvu vērtības samazinājumam."

Tāpat auditori norādījuši uz bankas jauno akcionāru darbībām, mēģinot "stutēt" kredītiestādes stāvokli un uzlabot tās kapitāla pietiekamības rādītāju: "Banka un Grupa ir saņēmušas atbalstu no akcionāriem. Atbalsta darījums tika veikts, nododot Grupai kontroli pār ieguldījuma īpašumu par atlīdzību, kura ir ievērojami zemāka par patieso vērtību. Ieguldījuma īpašums ir atspoguļots Bankas un Grupas 2014. gada 31. decembra bilancē, un darījuma rezultātā saņemtais aktīva vērtības pārsniegums pār atlīdzību 10 969 tūkstošu eiro apmērā tika atzīts tieši Bankas un Grupas pašu kapitālā.

Darījuma izpilde tika pabeigta un īpašuma tiesības publiskajos reģistros tika pārreģistrētas 2015. gadā, tādēļ visi riski un ieguvumi, kas attiecināmi uz minēto ieguldījuma īpašumu, tika nodoti Grupai 2015. gadā. Attiecīgi, minētajam atbalsta darījumam nevajadzēja būt atzītam Bankas un Grupas bilancē 2014. gada 31. decembrī.

Tādējādi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi Bankas bilancē un Ieguldījuma īpašumi Grupas bilancē, kā arī pašu kapitāls 2014. gada 31. decembrī tika palielināti par 10 969 tūkstošiem eiro. Grupas uzrādītā kapitāla pietiekamības rādītāja atbilstība normatīviem 2014. gada 31. decembrī tika sasniegta minētā dalījuma uzskaites rezultātā."

Pagājušā gada beigās Pietiek jau publicēja mo neformāliem avotiem saņemtu apjomīgu un detalizētu versiju, kas izskaidroja daudzas neskaidrības, kas pēdējā gada laikā fiksētas saistībā ar Norvik banku. Uz aicinājumu komentēt šajā versijā minētos faktus bankas vadība pēc ilgākām pārdomām atbildēja ar kategorisku atteikumu. Saistībā ar auditoru izteiktajām piezīmēm un šaubām publicējam šo versiju atkārtoti:

"Kopš 2013.g.sākuma lielākais Norvik akcionārs Jurijs Šapurovs (JŠ) aktīvi meklē jaunu stratēģisku investoru Norvik bankai, kura jau atradās FKTK pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūkst līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FKTK jau vairākkārt brīdināja par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradās maksātnespējas stāvoklī, un faktiski situācija joprojām nav mainījusies, rādītāji joprojām tiek mākslīgi uzturēti.

Uz vasaras beigām J.Šapurovs atrada tādu ieinteresēto personu - Grigoriju Guseļņikovu (GG), kurš sevi pozicionēja kā pieredzējušu baņķieri un pazīstamu krievu izcelsmes „miljonāru". Savu nodomu iegādāties Norvik apstiprināšanai 2013.g.2.oktobrī GG noslēdz ar JŠ aizdevuma līgumu, ar kuru piešķir JŠ aizdevumu EUR 1.000.000,- ar atmaksas termiņu 6 mēneši.

Aizdevuma nodrošinājumam JŠ ieķīlā par labu GG 6.027.346 Norvik bankas akcijas par kopējo nominālvērtību LVL 6.027.346, kas uz to brīdi sastādīja 9% no kopējā balsstiesīgo akciju skaita. Jāpiebilst, ka darījums (akciju ieķīlāšana) notika rupji pārkāpjot Norvik bankas statūtus, jo saskaņā ar statūtiem akciju ieķīlāšanai bija nepieciešams saņemt akcionāru piekrišanu, kas tika izdarīts krietni vēlāk jau pēc notikušā darījuma, t.i. akcijas tika ieķīlātas 2013.g.11.oktobrī, nesaņemot tādu piekrišanu.

Uz to brīdi nepieciešamie minimālie ieguldījumi Norvik banka pamatkapitālā sastādīja aptuveni EUR 30 min. Ņemot vērā to, ka tādu naudas līdzekļu GG nebija, viņš ņem īslaicīgu aizdevumu no Krievijā pazīstama miljonāra P.Kondrašova (PK), kas bija kādreizējais kompānijas Uralkalij akcionārs. Saņemtais aizdevums kopā ir vairāk kā EUR 30 mln. (pēc neoficiālām ziņām EUR 90 mln, turklāt starpība no šīs summas un tās, kas ieguldīta Norvikā, ir tērēta citām un privātām GG vajadzībām, tai skaitā nu jau bankrotējuša vīna veikala iegādē Londonā).

Darījuma būtība bija:

a)   par aptuveni EUR 30 mln kļūt par Norvik banka vairākuma akcionāru, pie kam EUR 28,6 mln tiek iemaksāti pašas Norvik banka pamatkapitālā, respektīvi pašam sev

b)   ņemot vēra to, ka PK izsniegtais aizdevums ir īslaicīgs, ir jāatrod iespēja aizņemtos līdzekļus atgriezt tuvākajā laikā ar Norvik bankas palīdzību, un faktiski jau pie kapitāla "palielināšanas" 2013.gada decembrī tiek noslēgti darījumi, kas šo shēmu palīdzēs īstenot. Galvenā būtība - kapitāls it kā "palielināts", bet faktiski, ar Bankas pašas, t.i., noguldītāju, naudu.

Īstenojot savu shēmu 2013.g.decembrī GG piedalās Norvik bankas izsludinātajā akciju emisijā un iegādājas jauna laidiena akcijas par kopējo summu EUR 28,6 mln, kā arī iegādājas sekojošas akcijas no Norvik banka akcionāriem:

Andrejs Svirčennkovs - 11.363.324 akcijas; Jurijs Šapurovs - 662.768 akcijas; AS Lateko invest - 4.435.198 akcijas; Igors Podgorbunskihs - 630.000 akcijas; Donāts Vaitaitis - 5.681.648 akcijas; Natalja Drozda - 361.569 akcijas,

kas kopā dod viņam līdzdalību 50% + 1 akcija no kopējā Norvik banka balsstiesīgo akciju skaita. Par akciju nodošanu iepriekšējiem akcionāriem apsolīti vairāki bankas aktīvi, nekustamie īpašumi un citi labumi (attiecībā uz vienu no akcionāriem - arī solījums nevērsties pret viņu tā pārkāpumu NB sakarā).

Jau 2014.gada pavasarī tiek izziņots, ka Norvik banka iegādāsies GG aktīvu Krievijā - Vjatka bank, kļūstot par Vjatka bank mātes sabiedrību. Tas nozīmē, ka Norvik banka samaksātu GG par Vjatka bank akcijām pašam Guseļņikovam. Kiprā reģistrētā uzņēmuma Opidius holdings limited akcijas pieder GG. Lieki piebilst, ka Vjatka banka finansiālais stāvoklis ir apšaubāms. Ļoti interesantos un pretrunīgos apstākļos Norvik vienkārši bez FKTK atļaujas došanas veica darījumu un par šo tikai painformēja FKTK tad, kad tas jau bija izdarīts, vēstulei pievienojot Bankas protokolu, kurā minēts, ka šo jautājumu savā starpā esot saskaņojuši, privāti tiekoties A.Ruselim, NB Padomes loceklim un K.Zakulim. Vienlaicīgi publiski tika izziņots, ka notikusi Norvik bankas pamatkapitāla palielināšana.

Spriežot pēc bankas publiskiem paziņojumiem, faktiski kapitāla "palielināšana" notika atkal jau par Bankas pašas naudas līdzekļiem, Bankai tos samaksājot par Krievijas Vjatka bank akcijām, kuras piederēja G.Guseļņikovam un viņa tēva kontrolētajai kompānijai Opidius holdings limited. Interesants fakts - septembra mēnesī, kad K.Zakulis atradies atvaļinājumā, runā, ka FKTK Padome esot pieņēmusi lēmumu nerekomendēt šādu darījumu un atļauja nav tikusi dota. K.Zakulim atgriežoties no atvaļinājuma, acīmredzot pēc A.Ruseļa, I.Rimševica un K.Zakuļa kādas individuālas tikšanās, Norvik ieguvis pārliecību, ka pietiek par šo vienkārši FKTK nosūtīt informāciju zināšanai.

Par pašu GG

Pret GG Krievijā ir ierosinātas četras krimināllietas par ekonomiskiem noziegumiem, tai skaitā naudas atmazgāšanu milzīgā apmērā (lietas Krievijā izmeklē FSB).

Ir ziņas, ka paralēles velkamas arī starp GG un Antonovu, kura mērķis ir izmantot šo pašu Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas nolūkos (īstermiņa mērķu sasniegšanai). Viena no versijām, par ko zināja arī FKTK un LB vēl pirms Guseļņikova ienākšanas Bankā: aiz Guseļņikova stāv Antonova intereses, kura mērķis ir izmantot Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanas nolūkos. Banka viņam esot nepieciešama īstermiņa mērķu sasniegšanai.

Saites ar Krājbanku:

1)   Tieši uz Norvik Banku no Krājbankas pēc maksātnespējas pasludināšanas pārgāja vairāki top vadītāji - tai skaitā juristi. Norvik bankas galvenā juriste jau kopš 2012.gada februāra mēneša ir Margarita Mjadzelica, arī - maksātnespējas administratore, kura, kā juristu aprindās zināms, ir viena no tām, kas „zīmējusi" daudzas Antonova Krājbankas shēmas. Par Margaritu Mjadzelicu GG sarunās ir deklarējis, ka viņš labās "atsauksmes" par M.Mjadzelicu saņēmis tieši no Antonova.

Tāpat arī Natālija Losāne, kura arī ir viena no vadošajām juristēm - iepriekš Krājbankā, šobrīd Norvikā.

2)   NB valdē no 18.09 jauns loceklis - Deniss Novikovs. Kārtējais Krājbankas top vadītājs (iepriekš Krājbankas meitas Finasta Asset Management, Finasta atklātais pensiju fonds Padomes priekšsēdētājs u.c. daudzos Krājbankas meitas uzņēmumos). Kārtējais apliecinājums tuvajām GG un Antonova attiecībām (ko faktiski jau GG nemaz neslēpj).

3)   Saikne ir arī VA un GG izvēlētajos juridiskās palīdzības sniedzējos: Antonova advokāts LV: Viesturs Zauls. Strādā kopā ar Aleksandru Berezinu (zvērinātu advokātu birojs IUSTUS Krāmu ielā Vecrīgā, www.lawoffice-iustus.lv). Berezinu izvēlējies Guseļņikovs par savu advokātu. Berezins pārstāv gan GG, gan viņa labo roku kriminālprocesos, tai skaitā, tajā, kas ierosināts par draudu izteikšanu (pēc KL 132.panta). Šis process ierosināts 2014.gada 5.septembrī, ierosinātājs - VP GKP Kriminālmeklēšanas pārvalde par GG un Andrei Danilenko iespējamām prettiesiskām darbībām.

Vēl arī komiska nianse - NB taisās nomāt telpas Krājbankas mājā Skanstes ielā, uz kurām pārvāksies visa NB valde, padome un VIP klientu apkalpošanas pārvalde. Šo ēku nesen iegādājās izsolē no maksātnespējīgās BAB bankas Snoras SIA JD 15. Snoras šajā darījumā pārstāvēja juridiskais birojs Tark Grunte Sutkiene (par šo ir informāciju biroja mājaslapā). Tā arī ir vēl viena "sakritība" - Tark Grunte Sutkiene birojs pārstāv ne tikai Snoras, bet arī Norvik - no TGS biroja - zv.adv.Agnese Hartpenga ir NB pilnvarotā pārstāve n-tajās tiesvedībās.

FKTK loma

Neskatoties uz saņemto pretrunīgo informāciju, mākslīgajām "kapitāla palielināšanām", kas faktiski ir pretrunā ar spēkā esošo regulējumu, FKTK tomēr ir devis, un joprojām izrāda nesamērīgu labvēlību šim investoram. GG intereses visvairāk (uzskatāmi izmisīgi) aizstāv FKTK vadītājs K.Zakulis un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics. Draudzības vārdā arī I.Rimšēvičs noreferencējis G.Guseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku A.Ruseli (kurš šobrīd ir Norvik bankas Padomes loceklis).

Jaunajai GG nostiprinātajai Norvik bankas padomei algu apmērs ir nesamērojams ar jebkādu Latvijas finanšu iestāžu tirgus situāciju, turklāt ar tik sliktiem finansiāliem rādītājiem (kopš GG iegādājies Banku, situācija ar Bankas ieguldījumu portfeli un likviditāti ir tikai pasliktinājusies) ir saprotama vienīgi pie apstākļiem, ka arī pašreizējais akcionāru sastāvs visdrīzāk gatavojas īstermiņa scenārijam attiecībā uz Norviku. Atalgojums pašam GG kā padomes priekšsēdētājam: EUR 50 000 mēnesī, Padomes priekšsēdētāja vietniekam (GG "labā roka" Andrei Danilenko) EUR 15 000 mēnesī, pārējiem padomes locekļiem EUR 10 000 mēnesī. Attiecīgi tikai Padomes atalgojums vien gada griezumā sastāda EUR 1.2 mln.

Arī vēl pirms G.Guseļņikova ienākšanas FKTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situāciju ar Norvik. Kopš 2012.gada maija - jūnija, kad tika veikta padziļināta pārbaude, FKTK ir informēta par lielāko daļu Norvik pārkāpumiem, uz kuriem saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem Norvik licence būtu jāanulē (pielikumā viens piemērs). Pēc šīs pārbaudes Norvik saņēma ierobežojumus licencē (kreditēšanas aizliegumu un maksājumu pastiprinātu uzraudzību no FKTK puses).

Šā gada sākumā saskaņā ar vienošanos ar G.Guseļņikovu vēl pirms tā ienākšanas visi minētie ierobežojumi tikuši atcelti. Kopš tā brīža Banka izsniegusi vairākus kredītus nerezidentiem - Krievijas uzņēmumiem; bez faktiski jebkāda nodrošinājuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās, kas zināmajos apstākļos un ar GG realizēto shēmu rokrakstu ir arī, iespējams, nekas cits kā līdzekļu aizpludināšana uz pastarpināti tam piederošajiem uzņēmumiem Krievijā.

Faktiska situācija (fabula):

Kopš 2013.g.sākuma lielākais Norvik akcionārs Jurijs Šapurovs aktīvi meklē jaunu stratēģisku investoru Norvik bankai, kura jau atradās FKTK pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūkst līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FKTK jau vairākkārt brīdināja par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas. Faktiski, ja atmet liriku, Norvik banka atradās maksātnespējas stāvoklī.

Līdz ar Grigorija Guselņikova ienākšanu Bankā, FKTK un pārējie atbildīgie varēja nedaudz atviegloti nopūsties, jo vismaz ārēji publika tika mierināta, ka ir taču jauns īpašnieks, jauns valdes priekšsēdētājs, tūliņ tiks stiprināta kapitāla bāze un Norvik kļūs par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem. Faktiski jauna nauda no akcionāra nav ieplūdusi, un nav ticamības, ka tas vēl vispār notiks.

Par Norvik bankas finanšu stāvokli, pēc publiski pieejamām ziņām

1. Norvik 2013.gada beigās publiski mierina ar veikto "pamatkapitāla palielināšanu, ienākot jaunam investoram", taču patiesībā 2014.gadā akcionāru sapulcē, apejot likuma normas, tās pamatkapitāls ir samazināts

2014. gada 31.martā tika sasaukta Norvik bankas akcionāru pilnsapulce, kurā tika ziņots, ka Norvik bankas iepriekšējo gadu un 2013.gada revidētie zaudējumi kopumā pārsniedza pusi no Norvik bankas pamatkapitāla, kā rezultātā ir iestājušies Komerclikuma 271.panta paredzētie nosacījumi, kas paredz, ka, ja akciju sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no tās pamatkapitāla, ir jāsasauc akcionāru sapulce, kurai jālemj par situācijas risinājumu, kas var izpausties kā tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšana, sabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija, reorganizācija, pamatkapitāla izmaiņas, kā ari citos veidos.

Pretēji acīmredzamajai nepieciešamībai stiprināt kapitālu akcionāri lemj par pamatkapitāla samazināšanu, ar to dzēšot Norvik bankas zaudējumus kapitāla samazinājuma apmērā (principā tiek realizēta acīmredzama finanšu shēma, apejot Komerclikuma normas, kā arī tādējādi notiek izvairīšanās veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs akcionāra pienākums). Saskaņā ar Latvijas Vēstnesis publicēto paziņojumu, minētais Norvik bankas pamatkapitāla samazinājums ir reģistrēts 2014.gada 12.maijā. Tātad, ņemot vērā 2013.gada beigās notikušo pamatkapitāla palielināšanu, un šodienas faktisko situāciju, Norvik bankas pamatkapitāls faktiski ir krities no EUR 124.746.031,20 līdz EUR 53.462.584,80, kas apstiprina Norvik bankas finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Neskatoties uz 2013.gada decembrī ar jaunā īpašnieka ienākšanu notikušo pamatkapitāla palielināšanu par 31,4 miljoniem eiro, pamatojoties uz 2014.gada 31.marta Norvik bankas akcionāru pilnsapulces lēmumu, Norvik bankas pamatkapitāls tika samazināts vairāk kā divas reizes, t.i par summu EUR 71.283.446,40.

Ar Norvik bankas 2014.gada 9.jūnija ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu pieņemts lēmumus izsludināt papildus akciju emisiju, emitējot 250 000 000 jaunas vārda balsstiesīgās akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību Eur 0,60. Taču līdz pat šim brīdim nav ziņu, ka kāds uz šo emisiju būtu pieteicies (ne pašreizējie akcionāri, ne trešās personas) un pamatkapitāls nav ticis palielināts.

2. Bankai ir būtiska kapitāla nepietiekamība (nespēja segt savus zaudējumus), tas nesasniedz tai piemērotos normatīvus, turklāt tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zemākais no visām LR reģistrētajām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Norvik bankai piemērotais individuālais minimālais rādītājs 2012.gadā bija 12%, savukārt 2013.gadā 11.1%. Bankas faktiskais kapitāla pietiekamības rādītājs bija zem šīs normas un attiecīgi 2012.gadā 8.34% un 2013.gada beigās 10.11% (informācija no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku asociācijas publicētajiem datiem).

Savukārt, analizējot šī gada pirmo trīs mēnešu Norvik publicētos finanšu datus, secināms, ka tās kapitāla bāze vēl jo vairāk turpina pasliktināties, un proti, pašu kapitāls uz 31.01.2014 bija 55 295 tūkstoši euro, uz 28.02.2014: 55 091 tūkstotis euro, savukārt, uz 31.03.2014 48 724 tūkstoši euro (t.i., tikai divu mēnešu griezumā samazinājums jau par 12%).

Saskaņā ar FKTK mājaslapā (skat. interneta vietni fktk.lv, sadaļa Banku kompass) publicētajiem datiem Norvik ir zemākais kapitāla pietiekamības rādītājs no visām Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā, turklāt tas atšķiras no pārējām kredītiestādēm ļoti būtiski.

3. Bankai jau vairākus gadus saskaņa ar publiski pieejamiem finanšu pārskatiem piemērotas pastiprinātās uzraudzības procedūras

Norvik banka savos publiski pieejamos gada pārskatos apliecina (2013.gada pārskatā, skat. pielikums Nr.4, - 17.1pp, un 2012.gada pārskatā - 20.1pp), ka FKTK Bankai ir jau vairāku gadu garumā piemērojusi pastiprinātās uzraudzības procedūras.

4. Bankai no visām Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm vienīgajai saskaņā ar pēdējo abu gadu publicētajiem (2013.un 2012.gada) pārskatiem ir "kvalificēts" auditoru atzinums, jeb - auditoru atzinums, kas izteikts ar piebildēm

Saskaņā ar 2013.gada Norvik bankas finanšu pārskatā norādīto, tās kredītu portfelis sastāda 142 320 000 latu. Savukārt, riska darījumi, kas saistīti ar alternatīvās enerģijas nozari sastāda 39 686 000 latu jeb 28% no minētā kredītu portfeļa. Attiecībā uz šo portfeļa daļu Norvik bankas auditors Deloitte Latvia savā atzinumā norādījis, ka tam "nebija iespējams noteikt, vai 2013.gada 31.decembri nepieciešamas jebkādas korekcijas aktīvu vērtības samazinājumam".

Faktiski tas nozīmē, ka auditors nav izteicis savu vērtējumu (atzinumu) par gandrīz trešo daļu no Bankas kopējā kredītu portfeļa, kas, balstoties uz Bankas rādītājiem, ir pietiekami materiāla jeb būtiska sadaļa, lai atstātu ietekmi uz tās kapitāla pietiekamību un/vai zaudējumu apmēru pārskata gadā. Tāpat 2013.gada finanšu pārskatā auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultātā pārskata gada zaudējumi būtu palielināmi vēl par Eur 13 280 000.

Deloitte Latvia savā revidenta ziņojumā par Norvik bankas 2012.gada pārskatu ir norādījis iebildi, ka "akcionāra atbalsts", kas uzrādīts Bankas 2012.gada finanšu pārskatā, iespējams, nav attiecināms uz 2012.gadu, jo darījums faktiski tika reģistrēts publiskajos reģistros tikai 2013.gadā, tādējādi Deloitte nevarēja pārliecināties, vai finanšu atbalsta uzrādīšana 2012.gada 31.decembra bilancē ir atbilstoša". Tāpat 2012.gada finanšu pārskatā auditors ir izteicis iebildumus, kuru rezultātā pārskata gada zaudējumi būtu palielināmi vēl par Eur 12 743 000.

5. Bankas pēdējo gadu milzīgo zaudējumu apmēru nav iespējams segt saprātīgā termiņā.

Norvik bankas pēdējo divu gadu zaudējumi kopā sastāda vairāk kā 73 miljonus Euro, savukārt, ja tiktu ņemta vērā Deloitte Latvia revidentu ziņojumos ietvertās piebildes, vairāk kā 99 miljoni euro. No publiskiem Norvik bankas finanšu datiem ir acīmredzams, ka banka nav spējīga absorbēt zaudējumus saprātīgā termiņā.

Atsevišķi pa gadiem:

zaudējumi par 2013.gadu: 18 446 000 latu. Ja Norvik Banka būtu ņēmusi vērā sava auditora Deloitte Latvia piezīmi revidentu ziņojumā par 2013.gada finanšu datiem, tad tās zaudējumu apmērs būtu par 9 333 000 latu lielāks, t.i., 27 779 000 latu.

Zaudējumi par 2012.gadu: 32 951 000 latu. Ja Norvik banka būtu ņēmusi vērā sava auditora Deloitte Latvia piezīmi revidentu ziņojumā par 2012.gada finanšu datiem, tad tās zaudējumu apmērs būtu par 8 956 000 latu lielāks, t.i., 41 907 000 lati.

Vai pie Norvik Bankas rādītājiem un finanšu stāvokļa ir adekvāti noteikt tās akcionāram Grigorijam Guseļņikovam ikmēneša algu EUR 50 000 apmērā, un pārējiem Padomes locekļiem Eur 15 000 un EUR 10 000 algu mēnesī (kas gadā veido EUR 1 140 000 tikai atalgojumā Padomei)?

Neskatoties uz jaunā akcionāra G.Guseļņikova ienākšanu un tā lielajiem solījumiem, Norvik finansiālais stāvoklis neuzlabojas, nekādi ieguldījumi no jaunā akcionāra netiek veikti. Minēto iemeslu dēļ 2014.gada 31.martā tiek sasaukta Norvik akcionāru sapulce, kurai sakarā ar pēdējo gadu ievērojamiem zaudējumiem, kas pārsniedz pusi no Norvik pamatkapitāla, atbilstoši Komerclikuma 271.pantam jālemj par turpmākajām darbībām (likums nosaka, ka norādītajā gadījumā akcionāriem jālemj par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju, reorganizāciju, pamatkapitāla izmaiņām vai jāpieņem citu lēmumu par sabiedrības saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu). Lai grāmatvediski "uz papīra" atrisinātu milzīgās finansiālās problēmas, tiek nevis ieguldīti Norvik tik nepieciešamie līdzekļi, bet gan nolemts samazināt Norvik pamatkapitālu uz vairāk nekā pusi (t.i. no 124 746 031,20 EUR līdz 53 462 584,80 EUR).

2014.gada 9.jūnijā notiek jauna akcionāru sapulce, kurā tiek lemts par ievērojamu jaunu Norvik akciju emisiju un pamatkapitāla palielināšanu par 150 000 000 EUR. Līdz pat 2014.gada oktobrim neviens nav iegādājies jaunās akcijas. 2014.gada oktobrī Norvik paziņo, ka Grigorijs Guseļņikovs ir iegādājies un apmaksājis akcijas par summu 69 638 784 EUR. Vienlaicīgi tiek paziņots par to, ka Norvik iegādājusies no kompānijas, ko kontrolē Grigorijs Guseļņikovs un viņa tēvs, tai piederošu Krievijas Federācijas reģionālo banku Vjatka bank.

Minētās Krievijas Federācijā esošās bankas novērtējumu veicis Krievijas Federācijas vērtētājs (par kura objektivitāti, ticamību un vērtējumā izmantotajiem apsvērumiem pie apstākļiem, kad Vjatka banka revidētais pasu kapitāls uz 2013.gada beigām ir tikai ap 46 milj. EUR, ir pamatotas šaubas. Šādam darījumam maksimālais koeficients būtu 0,8 no pašu kapitāla, taču, ievērojot sankcijas pret Krieviju, tendenci, ka Krievijas Centrālā banka aktīvi slēdz nelielas reģionālās bankas, kā arī Krievijas rubļa vērtības samazinājumu, kas ietekmē aizņēmēju maksātspēju un attiecīgi negatīvi ietekme kredītportfeļa kvalitāti, jo ievērojams skaits hipotekāro kredītu ir citā valūtā). Novērtējums Vjatka bankai veikts par cenu, kas tuvu AS Citadele pārdošanas cenai (t.i. ap 70 000 000 EUR).

Minētā darījuma rezultātā Norvik aktīvos ir ieguldīta nevis reāla nauda, kas Norvik vitāli nepieciešama, bet gan apšaubāmas reputācijas (banka iesaistīta vairākos skandālos) Krievijas Federācijā esošās reģionālās bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rādītāji nav spīdoši un ar negatīvu tendenci. Tādējādi:

- ir pārkāpti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem Norvik pamatkapitāla palielināšanai bija jānotiek tikai naudā,

- neskatoties uz to, ka faktiski Norvik pamatkapitāls nav palielināts reālos naudas līdzekļos, Norvik valde ir apliecinājusi, ka pamatkapitāla apmaksa ir notikusi,

- acīmredzami Norvik ir sagrozījusi faktus, jo visticamāk pirmais ir noticis Vjatka banka akciju iegādei par Norvik noguldītāju līdzekļiem, bet tikai pēc tam Norvik akciju iegāde no tā esošā akcionāra. Tādējādi ir noticis nevis reāls naudas līdzekļu ieguldījums, bet īstenota kārtējā shēma par pašas bankas līdzekļiem

- nav skaidrs jautājums par FKTK atļaujas saņemšanas esamību, kas pie šāda darījuma būtu nepieciešama, ievērojot, ka Norvik aktīvos būs Krievijas Federācijā esoša banka un FKTK būs jāņem vērā arī Vjatka banka rādītājus (šeit visticamāk būs problēmas ar to atbilstību patiesībai, ievērojot vājo sadarbību ar Krievijas uzraudzības institūcijām un banku prasību atšķirībām), jo minētās bankas rādītāji tieši ietekmēs nu jau Norvik rādītājus. Turklāt FKTK atļauja jebkurā gadījumā ir nepieciešama, jo, pirmkārt, minētais darījums ir riska darījums, otrkārt, darījums ar ieinteresēto personu attiecībā pret Norvik

Tāpat paralēli fiktīvajai pamatkapitāla palielināšanai ar pašas Norvik naudu notiek arī Norvik esošo naudas līdzekļu "izvešana" ne tikai caur bankai piederošajiem slēgtajiem fondiem, bet ari caur kredītu izsniegšanu vairāku miljonu apmērā n-tajām Krievijas Federācijā reģistrētajām komercsabiedrībām."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...