Iesaki rakstu: 
Neprecizēta smaga olbaltumu un enerģētiskā malnutricija, kas faktiski nozīmē nomiršanu badā, - šāds nāves cēlonis oficiāli fiksēts šā gada 21. jūnijā pansionātā „Lauciene” mirušai sirmgalvei.
Kā rāda LA rīcībā esošā Talsu novada dzimtsarakstu nodaļas šā gada 8. jūlijā izdotā izziņa par miršanas reģistrāciju, 1930. gada decembrī dzimusī Olga R. šā gada 21. jūnijā ir mirusi astoņdesmit astoņu gadu vecumā. Izziņā par miršanas reģistrāciju ierakstītā malnutrīcijas diagnoze ir traktējama tikai vienā veidā – sirmgalve faktiski ir nomirusi badā.
Juriste Ineta Malahovska, kuras rīcībā šī informācija nonākusi, sniedzot juridisko palīdzību, jau ir vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu, aicinot „steidzami uzsākt kriminālprocesu pret Talsu novada pašvaldības iestādes - pansionāta "Lauciene" darbiniekiem, kuri rīcības dēļ no bada (!) 2019.gada 21.jūnijā ir nomirusi šī pansionāta iemītniece Olga R., jo 21.gadsimtā Latvijā neviens, kas atrodas pansionātā, nedrīkst nomirt no bada”.
Olga R. pansionātā ir dzīvojusi aptuveni divus gadus, un LA zināms, ka oficiāli viņai bijusi tā sauktā saudzējošā diēta, kuras ietvaros sirmgalvei nav dota daļa ēdienu. Taču šī diēta, protams, nav nozīmējusi badināšanu, kāda fiksēta oficiālajā atzinumā.
Pansionāta direktore Dace Upleja, kura tikai 2018. agda vidū bija nomainījusi iepriekšējo direktoru Andi Kukīti, šā gada 28. oktobrī uzrakstīja iesniegumu ar lūgumu atbrīvot no ieņemamā amata.
Taču par pansionāta iemītnieces bada nāvi D. Upleja tad pat neieminējās, tā vietā vietējai presei – „Talsu Vēstīm” pieminot pašvaldības pārstāvju ņirgāšanos par viņas darbu un to, ka tikuši „radīti apstākļi, lai nevarētu atbilstoši veikt darbus, kas nepieciešami šajā pārmaiņu laikā, kas ir iestādē”.
Savukārt pašreizējā direktora pienākumu izpildītāja Ilze Rūsiņa, kura pie šiem pienākumiem ķērusies augustā, LA apgalvo – nemaz neesot „viennozīmīgi noteikts, ka viņa mirusi bada dēļ, negribētos piekrist”.
Pansionātā gan esot uzsākta pārbaude, un arī Labklājības ministrija esot uzsākusi „procesu”, taču tas sācies tikai tagad, novembrī. Pati I. Rūsiņa tolaik pansionārā neesot strādājusi, taču zinot, ka Olga R. pansionātā jau atvesta „ļoti miesās kalsna” un pati atteikusies no daļas ēdienu.
Taču uz jautājumu, vai tad, ja cilvēks neēd, viņam nav jānodrošina mākslīgā barošana, D. Upleja skaidro – „ja ģimenes ārsts nozīmē sistēmas, tad jā, bet tajā laikā daktere bijusi atvaļinājumā”, un tā nu viss beidzies ar ātro palīdzību un galu galā ar sirmgalves nāvi.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
