Atverot „slapjos tirgus“, Pekina turpina apdraudēt savu un pasaules iedzīvotāju veselību
Jānis Mākoņkalns21.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz to, ka pasaulē turpinās COVID-19 epidēmijas uzliesmojums, Ķīnas varasiestādes ir sākušas pakāpeniski vērt vaļā t.s. „slapjos tirgus“[1], kuros papildus tradicionālajai dzīvnieku gaļai un jūras veltēm nereti tiek tirgota arī eksotisko dzīvnieku gaļa, kas ir vairākkārtīgi kalpojuši par izejas punktu (ground zero) dažādu dzīvnieku vīrusu pārnesei uz cilvēkiem.
Uz šo brīdi Ķīnas „slapjie tirgi“ tiek saistīti ar vismaz trīs vīrusu uzliesmojumu izraisīšanu:
1) Putnu gripas (H5N1) epidēmiju 2004.-2007.gadā;
2) SARS epidēmiju 2002.-2003.gadā;
3) Pašreizējo COVID-19 epidēmiju.
ASV Nacionālā alerģiju un infekcijas slimību institūta direktora Antonija Fauči vērtējumā „slapjo tirgu“ atvēršana no Pekinas puses ir bezatbildīga[2]. Šim apgalvojumam nevar nepiekrist, taču Pekina, neskatoties uz zinātnieku pamatotu kritiku, ir izvēlējusies atvērt „slapjos tirgus” apmeklētājiem, tādā veidā kārtējo reizi apdraudot ne tikai savu, bet arī visas pasaules iedzīvotāju veselību.
Kamēr Rietumu pasaule turpina darīt visu iespējamo, lai apturētu epidēmijas tālāku izplatību, tostarp potenciāli sagraujot savu ekonomiku, Ķīna nav bijusi gatava izdarīt pat tik daudz kā apturēt vienas nozares darbu. Līdz ar to rodas pašsaprotams jautājums, kāpēc Ķīnas valdība, lai gan atzīst, ka „slapjie tirgi“ ir dažādu vīrusu perēklis[3], ir izvēlējusies spītīgi iestāties pret to slēgšanu?
Viens no Pekinas apoloģētu argumentiem, atbildot uz šo jautājumu, parasti ir saistīts ar ķīniešu tradicionālajām vērtībām, kurās ārkārtīgi nozīmīgi lomu it kā spēlējot tieši eksotisko dzīvnieku izmantošana pārtikā un tradicionālajā medicīnā. Līdz ar to neizpratne par „slapjo tirgu“ vēsturisko nozīmi nereti tiek norakstīta uz rietumnieku aprobežotību, ja ne aklu rasismu pret ķīniešiem.
Lai gan ir taisnība, ka Ķīnas tradicionālajā medicīnā un virtuvē izsenis ir tikuši izmantoti dažādi eksotiskie dzīvnieki, „slapjo tirgu“ fenomens ir salīdzinoši jauns. Savvaļas dzīvnieku gaļas īpatsvars ķīniešu virtuvē ir tiešā veidā saistīts ar pagājušā gadsimtā piedzīvoto, komunistiskā režīma izraisīto badu 50.gadu beigās/60.gadu sākumā.
Lielais Ķīnas bads bija komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna īstenotās industrializācijas politikas (t.s. „lielā lēciena uz priekšu”) sekas. Šajā laikā Ķīnas līdz šim agrārā sabiedrība tika piespiedu kārtā industrializēta, kā rezultātā sabruka lauksaimniecības nozare un valsts vairs nespēja nodrošināt savus iedzīvotājus ar pārtiku[4].
Lai cīnītos pret iznīcinošo badu, Ķīnas valdība pieņēma lēmumu atļaut iedzīvotājiem nodarboties ar jebkāda veida, tostarp eksotisko dzīvnieku, audzēšanu un tirgošanu ēšanas nolūkos. Tā kā šī bija viena no retajām valsts nozarēm, kas bija privatizēta un praktiski nekontrolēta no Pekinas varasiestāžu puses, eksotisko dzīvnieku tirdzniecība kļuva par plaukstošu nozari komunistiskās Ķīnas novārdzinātajā ekonomikā.
Rezultātā ar laiku mainījās arī Ķīnas iedzīvotāju paradumi un to ēdienkartē par aizvien ierastāku parādību kļuva savvaļas dzīvnieku gaļa. Tikai pēc tam, kad Ķīnas valdība spēja atjaunot cūkgaļas, liellopa un vistas gaļas audzēšanas apjomus, eksotisko dzīvnieku lietojums pārtikā sāka pakāpeniski samazināties.
Līdz ar to var pamatoti secināt, ka eksotisko dzīvnieku lietošana pārtikā ir nevis Ķīnas tradicionālas kultūras, kā to apgalvo Pekinas apoloģēti, bet gan komunistiskā režīma izraisīta bada mantojums!
Lai gan oficiālie statistikas dati liecina, ka mūsdienās aizvien lielāka daļa Ķīnas sabiedrības neatbalsta eksotisko dzīvnieku gaļas lietošanu pārtikā (2017.gadā tādu bija 97% no visiem iedzīvotājiem)[5], „slapjie tirgi” joprojām bauda lielu popularitāti iedzīvotāju vidū un ir uzskatāmi par ļoti ienesīgu biznesu. Ķīnas valdības aprēķini liecina, ka 2017.gadā kopējais „slapjo tirgu” apgrozījums bija mērāms aptuveni 73 miljardos ASV dolāru[6].
Tas nozīmē to, ka „slapjo tirgu” īpašniekiem ir bijušas visas iespējas, lai izdarītu spiedienu uz komunistiskās partijas politiķiem un ierēdņiem un lobētu savas biznesa intereses visaugstākajā līmenī. Tieši šī lobija rezultātā oficiālā Pekina, neskatoties uz zinātnieku un Rietumvalstu kritiku, ir izvēlējusies riskēt, atverot „slapjos tirgus” apmeklētājiem, tādā veidā apdraudot to un pārējās pasaules iedzīvotāju veselību un dzīvības.
[1] https://nypost.com/2020/04/13/chinas-wet-markets-back-in-business-despite-us-calls-to-shut-them/
[3] https://www.washingtontimes.com/news/2020/mar/18/china-knew-years-bats-caused-disease-yet-left-wild/
[5] http://www.xinhuanet.com/english/2020-02/25/c_138817298.htm
[6] https://bj-zhuanlishuju.oss-cn-beijing.aliyuncs.com/战略咨询报告/中国野生动物养殖产业可持续发展战略研究报告.pdf
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
