Iesaki rakstu: 
Vakcinēšanās būšot obligāta ārstniecības, sociālās aprūpes, izglītības un citās iestādēs. Darba devējiem būšot tiesības atlaist darbinieku, kurš nevarēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu. Tā vienojusies valdība. Tas esot sabiedrības interesēs, lai mūs pasargātu no infekcijas izplatības un iespējamām smagām slimības sekām.
Labā valdība nesaprot, kāpēc tauta ir tik nepateicīga un nestāv garumgarās rindās pie vakcinācijas centriem, kuros pieejama vesela buķete bezmaksas vakcīnu. Steigšus jāsameklē vainīgie un viņi jāsoda – mediķi, skolotāji, auklītes, senioru aprūpētāji. Viņi esot tas cēlonis, ka Latvijā nekāda pūļa imunitāte nav sasniegta un var atnākt vēl viena kovid-ziema!
Patiesībā valdošā koalīcija ir smagi slima ar kolektīvo demenci, tā neatceras, cik reižu solīja un uzmeta, manipulēja un nekaunīgi meloja. Tā “neatceras”, kādus grašus atsvieda bez darba palikušajiem cilvēkiem un cik samaksāja nekam nederīgajam vakcinācijas birojam. Kā “iepirka” maskas un vakcīnas. Cik “organizēts” bija vakcinācijas procesa sākums. Kā “sakārtoja” informatīvo telpu, dotējot pareizos medijus un izslēdzot TV krievvalodīgajiem. Kādu nodokļu “dāvanu” pasniedza 1.jūlijā…
Šī valdība ir panākusi to, kas nav izdevies nevienai līdzšinējai – totālu neuzticēšanos. Jo uzstājīgāk tā aicina vakcinēties, jo straujāk pieaug antivakseru skaits un pretošanās. Šis sabiedrības noskaņojums var kļūt sprādzienbīstams apvienojumā ar “antivakseru” politiskajām iniciatīvām.
Negribu apspriest medicīniskos aspektus – cik lielā mērā nevakcinētie var apdraudēt vakcinētos, tātad imunitāti ieguvušus cilvēkus. Par to vēl zinātnieki strīdas. Bet ir skaidrs, ka obligāta vakcinācija, profesiju aizliegumi un tamlīdzīgas lietas ir totalitāras varas atribūti. Satversmi nevar staipīt kā vecu zeķi, lai “tiesiski” iedabūtu pamatlikumā to, kas būtu izdevīgi valdībai.
Un cik šī soda akcija izmaksātu? Cik – tiesas procesiem, cik – tīši radītajiem bezdarbniekiem? Vai arī nav domas no darba atbrīvotajiem piešķirt kādu pabalstu iztikai? Galu galā – vai mums valstī ir pedagogu, mediķu, aprūpētāju pārpalikums? Kurš darīs viņu darbu?
Vairums “Saskaņas” biedru atbalsta iespēju vakcinēties, bet kategoriski iestājas par brīvprātīguma principu šajā procesā. Mēs neatbalstīsim valdības sagatavoto likumprojektu par obligātu vakcināciju nekādā formā. Mēs parakstīsimies pret to.
Vai valdība apzinās, kādā haosā tā var novest valsti, ja situācija nonāks līdz referendumam “par vai pret Covid poti”?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
