Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas attīstības pamatā ir jāliek Latvijas uzņēmumi un laba, kvalitatīva, stratēģiski domājoša valdība. Latvijas attīstības pamatā jāliek jaunu vērtību radīšana, nevis to pārdale! Tā divos teikumos var noformulēt biedrības Latvijas attīstībai ideoloģisko pamatu, kas izkristalizēts ilgās diskusijās par attīstības stratēģijas jautājumiem.

Pēdējā gada laikā biedrībā notikušas vairāk nekā 100 diskusijas par jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar attīstību. Ik nedēļu pie mums notiek vismaz divas diskusijas – to tēmas ir no nodokļu reformas līdz veselības aprūpei, no mežsaimniecības līdz kultūrai. Tēmu loks ir ļoti plašs, jo mums ir jādomā stratēģiski un jāņem vērā visi iespējamie aspekti, taču dominē viens galvenais jautājums: kā varam veicināt attīstību gan atsevišķās nozarēs, gan Latvijā kopumā?

Attīstības domāšanai, īpaši stratēģiskai ilgtermiņa domāšanai, ir jākļūst par mūsu otro dabu, par mūsu prioritāti. Tikai mērķtiecīga, apzināta, racionāli izsvērta un gudra politika būs rezultatīva, kā to varam sekmīgi mācīties arī no citu tautu pieredzes. Un tieši no ilgtspējas un stratēģiskas domāšanas viedokļa mums pirmām kārtām ir jārisina problēmas, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas veiktspēju un atbalstu Latvijas uzņēmumiem.

Jārunā arī par apjomīgu reformu valsts pārvaldē, kas ietekmēs gan Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta pilnvaras, gan veidu, kā valsts institūcijas sadarbojas savā starpā un ar citiem valsts elementiem. Tikai tā varam panākt nepieciešamo kvalitāti un veicināt visas valsts pārvaldes darba labāku organizēšanu. Tikai ar kvalitatīvi strādājošu valdību varam nodrošināt tālredzīgu un stratēģisku plānošanu, un tikai tā varam uzlabot valsts pārvaldes sadarbību ar uzņēmējiem.

Kāds varētu jautāt – vai un kādēļ valsts pārvaldei būtu jāsadarbojas ar biznesu? Vai tad tirgus ekonomikas apstākļos šīs lietas nav šķirtas?! Protams, ka ir šķirtas – valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību un uzņēmējiem nav jānodarbojas ar valsts pārvaldi. Taču tas nenozīmē, ka abiem nevajadzētu sadarboties. Uzņēmējdarbība, it īpaši Latvijas uzņēmumi, ir valsts pastāvēšanas pamats, visu mūsu ienākumu avots, arī visu valdības ienākumu avots.

Valdība budžeta ieņēmumu kontekstā vislabāk būtu uzlūkojama kā partneris, kura uzdevums – sadarbībā ar biznesu – ir radīt priekšnoteikumus saimnieciskam un radošam darbam un arvien pieaugošam kopproduktam. Valdības uzdevums nav iekasēt arvien pieaugošus un nepelnītus nodokļus. Ar uzņēmējdarbības atbalstu un ražīgu, radošu sadarbību starp valdību un uzņēmējiem arī valsts budžetā ienāktu daudz lielāki līdzekļi, kas, protams, ļautu uzlabot valsts politiku un tās kvalitāti visās pārraugāmajās jomās.

Ja valsts ir godprātīgs partneris, kura peļņas norma (jeb biznesam uzliktais nodokļu slogs) pēc pastāvošajiem likumiem ir noteikta aptuveni 30% apmērā no nacionālā kopprodukta, tad palielināt budžeta ienākumus varētu, kopīgiem spēkiem meklējot risinājumus, kas palielina kopproduktu un veicina nacionālo biznesu, citiem vārdiem sakot, veicina vērtību radīšanu.

Diemžēl šobrīd bieži vien valsts uzvedas drīzāk kā netaisnīgs partneris, kurš naudas trūkuma gadījumā atļaujas prasti un voluntāri palielināt savu peļņas normu (nodokļu likmi) par labu vienam partnerim – valstij un par sliktu otram partnerim – uzņēmējam. Diemžēl netiek domāts atbilstoši abpusēja ieguvuma stratēģijai un bieži vien stratēģiski netiek domāts vispār. Bet, ja nav uzņēmumu, nav nodokļu, nav darba cilvēkiem – un tad vairs nav arī valsts.

Uzņēmēji, to organizēts un produktīvs valsts iedzīvotāju darbs, uzņēmēju organizēta jaunu vērtību radīšana ir mūsu valsts pamats.

Mēs esam par konstruktīvu sadarbību starp dažādām valsts komponentēm – īpaši starp sekmīgi strādājošiem uzņēmumiem un valdību. Mūsu ideoloģijas pamatā – nevis ienākumu pārdale, bet ienākumu vairošana.

Protams, ka arī sociālie jautājumi ir jārisina. Taču tie jārisina, kopīgiem spēkiem radot jaunas vērtības un augot, nevis pārdalot jau esošās un stagnējot. Nabadzība un bezdarbs jārisina, iesaistot cilvēkus produktīvā darbā, tātad radot jaunas darbavietas un atbalstot uzņēmējus, kas to nodrošina. Veselības aprūpe jāveicina, radot strādāt spējīgu, uz tirgus ekonomikas principiem un privāto iniciatīvu balstītu veselības aprūpi, kurā solidaritātes principu nodrošinātu labi strādājoša veselības apdrošināšana (Nīderlandes modelis). Demogrāfijas un emigrācijas problēmas risināmas, dodot cilvēkiem pārliecību par stabilu attīstību rītdien, atjaunojot cilvēkos entuziasmu un cerību.

Par nodokļiem runājot, protams, nāksim klajā ar jaudīgām pārmaiņām, tostarp apvienojot darba nodokļus vienā un krietni samazinot likmi, tādējādi padarot šo nodokli konkurētspējīgu reģionā. Plānojam arī ieviest nulles likmi reinvestētai peļņai – kā Igaunijā.

Skaidrs, ka mums būs nepieciešams īpaši koncentrēties uz vairākiem Latvijas ekonomikai nozīmīgiem projektiem, kas papildus vietējai nodarbinātībai spētu radīt arī eksporta potenciālu Latvijā radītiem materiāliem, prasmēm un zināšanām. Svarīgi, ka šie plāni paredzētu Latvijā izstrādātu risinājumu – gan produktu, gan pakalpojumu, gan arī zināšanu un iemaņu eksportu.

Par valsts pārvaldi runājot, jāatjauno tās kvalitāte. Jāatjauno politikas kā profesijas prestižs un kvalitāte. Gluži kā strādnieku un matrožu padomju, tā arī nesagatavotu un nepieredzējušu entuziastu laiks politikā un valsts pārvaldē varētu būt beidzies. Pat velosipēda vadītājam šodien nepieciešamas zināšanas un atbilstoša vadītāja apliecība. Autobusa vadītājiem tiek prasītas jau diezgan nopietnas zināšanas, pieredze un reputācija.

Izrādās, daži vēl arvien domā, ka valsti var vadīt pat ar entuziasmu apveltīts vidusskolēns – bez atbilstošas pieredzes, izglītības un zināšanām.

Kādēļ tik slikti mums ir gājis līdz šim? Pirms 20 gadiem pārņēmām valsti. Vēlējāmies to radikāli uzlabot un sekmīgi pārvaldīt. Kādēļ nav izdevies tik labi, kā gribējām? Piedāvāju nelielu līdzību.

Iedomāsimies, ka valsts vietā pārņēmām daudz vienkāršāku struktūru – autobusu parku – un mūsu uzdevums bija nodrošināt labu autobusu satiksmi. Toreiz vēlējāmies veikt īstas revolūcijas, tādēļ uzreiz padzinām visus iepriekšējos autobusu vadītājus, jo (droši vien pamatoti) baidījāmies, ka tie arī turpmāk būtu gribējuši vadīt autobusus tāpat kā līdz šim, kas mums, protams, nederēja. Uzreiz pieteicās jauni, entuziasma pilni autobusu vadītāji, kuriem bija skaista vīzija par nākotni, bet bieži nebija ne pieredzes, ne atbilstošo zināšanu, ne sekmīga darba priekšvēstures. Nav brīnums, ka jaunie autobusi šad un tad iebrauca grāvī. Nav brīnums, ka kāds to autobusu arī nozaga. To redzot, tauta sāka protestēt un dusmoties uz autobusu vadītājiem. Reaģējot uz cilvēku noskaņojumu, vadītāji sāka arvien biežāk mainīties, bet satiksmes drošība no tā neuzlabojās. Redzot neveiksmes, cilvēki sāka ienīst autobusu vadītājus. Nostiprinājās pārliecība, ka tie vienkārši pēc dabas ir slikti cilvēki. Tauta sāka pieprasīt, lai viņiem dod jaunus vadītājus, vēlams tādus, kas nekad agrāk nav sēdējuši pie jebkāda transporta līdzekļa stūres. Viņi tādus arī dabūja... Satiksmes drošība, protams, kļuva arvien sliktāka.

Tad nu iestājās vispārējs apjukums, depresija un svēts sašutums par autobusu vadītāju nespēju nodrošināt kvalitatīvu satiksmi. Daudzi sāka braukt prom, emigrēt – kur drošāk.

Autobusu vadītājus sāka pa īstam nicināt kā sugu. Neviens godīgs cilvēks vairs nevēlējās kļūt par autobusa vadītāju, īpaši, ja viņam bija kādas lietderīgas prasmes un zināšanas, kuras varēja labāk pielietot citur. Neviens vairs nevēlējās arī mācīties par autobusa vadītāju.

Protams, ja labi pameklēja, arvien varēja atrast kādus, kas par pāris aliņiem bija gatavi stūrēt jebkuru autobusu. Šis ir tikai tēlains salīdzinājums, un nekādā ziņā tur nav meklējamas līdzības ar kādu reālu autobusu parku. Bet ar mūsu politiku gan.

Ir pēdējais laiks mainīt attieksmi pret politikas veidošanu, personāla komplektēšanu un valsts pārvaldi kopumā. Ir pēdējais laiks pulcināt cilvēkus, kam ir nepieciešamā pieredze un zināšanas un kas vēlas veltīt savu dzīvi, lai atjaunotu politikas un valsts pārvaldes kvalitāti Latvijā. Ar to tad arī pamazām nodarbojamies.

Efektivitāte valsts pārvaldē ir uzlabojama, veicot dažas konstitucionālas reformas, tostarp stiprinot Valsts prezidenta un Ministru prezidenta institūtus, kā arī koncentrējot valsts resursus kompaktākā, racionālākā un krietni motivējošākā sistēmā. Mūsu redzējumā – būtu nepieciešams mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, paredzot, ka ievēlēšanai vajadzīgs kvalificēts balsu vairākums, kas nodrošinātu daudz rūpīgāku Valsts prezidenta izvēli un ievēlēšanu.

Būtu nepieciešams paplašināt Valsts prezidenta funkcijas, dodot prezidentam tiesības izvirzīt vairāku svarīgu amatpersonu kandidātus. Būtu lietderīgi paplašināt Valsts prezidenta funkcijas, paredzot tiesības saskaņot Ministru prezidenta izvēlētos ministru kandidātus, faktiski divpersoniski sastādot valdību – sadarbībā ar iepriekš Saeimas apstiprinātu Ministru prezidentu. Savukārt Ministru prezidentam tiesības iecelt ministrus, saskaņojot tikai ar Valsts prezidentu, dodamas, lai panāktu, ka valdība strādā kā saliedēta komanda, un Ministru prezidents var uzņemties pilnu atbildību par valdības darbu.

Mūsuprāt, būtu lietderīgas arī paplašinātas Ministru prezidenta tiesības jebkurā brīdī noteikt jaunas Saeimas vēlēšanas, protams, nepārsniedzot galējo termiņu – reizi četros gados. Visu šo reformu mērķis – nodrošināt Saeimas un valdības politisko atbildību, valdības kvalitāti un valsts stabilitāti.

Lai panāktu valdības darba augstāku efektivitāti, esam plānojuši panākt, ka valdības sēdes kļūtu par politisku prioritāšu apspriešanu un nozīmīgu lēmumu pieņemšanu, nevis strādātu kā ierēdņu sagatavotu tiesību aktu akceptēšanas mašīna, kā tas diemžēl ir patlaban. Panāksim, ka Ministru kabinets nosaka politiskos mērķus un termiņus to izpildei, bet kvalitatīvu un labi atalgotu ierēdņu korpuss palīdz to tehniski precīzi īstenot. Lai tam tuvinātos, kabineta sēdēs būtu jāpiedalās tikai Ministru kabineta locekļiem un tikai izņēmuma gadījumos kādām uzaicinātām personām.

Valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai nepieciešams, ka ikvienam pārvaldē strādājošajam ir motivācija strādāt Latvijas attīstības labā, kā arī īstenot sev un savai iestādei noteiktos uzdevumus, sasniedzot izmērāmus un iepriekš noteiktus mērķus. Tas panākams ar jauna veida atalgojuma sistēmu, kas labi atalgotu rezultatīvu un kvalitatīvu darbu, bet nemaksātu par dīkstāvi. Protams, ka valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem un darbiniekiem visā hierarhijā – no augšas līdz apakšai – nosakāmi konkrēti un izmērāmi mērķi, pēc kuriem varētu sekot viņu veiktspējai.

Sabiedrība ir smalki un gudri jāpārvalda. Tas jādara, nepieļaujot ne tirāniju, ne pārprastu visatļautību. Indivīda brīvība un radošās izpausmes ir svētas un veicināmas, bet, to darot, jāuzmanās, ka neieslīgstam bezmērķīgā eksistencē, pašiznīcinošā depresijā vai haotiskā anarhijā. Cerības rada tas, ka pēdējā gada laikā esam sastapuši daudzus spējīgus un idejām bagātus cilvēkus, kuriem Latvija nav vienaldzīga. Viņi tic valsts attīstībai un ir gatavi strādāt. Daudzi jau ir iesaistījušies, citi mums vēl pievienosies.

Mēs ticam Latvijai.

Mēs ticam drīzam Latvijas uzplaukumam.

Mēs ticam, ka Latvija var kļūt par attīstītu valsti un ka spējam to panākt paši saviem spēkiem.

Mēs ticam Latvijas cilvēkiem, viņu darba tikumam un spējām.

Mēs ticam Latvijas cilvēku talantam, labas izglītības un zinātnes vērtībai.

Mēs ticam Latvijai, kurā atgriežas cilvēki, katrs ar savu unikālu pieredzi un zināšanām.

Mēs ticam, ka varam sasniegt pirmās vietas pasaulē ikvienā jomā, kurā mērķtiecīgi un neatlaidīgi strādājam.

Mēs ticam harmoniskai un ar aizrautību strādājošai Latvijai, kurā katrs izvēlas un dara savu darbu ar prieku, nevis spiestā kārtā.

Mēs ticam, ka katrs, kurš godprātīgi dara savu darbu, var tikt nodrošināts pietiekami, lai būtu gandarīts un laimīgs.

Mēs ticam, ka varam panākt labu veselības un sociālo aprūpi cilvēkiem, kam tā vajadzīga.

Mēs ticam, ka, saredzot galamērķi un atgūstot cerību, mūsu kā nācijas depresija, nolemtības un neveiksmes sajūta izzudīs pati par sevi.

Mēs ticam, ka savas iestrādes varēsim nodot bērniem, kuriem tādēļ būs arvien vieglāk turpināt īstenot nebijušu Latvijas uzplaukumu.

Lai to panāktu, mēs pulcināsim talantīgus un iedvesmotus cilvēkus, kuri vēlas īstenot sapni par harmonisku, laimīgu, pārtikušu un stipru Latviju.

Strādāsim, labojot vienu kļūdu pēc otras, ar skaidru stratēģisku vīziju un liekot akmeni pie akmens, līdz pamati ir stingri un māja veidojas arvien skaistāka.

Aicinu piedalīties!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...