„Attīstībai/Par" biedri Saeimā aizstāv dzīvniekus, bet realitātē Golubeva ar kompāniju ir īsti dzīvnieku spīdzinātāji
Zaļo un zemnieku savienība03.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), reaģējot uz pierobežas iedzīvotāju un mednieku sniegto informāciju, vērš Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uzmanību uz savvaļas dzīvnieku kropļošanu un bojāeju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur tiek būvēts pagaidu žogs nelegālo migrantu plūsmas apturēšanai. Vienlaikus ZZS aicina nekavējoties sadarbībā ar speciālistiem meklēt atbilstošākos risinājumus, lai traģiskā situācija tiktu novērsta.
Pierobežas iedzīvotāji un mednieki jau kādu laiku ziņo par savvaļas dzīvnieku mocībām, cenšoties, sekojot dabiskajiem instinktiem, šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu pa tiem ierastajām takām. Tā rezultātā dzīvnieki sapinas dzeloņstieplēs, savainojas un pat iet bojā.
„Saņemot šos video un fotogrāfijas ar sakropļotiem dzīvniekiem, ir acīmredzami, ka iekšlietu ministrei M.Golubevai nepatīk dzīvnieki tikpat ļoti kā veselības ministram D.Pavļutam – cilvēki," saka ZZS līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars.
Savukārt ZZS līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze akcentē: „Ja M.Golubeva nespēlētu politiskās spēlītes, velkot visu garumā, un valdošā kliķe nemēģinātu savējos atbalstīt valsts iepirkumos, tad normāls žogs, kurā nevar sapīties dzīvnieki, jau sen būtu uzstādīts uz robežas. Es esmu pārsteigts par apvienības „Attīstībai/Par" biedru divkosību: Saeimā tie aizstāv dzīvniekus, bet realitātē ir īsti dzīvnieku spīdzinātāji, kas būtu jātiesā kā varmākas.”
ZZS akcentē, ka neapšaubāmi nelegālo migrantu plūsmu ierobežošana uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir steidzami jānodrošina, tomēr atbildīgajām ministrijām – Iekšlietu ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai - ir nekavējoties jāmeklē piemēroti risinājumi, lai neciestu savvaļas dzīvnieki.
ZZS aicina Ministru prezidentu skaidrot, vai ir vērtēta pagaidu žoga uz Latvijas-Baltkrievijas ietekme uz vidi, tai skaitā savvaļas dzīvnieku pārvietošanos. Tāpat ZZS vēlas noskaidrot, vai atbildīgās ministrijas sadarbībā ar speciālistiem ir meklējušas risinājumus, lai nodrošinātu drošu savvaļas dzīvnieku pārvietošanos pierobežā, un kad šādi risinājumi tiks ieviesti.
ZZS uzskata, ka robežas izbūve Latvijas drošībai ir ļoti nozīmīga, vienlaikus aicinot valdību neaizmirst par vides jautājumiem.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
