Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Morāles standarts ir noteikts

Ņemot vērā mūsu tautas ciešanas un pieredzi, Latvijā komunistiskā ideoloģija un komunistisks totalitārais režīms ar likuma spēku ir atzīti par noziedzīgiem[1]. Par noziedzīgām atzītas arī politiskās represijas, ko komunistisks totalitārais režīms vērš pret pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem par viņu politisko pārliecību vai politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras vai sociālā slāņa u.c.

Atklāti sakot, es nezinu, vai ir vēl kāda valsts, kas līdzīgi Latvijai savā konstitūcijā būtu iekļāvusi vēstījumu, ka tās tauta nosoda komunistisko totalitāro režīmu un tā noziegumus[2].

Saeima ir deklarējusi[3]: ka valstu nosodoša attieksme pret totalitāra komunistiska režīma noziegumiem visā pasaulē stiprinātu demokrātisko apziņu; ja komunistiskā režīma noziegumi nesaņem starptautisku nosodījumu, tiek uzturēta pārliecība par totalitārā komunistiskā režīma pieļaujamību, un par to, ka šīs ideoloģijas īstenotāji var nesodīti izdarīt noziegumus pret cilvēci; ka demokrātiskās apziņas veicināšanas politikas neatņemama sastāvdaļa ir arī visu totalitāro režīmu un to noziegumu izvērtēšana un nosodījums; savus centienus dot ieguldījumu starptautiskās stabilitātes vairošanā, ņemot vērā pārliecību, ka politiskie režīmi, kas balstās uz ekstrēmu ideoloģiju, apdraudēs pasaules mieru un drošību, kā arī cilvēka tiesību un brīvību attīstību tik ilgi, kamēr šo režīmu kriminālā būtība nebūs pilnībā atklāta un nosodīta. Pēdējo vēlreiz apstiprina Satversmes preambulā minētais, ka Latvija veicina pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.

Komunistiskie režīmi ir šodienas realitāte

Mūsdienās vēl ir dažas valstis, kur joprojām oficiāli pastāv komunistiski režīmi. 

Pēc iepriekš minētā nerodas jautājumi, kāpēc divpusējās attiecībās ar Kubu Latvija demonstrē uzticību demokrātijas un cilvēktiesību vērtībām un uzskata, ka cilvēktiesību un demokrātisko vērtību tēmai ir jāturpina saglabāt prioritāru raksturu ES un Kubas dialogā, kas vērsts uz Kubas iedzīvotāju tiesību ievērošanu, politiski ieslodzīto atbrīvošanu un starptautisko konvenciju ratifikāciju.[4]

Diemžēl tamlīdzīgu principialitāti nevar novērot attiecībā uz komunistisko Ķīnu, kur dzīvo teju piektā daļa planētas iedzīvotāju.

Tīģeris ir beigts, tā dzemdētais sarkanais drakons vēl ne

Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) tika dibināta kā PSKP Āzijas atzars, kas pildīja Padomju Savienības sarkanā imperiālisma austrumu kursu. ĶKP pārņēma Padomju Savienības pieredzi ļaužu stingras kontroles un uzraudzības īstenošanā.[5] Kā PSKP meita, upuru skaita ziņā ĶKP pārspēj savu māti.

Viltus un meli tika lietoti, lai sagrābtu varu; viltus un meli tiek izmanīgi lietoti joprojām – lai noturētu varu. ĶKP ir bail no patiesības, tāpēc visi mēdiji un informācija Ķīnā aizvien tiek pakļauta cenzūrai. Termins “sociālisms ar ķīniešu iezīmēm” tiek lietots, lai slēptu ĶKP noziegumus.

Šodien Ķīnas komunistiskais režīms maskējas aiz ekonomiska uzplaukuma fasādes. Apzinoties cilvēku vājības, tas nereti sekmīgi manipulē ar pārējo pasauli, izmantojot politiskas, ekonomiskas ietekmēšanas un/vai iebiedēšanas sviras, testē demokrātiskās pasaules morāles principu noturību.

Iepriekš nebijusi ļaunuma forma: medicīnisks genocīds

Kopš 2000. gada Ķīnas režīms uzskata orgānu transplantāciju kā prioritāru savā valsts stratēģijā, attīstot to kā topošu nākotnes nozari. Veselības, Zinātnes un Tehnoloģiju ministrijas un Izglītības ministrija, kā arī militārās iestādes ieguldījušas ievērojamus līdzekļus transplantācijas tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā, personāla apmācībā un industrializācijā. Lielākā daļa apstiprināto/akreditēto transplantācijas centru saņēmuši ievērojamu finansējumu no visiem valsts pārvaldes līmeņiem. Jaunu iespēju un metožu izstrāde ļāvusi transplantācijai vien pāris gadu laikā kļūt par lielu, rūpniecisku darbību Ķīnā.

Šodien Ķīnas ieslodzījuma sistēmā atrodas milzīgs skaits pārliecības dēļ ieslodzīto. Viņi nav kriminālnoziedznieki. Kaut kādu iemeslu dēļ viņus ir skārusi ĶKP represīvā politika. Starp viņiem ir tibetieši, uiguri, mājas draudžu kristieši, kā arī liela daļa - Faluņgun praktizētāji. Šis uzskaitījums droši vien nav pilnīgs.

Ķīnas komunistiskais režīms izmanto šos pārliecības dēļ ieslodzītos kā dzīvus orgānu donorus bez viņu piekrišanas, - tas tiek darīts, lai nodrošinātu strauji augošo alkatīgo Ķīnas transplantācijas industriju ar pieprasītiem orgāniem. Šī nav lokāla, sporādiska parādība, bet gan valsts sankcionēta masu slepkavības sistēma, kurā tā sev neērtos pilsoņus sadala orgānos un pārvērš naudā.

Aicinu iepazīties ar pierādījumiem:

Nobela Miera prēmijai nominēto Deivida Matasa (David Matas), Deivida Kilgora (David Kilgour) un Ītana Gatmena (Ethan Gutman) izmeklēšanas 2016. gada ziņojums “Bloody Harvest/The Slaughter: An Update”[6];Freedom House gada ziņojums “The Battle for China’s Spirit. Religious Revival, Repression, and Resistance under Xi Jinping”[7].

Vienlaikus aicinu izmantot ērtu iespēju noskatīties China Organ Harvest Research Centre[8] 2017. gadā veidotu īsu dokumentālo filmu “Medicīnisks genocīds: Slepenas masu slepkavības Ķīnas transplantācijas industrijā”[9] ar subtitriem latviešu valodā.

Eiropas Parlamenta aicinājums reaģēt

2013. gada 12. decembrī Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju par orgānu izņemšanu Ķīnā (2013/2981(RSP))[10]. Rezolūcijā EP cita starpā aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis: pievērsties orgānu izņemšanas jautājumam Ķīnā; iesaka Savienībai un tās dalībvalstīm publiski nosodīt orgānu transplantu ļaunprātīgu izmantošanu Ķīnā un palielināt to savu iedzīvotāju izpratni par šo jautājumu, kuri ceļo uz Ķīnu.

Pēc vairāk nekā 4 gadiem šī rezolūcija ir joprojām aktuāla. Latvija vēl neko no tā nav īstenojusi.

Jāatzīst, ka nav novērojams, ka Latvija jebkad būtu oficiāli nosodījusi neskaitāmos cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā.

Tikmēr Latvijas izpildvara ar Ķīnas režīmu ir izveidojusi savstarpējas sadarbības ietvaru[11] starp veselības, medicīnas, zinātniskajām, pētniecības, izglītības un citām organizācijām tādās jomās kā veselības sistēmas reforma, slimību profilakse un kontrole, medicīniskā izglītība un zinātniskie pētījumi un slimnīcu vadība u.c. Latvijas sadarbības partneri - Ķīnas Tautas Republikas Veselības ministrija un tās pēctece, Nacionālās veselības un ģimenes plānošanas komisija, ir pilnībā atbildīgas par Ķīnas transplantācijas industrijas vispārējo plānošanu, politikas veidošanu, regulēšanu un pārvaldību, kā arī orgānu ziedošanas un piešķiršanas sistēmu.

Piedāvāju aizdomāties, vai šeit nepastāv vismaz Latvijas veselības nozares diskreditācijas risks un ētiskas dabas problēma.

Morāls pienākums

Šogad, atbalstot lēmumprojektu “Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām”, Jūs, tautas priekšstāvji, demonstrējāt spēju rīkoties, lai veicinātu starptautisko taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī norādījāt uz demokrātisku valstu morālo atbildību un pienākumu nepieļaut nesodāmību par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Aicinu neapstāties pie sasniegtā. Aicinu īstenot EP aicinājumu - publiski nosodīt orgānu transplantu ļaunprātīgu izmantošanu Ķīnā.

Šāda rīcība cita starpā demonstrēs gan dubultmorāles nepieļaujamību, kad runa ir par komunistisko režīmu noziegumiem, gan patiesas cieņas pilnu attieksmi pret mūsu tautas upuriem, kas cietuši no komunistiskā genocīda.

Novēlējums komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā

Cik drosmes nepieciešams, lai iespertu beigtam tīģerim? Un cik, lai ieskatītos acīs sarkanajam drakonam?

Novēlu drosmi skatīties tam acīs, izturēt šo skatienu ar savu morālo stāju. Sarkanais drakons gūst spēku no cilvēku bailēm: kam nav bail no tā, tas vairs nav tā varā.

Novēlu sirds gudrību izdarīt pareizu vēsturisku izvēli. Darbus, ne tikai vārdus.

Un vēl kas. Neraugoties uz tā šķietamo (politisko un ekonomisko) spēku, sarkanais drakons mirst. Šodien Ķīnā notiek tautas atmoda. Tuidang[12] kustības ietvaros vairāk nekā 300 miljoni ķīniešu ir apliecinājuši atteikšanos no komunistiskās ideoloģijas. ĶKP amatpersonas par to nestāsta.

[1] Likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 1. pants (1995)

[2] Satversmes preambula (2014)

[3] Deklarācija par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu (2005)http://www.saeima.lv/arhivs/8_saeima/deklarac_total.htm

[4] Ārlietu ministrija: Latvijas Republikas un Kubas Republikas divpusējās attiecības: http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-kubas-attiecibas

[5] Deviņi komentāri par komunistisko partiju: 2.1. ĶKP dibināšana izlolota ar Padomju Savienības gādību – 40.lp. (The Epoch Times, 2008, ISBN 978-9984-39-537-1)

[6] https://endtransplantabuse.org/an-update/

[7] https://freedomhouse.org/report/china-religious-freedom/falun-gong

[8] https://www.chinaorganharvest.org/

[9] https://www.youtube.com/watch?v=7BVJF1sEBow&t=4s

[10] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2013-0603+0+DOC+XML+V0//LV

[11] Latvijas Republikas Veselības ministrijas un Ķīnas Tautas Republikas Veselības ministrijas 2007. gadā parakstītais saprašanās memorands par sadarbību veselības nozarē

[12] https://en.tuidang.org/

Novērtē šo rakstu: