Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Attiecībā uz Valsts prezidenta veselības pārbaudi - domāju, ka ir sistēmiska, nevis individuāla problēma ne vien Latvijā, bet vispār demokrātiskā sabiedrībā, politkorekti respektējot gados vecāku cilvēku jebkuru vēlmi (vai kaprīzi) būt sociāli aktīviem.

Ir saprotami, ja pensionāri strādā kādās sabiedriskajās organizācijās vai uzņēmumos privātajā sfērā, tomēr valstiskā līmenī darbspējīgā vecuma personām beidzot jāuzņemas atbildība un "jāņem vara". Tas, manuprāt, ir viens no svarīgākajiem valsts un nācijas tālākas izdzīvošanas priekšnoteikumiem. Pielikumā esošās pārdomas tiku nosūtījis adresātiem pirms divarpus gadiem, nenoformējot kā oficiālu iesniegumu. Nacionālā apvienība tomēr atbildēja. Mediji nepublicēja.

Pašlaik man ir 44 gadi, mani vecāki jau ilgstoši nestrādā, bet dzīvo aktīvu sabiedrisku dzīvi, ir pilnībā patstāvīgi, kā arī sociāli jūtīgos jautājumos uzklausa pieaugušo bērnu padomus; domāju, ka šāds sociālo lomu sadalījums kopumā ir pareizs.

Pieaugušo bērnu pienākums ir atbalstīt savus vecākus un iespēju robežās rūpēties, lai viņi vecumdienās saglabātu agrākā dzīvē iegūto cieņu un nenonāktu to aizskarošās situācijās sabiedriskajā vidē, tai skaitā, veicot darbu, neapzinoties savu darbnespēju. Diemžēl tamlīdzīgs ģimenes modelis latviskajā apziņā ir drīzāk izņēmums. Tomēr, vai pieaugušo bērnu tieši morālo atbildību par vecākiem var un vajag kaut kā reglamentēt likumā - pagaidām šaubos.

Jāatzīmē, ka jaunieši uz Īriju brauc ne vien trūkuma dēļ, bet arī vecākās paaudzes ambīciju rezultātā, jo vienlaikus gan netiek atbrīvotas darbavietas jaunajiem cilvēkiem, gan pensionāri, kuriem jau ir kādi stabili ienākumi, pazemina darbaspēka cenu darba tirgū. Jo īpaši, ja pensija ir tik liela, ka strādāšana ir vienīgi kaprīze, bet alga pat nav īsti nepieciešama un tātad nav intereses veicināt tās palielināšanu, domājot par kvalificētu pēcteci.

Vai šos vecākos cilvēkus būtu iespējams kaut kā patriotiski audzināt un mudināt domāt, kādas gan var būt valstiskuma un tradīciju pārmantojamības iespējas, ja mantinieki fiziskā veidolā netiek ielaisti viņu darba kabinetos, - šaubos.

Vēl viela pārdomām - saskaņā ar MK noteikumiem transportvadītājam, arī B kategorijai, pēc 60 gadu vecuma jāveic obligātā veselības pārbaude ne retāk kā reizi 3 gados, saņemot ne vien ģimenes ārsta, bet arī psihiatra atzinumu. Protams, pārbaudes ir visai formālas, jo ārstu valstī īsti nepietiek pat nopietnas ārstniecības nodrošināšanai. Tomēr nereti pārbaudēs gadās ļaudis, kas "aizmirst" pastāstīt par epilepsiju, pārciestām galvas traumām un insultiem, lai gan autovadīšanas tiesības administratīvā procesa īpatnību dēļ atņemt mūsdienās kādam ir grūti, tātad melot pat nevajadzētu.

Deputātus un Valsts prezidentu vēlam uz 4 gadiem un uzticamies, ka viņi godīgi paši izvērtēs savu veselību un spēju veikt darbu. Tātad loģisks izlīguma variants - liekam mierā augstāko amatpersonu veselību un vienlaikus atbrīvojam vienkāršo tautu no laika tērēšanas un izdevumiem dažādu patiešām stulbu izziņu vākšanai braukšanai, stabos kāpšanai un jo īpaši sanitārajām grāmatiņām, kas pazemo pārdevējas apstākļos, kur lielveikalā katrs pircējs var grābt sveramos cepumus ar netīrām rokām un kraukājoties.

Būtu skaisti, ja Valsts prezidenta kanceleja, atbildot uz Jūsu pieprasījumu, solidarizētos ar tautu un pateiktu, ka valsts noteiktās veselības pārbaudes administratīvām vajadzībām vairumā gadījumu vispār ir formalitāte un arhaisks stulbums.

LR Saeimas deputātu frakcijām - priekšlikumi par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, Satversmes tiesas likumā, likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

 

Latvijas Republikas Satversmes 106. panta 1.teikumā noteikts, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, savukārt, no Satversmes 116.pantā ietvertās normas izriet, ka minētās tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos.

Neapšaubāmi, likumdevēja darbs vērtējams kā īpaši atbildīgs un pieņemtie lēmumi var negatīvi ietekmēt sabiedrību ilgtermiņā. Tāpēc ir pamatoti, ja atsevišķos gadījumos tiek noteikti ierobežojumi ieņemt noteiktus valsts amatpersonu amatus, iekams pretendents nav sasniedzis vecumu, kas sabiedrībai vieš uzticību par viņa sociālo briedumu. Attiecīgas tiesību normas, kā zināms, ietvertas Saeimas vēlēšanu likumā, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā un Satversmes tiesas likumā. Tādējādi likumdevējs noteicis, bet sabiedrība kopumā akceptē pieeju, ka noteikta sociāla brieduma pakāpe būtu nepieciešama jebkurai amatpersonai, kas tiesīga balsot par likumu pieņemšanu, izsludināt likumus vai vērtēt to atbilstību augstāka juridiska spēka normām.

Nevienā no iepriekšminētajiem likumiem nav noteikts maksimālais vecums, kas ļautu personai pretendēt tikt ievēlētai par Saeimas deputātu, Valsts prezidentu vai Satversmes tiesas tiesnesi. Tas ir saprotams, jo demokrātiskā sabiedrībā pastāv ierasta prakse vecuma ierobežojumus jebkura amata pretendentiem attiecināt tikai uz gados jaunākiem cilvēkiem. Tomēr sabiedrības vecuma struktūra mainās un šo praksi būtu nepieciešams pārskatīt, pie tam, tā nav tikai Latvijā aktuāla problēma.

Demokrātiskās valstīs parasti ir relatīvi laba pieejamība veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī darbiniekus aizstāvoša darba likumdošana. Tādējādi uzlabojas iedzīvotāju veselība (galvenokārt – fiziskā veselība!), un, salīdzinot ar laiku, kad demokrātijas tradīcijas veidojās, ir ievērojami pagarinājies vidējais mūža ilgums. Tātad agri vai vēlu likumdevējam jebkurā attīstītajā valstī būs jāvērtē ētiska rakstura problēma, proti, vai personas sociālā brieduma iespējamais trūkums ir būtiskāks apstāklis, lai liegtu ieņemt atsevišķus valsts amatpersonu amatus, nekā ar vecumu saistītas personības pārmaiņas. To attīstība līdzīgi kā jaunu cilvēku brieduma pieaugums, protams, noris ļoti individuāli, tomēr pastāv fizioloģijas un psiholoģijas zinātnēs atzīti secinājumi, kas novecošanas procesus ļauj traktēt kā neizbēgamus.

Visai divdomīgi vērtējams, ja likumdevējs atzīst jebkuras personas tiesības noteiktā vecumā saņemt garantētu beztermiņa sociālo nodrošinājumu vecuma pensijas veidā, vienlaikus nevērtējot, vai tādā gadījumā šo personu darbspējas būtu uzskatāmas par pietiekamām, lai kļūtu par augstu stāvokli ieņemošām valsts amatpersonām un veiktu visai sabiedrībai nozīmīgus, ļoti atbildīgus darba pienākumus, kas vienlaikus prasa intensīvi un nepārtraukti turpināt pašizglītošanās procesus.

Sociālā adaptācija faktiski ir indivīda mijiedarbība ar sociālo vidi, kuras gaitā tiek saskaņotas indivīda un sabiedrības vajadzības. Ja likumdevējs nosaka un sabiedrība akceptē, ka personai noteiktos apstākļos ir tiesības uz valsts pensiju vai sociālo pabalstu, tad sabiedrībai būtu pamats uzskatīt, ka šādas personas sociālā adaptācija uz laiku vai pastāvīgi kaut kādā veidā ir ierobežota. Jāatgādina, joprojām pastāv arī tradicionālā pieejā balstīti un Civillikuma 177., 179., 188. pantā noteikti pienākumi, kas attiecas galvenokārt uz darbspējīga vecuma personām un nosaka īpašas tiesības nepilngadīgiem vai nepietiekamu briedumu sasniegušiem bērniem, kā arī gados vecākiem cilvēkiem.

Valsts amatpersonu pienākumu apjomu nosaka normatīvie akti. Likumi pietiekami precīzi nosaka vispārējus katra amata savienošanas ierobežojumus, bet amatpersonām ir pienākums sevi atstādināt no pienākumu pildīšanas individuālos gadījumos, ko likumā nevar iepriekš precīzi paredzēt un reglamentēt.

Satversmes 109.pantā noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. Ja pilsonis pretendē uz amatu, kurā būs jāiesaistās tamlīdzīgu likumu pieņemšanā, jāveic šo likumu izsludināšana vai jāvērtē likuma normu atbilstība augstāka juridiska spēka normām, tad rodas pamats analizēt, vai demokrātiskā sabiedrībā par interešu konfliktu nebūtu uzskatāmi gadījumi, kad amatpersona lemj par savām ilgtermiņa, jo īpaši, beztermiņa sociālajām garantijām. Pie tam, Saeimas deputāts, Valsts prezidents vai Satversmes tiesas tiesnesis tiek ievēlēti uz pietiekami ilgu laiku, lai būtu maz ticams, ka viņiem pilnvaru laikā nenāksies lemt par likumu grozījumiem, kas skar, piemēram, vecuma pensijas piešķiršanas aspektus. Tātad interešu konflikta iespēja personām ar attiecīgu sociālo statusu ir nepārprotami prognozējama jau pirms ievēlēšanas amatā.

Satversmes tiesa vairākos spriedumos, arī 21.12.09. sprieduma lietā Nr.2009-43-01 24.punkta 4.rindkopā konstatējusi, ka „valsts un it īpaši tās likumdevēja lēmumiem par sociālo tiesību īstenošanu parasti nozīmīga ir to politiskā dimensija, proti, lēmumi šajā jomā tiek pieņemti, vadoties ne tik daudz no juridiskiem, bet vairāk no politiskiem apsvērumiem, kas, savukārt, ir atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta. Sociālo tiesību jomā robeža starp juridiskiem un politiskiem apsvērumiem ne vienmēr ir precīzi nosakāma, bet politiski jautājumi primāri ietilpst likumdevēja kompetencē”. Tādējādi krīzes situācijā, ko pastiprina demogrāfiskas problēmas, sabiedrībā ir pamats raisīties diskusijai, vai nebūtu lietderīgi ierobežot iespējas darboties likumdevēja orgānos personām, kam saskaņā ar likumu noteiktas vai tuvākajā laikā var tikt noteiktas valsts apmaksātas beztermiņa sociālās garantijas.

Ierosinu priekšlikumu LR Saeimas deputātiem izvērtēt, vai nebūtu lietderīgi izstrādāt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, Satversmes tiesas likumā, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai noteiktu ierobežojumus pretendēt uz Saeimas deputāta, Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesneša amatu personām, attiecībā uz kurām izdots spēkā esošs administratīvais akts par vecuma pensijas vai pensijas saistībā ar invaliditāti, ja tā noteikta bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa, piešķiršanu.

Informāciju par šiem priekšlikumiem nosūtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī masu medijiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...