Attaisnojot kolēģi, "Vienotības" ētikas uzraugs piemin "pērkamu žurnālistiku"; pēc jautājumu saņemšanas apklust visa komisija
PIETIEK28.04.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēģinot attaisnot kolēģi Jāni Egliņu, kurš Twitter diskusijā bija aizrunājies līdz "morālu kropļu" un kārpu pieminēšanai, partijas Vienotība ētikas komisijas loceklis Mārcis Gobiņš Pietiek paziņoja, ka "daudz nopietnāka par gados jauna Ētikas komisijas locekļa izteiksmes negludumiem" esot pērkamās žurnālistikas problēma. Taču, saņēmis lūgumu atklāt viņam zināmos pērkamās žurnālistikas piemērus, Vienotības ētikas komisijas loceklis apklusa; par prātīgāku paklusēt šajā jautājumā uzskatīja arī pilnīgi visi pārējie partijas ētikas komisijas locekļi.
Vienotības ētikas komisija deviņu cilvēku sastāvā ir partijas struktūra, kas "analizē ētiska rakstura konfliktus", "sniedz konsultācijas biedriem ētikas jautājumos un pieņem lēmumus", kā arī "izteic brīdinājumus par ētikas kodeksa pārkāpumiem".
Kad ētikas komisijas loceklis Egliņš aizvadītajā nedēļā Twitter diskusijā ar bijušo žurnāla Playboy galveno redaktoru Jurģi Liepnieku aizrunājās līdz morālu kropļu" un kārpu pieminēšanai, Pietiek visiem partijas ētikas komisijas locekļiem uzdeva vienu un to pašu jautājumu:
"Vai konkrēti Jūs saskatāt partijas Vienotība biedra Jāņa Egliņa publiskajos izteikumos Vienotības ētikas kodeksa pārkāpumu (piemēram, normas, kas nosaka "izvēlēties tādu uzvedības stilu, kas neapkaunotu partiju un neradītu šaubas par objektīvu un godīgu pienākumu pildīšanu") un rosinās minētā Jāņa Egliņa izteikumu izvērtēšanu ētikas komisijā? Atbildi, lūdzu, pamatojiet."
No deviņiem Vienotības ētikas komisijas pārstāvjiem, kuri iepriekš jau bija sekmīgi izvērtējuši tādu pazīstamu partijas biedru kā Dzintars Zaķis un Artis Kampars ētikas jautājumus, uz uzdoto jautājumu vienkārši neatbildēt izlēma četri - Jānis Avotiņš, Gatis Puriņš, Uldis Martinsons un Arta Segliņa.
Pēc būtības uz jautājumu atbildēja tikai Kārlis Līdaks un Dzintars Šēnbergs, savukārt Andris Ulāns no atbildes sniegšanas izvairījās tāpat kā Mārcis Gobiņš, kurš uz uzdoto Pietiek jautājumu atbildēt nevēlējās vai nespēja, bet tā vietā paziņoja:
"Jāpiekrīt Egliņa kungam, ka pērkamā žurnālistika Latvijā ir ļoti nopietna problēma - daudz nopietnāka par gados jauna Ētikas komisijas locekļa izteiksmes negludumiem. Norādīt uz šo problēmu arī asā formā vajadzētu būt pieļaujamam."
Pēc tam Gobiņš Pietiek vēl norādīja: "Ja jau Jūs it kā tik nesaudzīgi publicējiet visu patiesību, tad variet droši publiskot arī manu atbildi Jums. Protams, pieļauju, ka to Jūs darīsiet nelabprāt, jo katra pērkamās žurnālistikas problēmas pieminēšana Jums ir dikti neērta..."
Ņemot vērā Vienotības ētikas komisijas locekļa izteikto norādi uz šo nopietno problēmu, Pietiek visiem ētikas komisijas locekļiem nosūtīja virkni jautājumu ar šādu pavadtekstu:
"Saistībā ar minētā Vienotības ētikas komisijas locekļa izteikto pārliecību un paustajām ziņām portāls Pietiek vēlas saņemt atbildes gan no viņa, gan no katra no pārējiem partijas ētikas komisijas locekļiem, ja, protams, tie šajā jautājumā ir vienisprātis ar minēto Mārci Gobiņu:
1) vai minētais Mārcis Gobiņš pauž partijas vai savu personisko viedokli par šo, kā minēts viņa vēstulē, ļoti nopietno problēmu - pērkamo žurnālistiku Latvijā?
2) kādos gadījumos pēdējā pusgada laikā minētajam Mārcim Gobiņam vai citiem Vienotības ētikas komisijas locekļiem nācies saskarties ar šo, kā minēts viņa vēstulē, ļoti nopietno problēmu? Lūdzu, īsi aprakstiet katru no šiem gadījumiem.
3) kādi tieši fakti katrā no šiem gadījumiem ir devuši pārliecību par žurnālistikas pērkamību Latvijā? Uzskaitiet tos.
4) lūdzu, arī sniedziet skaidrojumu - vai minētais Mārcis Gobiņš vai citi Vienotības ētikas komisijas locekļi katrā no šiem gadījumiem ir bijuši žurnālistikas pircēju vai kādā citā lomā? Ja citā, tad kādā tieši?
5) ja minētā Mārča Gobiņa vai citu Vienotības ētikas komisijas locekļu rīcībā ir fakti par konkrētiem Latvijas žurnālistikas pērkamības gadījumiem, kad un kādā formā viņi par katru no tiem ir informējuši sabiedrību? (Norādiet, lūdzu, konkrēto informēšanas laiku un formu.)
6) ja šāda informēšana nav notikusi, kādu iemeslu dēļ minētais Mārcis Gobiņš un citi Vienotības ētikas komisijas locekļi no tās ir izvairījušies? Vai tas noticis bailīguma, piesardzības, nevēlēšanās informēt sabiedrību vai citu iemeslu dēļ?
7) ja tomēr minētā Mārča Gobiņa vai citu Vienotības ētikas komisijas locekļu rīcībā nav šādu faktu, uz kāda tad konkrēta pamata minētais Mārcis Gobiņš pašlaik pauž šādas ziņas un šādu pārliecību par žurnālistikas pērkamību Latvijā?
8) vai šādu ziņu paušana tādā gadījumā atbilst partijas Vienotība ētikas kodeksa normām? Atbildi, lūdzu, pamatojiet.
Ceram atbildes šīs darba dienas laikā saņemt arī no līdz šim bailīgākajiem Vienotības ētikas komisijas locekļiem, kuriem nekas nebija sakāms saistībā ar ētikas komisijas locekļa nesenajiem izteikumiem Twitter vietnē.
Aizrādām uz nepieciešamību sniegt korektas, precīzas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, nemēģinot izvairīties no neērtākajiem."
Atšķirībā no citām situācijām, kurās Vienotības pārstāvji mēdz būt diezgan dažādās domās, šajā gadījumā partijas ētikas komisijas locekļi izrādījās vienoti - ne uz vienu no šiem uzdotajiem jautājumiem nespēja atbildēt ne Gobiņš, ne kāds cits no Vienotības ētikas uzraugiem.
Saskaņā ar Gobiņa publiski pausto skaidrojumu viņu pašu politikā esot aicinājis Dievs: "Manā ģimenē kalpošana tautai un sabiedrībai vienmēr uzskatīta par pašsaprotamību. Vecāki, sirsnīgi trimdas latvieši, visu savu mūžu veltīja kalpošanai Latvijai (kā arī viņu vecāki, mātes vectēvs un vecvectēvs). Jau bērnībā vēlējos sekot viņu piemēram. Kad kļuvu par kristieti, visu izvērtēju no jauna. Pamazām tomēr nonācu pie pārliecības: vislabāk es varētu kalpot Dievam un līdzcilvēkiem - ar to izglītību un zināšanām, kuŗas esmu Viņa žēlastībā ieguvis - strādājot Saeimas deputāta darbā."
Gobiņš uzskata, ka Dievs pirmoreiz viņu aicinājis iekļūt Saeimā no Kristīgo demokrātu savienības saraksta; kad tas neizdevās, pašreizējais ētikas uzraugs šo kristīgo partiju pameta un pamēģināja kandidēt no Vienotības saraksta, taču atkal neveiksmīgi.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
