Atstādinātās Jaunzemes pļāpīgumu izvērtēs gan VDD, gan VID Iekšējās drošības pārvalde
PIETIEK12.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pļāpīgumu, jau pēc atstādināšanas publiski izklāstot ziņas par VID notiekošajām izmeklēšanām, izvērtēs gan Valsts drošības dienests (VDD), gan VID Iekšējās drošības pārvalde.
Pēc tam, kad I. Jaunzeme saistībā ar VID Muitas un nodokļu policijas pārvaldē atklātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika atstādināta no amata un viņai sekoja arī pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš, atstādinātā VID vadītāja metās sniegt intervijas medijiem un, iespējams, izpauda nozīmīgu izmeklēšanas informāciju.
19. septembrī, izklāstot viņai nodarītos pāridarījumus raidījumam "Spried ar Delfi", I. Jaunzeme paziņoja, ka VID izstrādē esot vairāk nekā sešas operatīvās lietas par darbinieku iespējamiem pārkāpumiem, un tam sekos vairākas aizturēšanas.
Pēc šīs informācijas izskanēšanas Lato Lapsa vērsās ar iesniegumiem gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, gan arī Finanšu ministrijā, norādot, ka I. Jaunzeme, jau būdama atstādināta no iestādes vadītāja amata, iespējams, ir publiski izpaudusi neizpaužamu informāciju, tā nodarot kaitējumu izmeklēšanas interesēm un līdz ar to izdarot noziedzīgu nodarījumu.
Reaģējot uz saņemto iesniegumu, Finanšu ministrija to nosūtījusi izskatīšanai VID Iekšējās drošības pārvaldei, lūdzot VID Iekšējās drošības pārvaldi izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā nav izdarīts noziedzīgs nodarījums par neizpaužamu ziņu, kuras nav valsts noslēpums, izpaušanu.
Savukārt KNAB nospriedis, ka šīs informācijas izvērtēšana nav biroja kompetencē, tāpēc iesniegumu pārsūtījis atbilstoši kompetencei Valsts drošības dienestam „izvērtēšanai un iespējamai rīcībai”.
Neoficiāli Pietiek ir zināms, ka arī pati I. Jaunzeme ir notrūkusies par iespējamām sava pļāpīguma sekām, tāpēc no jebkādām citām intervijām, izklāstot viņai finanšu ministra Jāņa Reira un citu nelabvēļu nodarītās pārestības, ir atteikusies.
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
