Atšķirībā no Levita kunga domāju, ka Latvijas tradīcija ir nevis visu gaidīt no valdības, bet gluži pretēji – neko no tās neprasīt
Jānis Urbanovičs12.01.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skaudība, protams, ir nevēlama cilvēciska vājība. Tomēr grūti to apvaldīt, salīdzinot divus svaigus augstu amatpersonu vēstījumus publiskajā telpā.
Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess sociālajos tīklos: “Igaunija nav bagāta. Nav arī nabaga – apmēram puse no ASV IKP ienākumiem uz vienu cilvēku. Tomēr mūsu izglītības sistēma rada visgudrākos bērnus attīstītajos demokrātiskajos Rietumos.”
Ierakstam pievienota tabula, kas uzrāda Igaunijas skolēnu sekmes OECD veidotajā skolēnu zināšanu novērtēšanas programmā (PISA), kas mūsu ziemeļu kaimiņus ierindo trešajā vietā aiz Ķīnas un Singapūras. Latvija šajā reitingā ir kaut kur ap 30.vietu.
Latvijas prezidents Egils Levits televīzijā: “Visiem ir jāzina un jāaptver tas, ka valsts nevar visu regulēt un visas problēmas atrisināt. Tā ir senā padomju domāšana, ka valsts visu nokārtos.”
Divi prezidenti, turklāt abi no trimdas, tātad slikta mantojuma neietekmētu domāšanu. Viens iedvesmo, otrs liek tautai nokaunēties – par to vien, ka tā iedomājusies no valdības kaut ko prasīt.
Ilvesa minētā tabula ir tikai viena no daudzām, kas uzrāda Latvijas atpalikšanu no saviem Baltijas kaimiņiem. Līdzīgas arvien biežāk nākas redzēt arī par iedzīvotāju vidējiem ienākumiem, sociālo aizsardzību, veselības aprūpi, ieguldījumiem zinātnē… Taču nevienu citu nav tik sāpīgi uzlūkot kā tās, kas uzrāda tālāku atpalikšanu izglītībā – tātad arī mūsu bērnu un mazbērnu nākotnes izredzēs.
Atšķirībā no Levita kunga domāju, ka Latvijas tradīcija ir nevis visu gaidīt no valdības, bet gluži pretēji – neko no tās neprasīt. Tikai to vienu – lai to izveido sarkano līniju norobežotajā laukumā. Lai tur visi “nacionālie spēki” kašķējas, savstarpēji cits citu apkaro, atklāti mērās ar savu ietekmi, tirgojas, dala labumus, galvenais – ka “bez krieviem”.
Igaunija jau sen pārrāva savas sarkanās līnijas, un valsts attīstības līkne liecina, ka tā bija pareiza politiskā izvēle. Sašķelta sabiedrība, varas nemainīgums ved stagnācijā. Prasīgums, reāla iespēja pie varas esošos nomainīt, politiskā konkurence – uz izaugsmi. Uz iespēju radīt tādu izglītības sistēmu, kas nevis klibo uz abām kājām, bet apsteidz daudzas pasaules bagātākās valstis.
Vēl viens eksprezidenta Ilvesa citāts (no runas Igaunijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā): “Prezidentam ir jāvirza valsts pareizajā virzienā, vajadzības gadījumā aicinot valdību nenodarboties ar triviālām lietām, bet strādāt, nosodīt atklāta naida kurināšanu, nepieļaut sabrukumu un nomierināt cilvēku krīzes laikā.”
Labs padoms. Vai tas noder tikai igauņiem?
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
