Atskaites atklāj - kā Ēlerte kā ārštata padomniece "pelnīja" tūkstošlatu algu

Pietiek jau informējis, ka līdz pat brīdim, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende šopavasar atbrīvoja Ēlerti no savas ārštata padomnieces amata, bijusī ministre un deputāte, Vienotības pirmdien par Rīgas mēra posteņa kandidāti izvirzītā Ēlerte šajā tradicionāli sabiedriskā kārtā pildītajā amatā saņēmusi ievērojamu algu – aptuveni 1000 latu mēnesī.

Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam.

Taču, kā izrādās, Ēlertei, kas iepriekš pati bija ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt: viņas bijušās valsts amatpersonas deklarācija apliecina – no šā gada sākuma līdz 14. maijam, kad Jaunzeme-Grende viņu atlaida, Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.

Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” noteikta pagājušā gada 8. novembrī. Ēlertes funkcijas saskaņā ar šo līgumu bijušas šādas:

- izstrādāt priekšlikumus valsts integrācijas politikas ieviešanai;

- konsultēt ministru par valsts integrācijas politikas izstrādāšanas un īstenošanas jautājumiem;

- piedalīties politikas dokumentu sabiedrības integrācijas jomā sagatavošanā;

- pēc ministra norādījumiem vadīt sanāksmes, darba grupas, apspriedes par integrācijas politikas jautājumiem;

- pēc ministra norādījumiem vadīt sanāksmes, darba grupas, apspriedes par sabiedrisko mediju jautājumiem;

- pēc ministres norādījumiem pavadīt ministri darba vizītēs un komandējumos;

- pēc ministra norādījuma piedalīties sēdēs, apspriedēs, darba grupās, semināros un konferencēs, ja nepieciešams, sniegt intervijas par sabiedrības integrācijas politikas aktualitātēm.

Ēlertes noslodze darba stundās nav tikusi mērīta, toties viņai bijis pienākums iesniegt ministrei ikmēneša atskaiti par uzdoto uzdevumu izpildi. Tas arī ticis darīts, un Pietiek šodien pilnā apmērā publisko šīs atskaites, kas rāda, par kādu tieši veikumu Ēlertei ik mēnesi maksāta iespaidīgā alga.

Šīs atskaites rāda gan to, ka pie paveiktajiem darbiem Ēlerte brīvi pieskaitījusi arī tādus, kuri nemaz nav norādīti viņas darba pienākumos un kuriem ar viņas darba sfēru nebūtu nekāda sakara, gan to, ka vieni un tie paši darbi norādīti vairākus mēnešus pēc kārtas, gan pat to, ka, ja ticēt Ēlertes atskaitēm, vienu un to pašu referātu viņa vienā un tajā pašā konferencē nolasījusi divus mēnešus pēc kārtas.

Lai gan līgumā kā Ēlertes darbības sfēra norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, jau pagājušā gada novembrī viņa ministrei ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO - ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.

Ja ticēt Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē ierakstījusi arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.

Ar lietām, kas nav bijušas saistītas ar līgumā noteiktajiem pienākumiem, Ēlerte nodarbojusies arī pēcāk – un tāpat tās minējusi kā pamatojumu ievērojamās algas saņemšanai. To vidū ir gan „sadarbības plānošana ar LU sociālās atmiņas pētniekiem”, gan „līdzdalība Tabakas fabrikas attīstības dienas konferencē”, gan „sadarbības memoranda ar LU Sociālās atmiņas centru sagatavošana”, gan faktiski nepārtraukts „darbs pie Koncepcijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas uzlabošanu sadarbībā ar Finanšu ministriju”.

Savukārt gan laika posmā no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 30. aprīlim, gan laika posmā no 2012.gada 1.maija līdz 2012.gada 14.maijam (šajā dienā, kā minēts, kultūras ministre Ēlerti atlaida), kā izriet no atskaitēm, dīvainā kārtā paveikusi vienu un to pašu – abās atskaitēs minēts „Referāts „Sašķeltā sociālā atmiņa un muzeji kā integrācijas resurss'' starptautiskajā konferencē „Starpkultūru dialoga un sociālās integrācijas iespējas muzejos".

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt Ēlertes komentārus par šīm atskaitēm un tajās minēto, kā arī viņas skaidrojumu – ar kādiem argumentiem viņai izdevās panākt algas piešķiršanu ārštata padomnieka postenī un vai viņa šāda atalgojuma saņemšanu šādā postenī uzskata par lietderīgu un pamatotu.

Novērtē šo rakstu: