Atsaka Saeimas akreditāciju ar slepenu iestāžu slepenu amatpersonu slepeniem argumentiem slepenā dokumentā
PIETIEK23.11.2015.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Vita
29.11.2015. 22:20»
!
Janis Kuzins ir antifasits
Kas ir labāks -antifašists vai fašists? Protams , antifašists.Iesaku lasīt vairāk par fašistu noziegumiem cilvēcei.Lai vairāk būtu tādu antifašistu kā Jānis latviešu vidū.
Imants Papirdnieks
24.11.2015. 22:22»
Dzīvniekmīlis
Bet zirgiem gan Tu dod :). Lapsas patiesībā ir seksīgas. Iedo reizēm arī tām
Sveiks, lapsumīli. Kurā staļļa stūrī tu hiji noslēpies, kad es gāju iedvesmu gūt pie zirgiem?
!
24.11.2015. 17:00»
kuzins
lai akreditējas darbam kremlī, lai nesmird mūsu saeimā
Janis Kuzins ir antifasits !
veiksmes stasts ir mediciniskas kvotas
24.11.2015. 16:59dombrovska parakstitie slepenie protokoli ar svf svesvaloda !
Dzīvniekmīlis
24.11.2015. 14:39»
imants Papirdnieks
Es arī Lapsam nedotu! Ne informāciju, ne arī ko citu (kautrīgi smaidu
Bet zirgiem gan Tu dod :). Lapsas patiesībā ir seksīgas. Iedo reizēm arī tām.
kuzins
24.11.2015. 09:58lai akreditējas darbam kremlī, lai nesmird mūsu saeimā.
Mums pietiek Bērziņu un Liepiņu, kurus akreditēt.
Ēdelweiss
24.11.2015. 08:43Kopš kura laika tai latvija valdošo politmafijas klanu kloākai Saeima eksistē likumi kuri tai jaievēro totālās valstiskās noziedzības, dzimtbūšanas un genocīda 4.maija režīmā...????
Novērotājs
24.11.2015. 00:44Taču ne Kuzins lieta.
Manējā prakse bija tāda -
Daži izraksti no dokumentiem:
2009. gada 22. septembrī es saņemu no Saeimas Kancelejas direktora dokumentu ar Nr.12/1-5-
n/98-(9/09) kurš neiztur kritiku
Pirmkārt, šajā dokumentā ir sagrozīta manējā frāze - videoierakstu uz filmēšanu un
fotografēšanu.
Otrkārt, šis dokuments neatbilst Ministru kabineta 23.04.1996. noteikumiem Nr.154
„Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi", jo dokumenta nav redzams
izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukums.
Treškārt, manējo tiesību ierobežojums uz videoierakstu ir motivēts nevis ar tiesiskiem
normatīviem aktiem, bet gan ar personisku direktora uzskatu.
Izejot no minēto, redzams, ka likumisku pamatojumu aizlieguma uz videoierakstu atklātās Saeimas sēdes laikā nav.
Nav tas, tāpat, citos Latvijas Republikas tiesiskos normatīvos aktos. Vārda brīvības formulējums dots Pakta 19.pantā - „katram cilvēkam ir tiesības brīvi izpaust savus uzskatus, šīs tiesības ietver brīvību meklēt, saņemt un izplatīt dažāda veida informāciju un idejas neatkarīgi no valstu robežām mutvārdos, rakstveidā, izmantojot presi vai mākslinieciskās izpausmes formas, vai citādā veidā pēc savas izvēles." Tas izriet arī no Konvencijas 10.panta un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos izteikto secinājumu analīzes.
Izejot no minēto, kancelejas darbinieku darbības vajag novērtēt kā patvarība (Krimināllikuma 279.p.), kuru rezultātā tika pārkāptas manējās Satversmes tiesības - brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju (Satversmes 100.p.), ka arī - saņemt atbildi pēc būtības (Satversmes 104.p.).
-----------------------------------------
LATVIJAS REPUBLIKAS SAEIMAS PREZIDIJS
LĒMUMS
Par Saeimas Kancelejas amatpersonu rīcību, aizliedzot xxxxxxx xxxxxxx filmēt Saeimas 2009.gada 9.septembra sēdi
Saeimas Prezidijs konstatē:
2009.gada 9.septembri notika Saeimas sēde. Šo sēdi kā apmeklētājs vēroja ari xxxxx xxxxxx (turpmāk — iesniedzējs), atrazdamies Saeimas Sēžu zālē viesu sektorā. Pirms Saeimas sēdes (gan iepriekšējā dienā, gan sēdes dienā) viņš tika informēts, ka Saeimas sēdēs filmēšana ir aizliegta.
Tā kā aizlieguma dēļ iesniedzējs tikai vēroja Saeimas sēdi, bet to nedrīkstēja filmēt, 2009.gada 9.septembri viņš vērsās Saeimas Kancelejā ar iesniegumu, lai saņemtu skaidrojumu par noteikto ierobežojumu.
2009.gada 17.septembri, atbildot uz šo iesniegumu, Saeimas Kancelejas direktors rakstveidā paskaidroja, ka filmēšana Saeimas Sēžu zāles viesu sektorā nav atļauta tādēļ, lai netraucētu citiem apmeklētājiem sekot līdzi sēdes gaitai.
2009.gada 24.septembrī iesniedzējs apstrīdēja Saeimas Kancelejas direktora atbildi Saeimas Prezidijā, lūdzot šo atbildi atcelt un atlīdzināt viņam zaudējumus 1000 latu apmērā.
Iesniedzējs apmeklēja Saeimas sēdi, izmantojot viņam Satversmes 22.pantā noteiktās tiesības. Lai gan minētais pants negarantē tiesības filmēt vai fotografēt Saeimas ēkā, tomēr atbilstoši Satversmes 100.pantam ikviena persona drīkst brīvi iegūt informāciju.
Taču šīs tiesības nav absolūtas; tās bieži vien ir nepieciešams pakļaut ierobežojumiem atbilstoši Satversmes 116.pantam, piemēram, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un citu personu tiesību aizsardzību.
Atbilstoši Saeimas Kancelejas nolikuma (apstiprinājis Saeimas Prezidijs 2003.gada 1.decembrī) 3.17. un 7.17.punktam Saeimas Kanceleja un tās direktors ir tiesīgs veikt nepieciešamos pasākumus caurlaižu režīma nodrošināšanai un Saeimas objektu apsardzībai.
Tādējādi Saeimas Kancelejas amatpersonas ir tiesīgas noteikt ikreizējus un atsevišķus ierobežojumus Satversmes 22. un 100.pantā ietvertajām tiesībām atbilstoši Satversmes 116.pantā minētajam.
No lietas apstākļiem izriet, ka iesniedzējam aizliegums filmēt Saeimas sēdi tika noteikts pirms tās, pietiekami neizvērtējot šāda ierobežojuma atbilstību Administratīvā procesa likuma 66.pantam.
Vienlaikus jāņem vērā, ka iesniedzējam netika liegta iespēja vērot Saeimas sēdi klātienē. Tas nozīmē, ka principā viņam pēc būtības netika liegtas Satversmes 22. un 100.pantā garantētās tiesības. Līdz ar to minētajā gadījumā iesniedzēja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags.
Izvērtējot Saeimas Kancelejas direktora 2009.gada 17.septembra atbildi saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67., 69.pantu un 74.panta pirmās daļas 3.punktu, konstatējams, ka šī atbilde ir spēkā neesošs administratīvs akts.
Izvērtējot iesniedzēja prasību atlīdzināt viņam 1000 latus par it kā nodarīto kaitējumu, konstatējams, ka iesniegumā atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma normām nav norādīta, pamatota un pierādīta zaudējumu rašanās un zaudējumu (kaitējuma) veids. Turklāt, kā jau minēts iepriekš, iesniedzēja tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags.
Ņemot vērā iepriekšminēto, kā ari Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas 3.punktu, 81.panta pirmo un otro daļu, Saeimas kārtības ruļļa 23.' pantu un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturto daļu,
Saeimas Prezidijs nolemj:
1) atzīt par prettiesisku Saeimas Kancelejas amatpersonu rīcību, pirms Saeimas sēdes aizliedzot xxxxxxxxx xxxxxxx filmēt Saeimas 2009.gada 9.septembra sēdi;
2) atzīt Saeimas Kancelejas direktora 2009.gada 17.septembra lēmumu [Nr.l2/l-5-n/98-(9/09)] par spēkā neesošu;
3) nosūtīt Iesniedzējam Saeimas 2009.gada 9.septembra sēdes videoierakstu CD datnē;
4) ar šo lēmumu rakstveidā atvainoties xxxxxxxx xxxxxxx;
5) noraidīt lūgumu par 1000 latu atlīdzināšanu.
Šo lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot attiecīgu pieteikumu mēneša laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.
Saeimas priekšsēdētāja G.Daudze
Saeimas sekretārs Dz.Rasnačs
Rīgā 2009.gada 29.oktobri
FFF
23.11.2015. 23:17J.Kuzins ir deģenerāts un zaglis no Jūrmalas domes iepirkumu komisijas. Zaga un noformēja visu uz bračkas. Čalis bez izglītības un bez morāles.Sučonoks.
Garamgājējs
23.11.2015. 22:01Kopš kura laika Jānis Kuzins kļuva par žurnālistu? Vai viņam ir atbilstoša izglītība?
Nodibināja mazu kakta avīzi, lai bez problemām iekļūtu svarīgos objektos, pasākumos, piesedzoties ar avīzes nosaukumu. Kur tad palika viņa arodbiedrība? Kur Janis Kuzins strādā un pelna naudu iztikai?
Labāk būtu ieguvis augstāko izglītību un tad runātu par žurnālista tiesībām.
imants Papirdnieks
23.11.2015. 21:07Es arī Lapsam nedotu! Ne informāciju, ne arī ko citu (kautrīgi smaidu :)
Jonas
23.11.2015. 20:54Domā ka avīzes nosaukumu uzrakstijis ar latviešu burtiem, uzreiz dos akreditāciju. Tāpat jau Kuzina saimnieki visiem zināmi.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
