"Atrodas" vēl viens specdienests: policijas attīstības koncepcijā Kozlovskis „piemirsis” Izmeklēšanas atbalsta pārvaldi
PIETIEK29.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien skaļi prezentējot Valsts policijas attīstības koncepciju un paziņojot, ka esot būtisks „ikviena policijas attīstībā ieinteresēta sabiedrības locekļa” viedoklis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis noklusēja to, ka sabiedriskajai apspriešanai prezentētā koncepcija ir nepilnīga. Tajā vispār nav pieminēta vismaz viena Valsts policijas struktūra – īpaši noslepenotā Izmeklēšanas atbalsta pārvalde, kas faktiski ir vēl viens, līdz šim publiski faktiski nepieminēts specdienests.
Pietiek šā gada aprīlī jau informēja par kādu incidentu, kas noticis naktī uz 10. martu: Rīgā, netālu no bijušā Civilās aviācijas inženieru institūta ēkas notikušajā kautiņā bija piedalījies Kriminālpolicijas Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes darbinieks A.Z., un tajā smagi cieta kāds trīsdesmitgadīgs vīrietis E.M., kurš neilgi pēc tam nomira.
"Naktī uz 10. martu notika incidents, kurā bija iesaistīta kāda Valsts policijas amatpersona," – tik noslēpumaina par šo notikumu ir Valsts policija. Savukārt iekšlietu ministrs Kozlovskis jau kopš pavasara tā arī ir izvairījies no atbildes uz jautājumiem - kādu iemeslu dēļ šāds atgadījums veselu mēnesi ir ticis slēpts un cik vēl ir šādu "incidentu", kuri ir noklusēti pēdējos mēnešos.
Viens no šādas noslēpumainības iemesliem – kautiņā iesaistītā policista darbavieta ir tik ļoti noslepenota, ka par tādas eksistenci nezina pat liela daļa ierindas policistu. Arī jaunajā Valsts policijas attīstības koncepcijā, kuras apspriešanā tik svarīgs saskaņā ar Kozlovska apgalvojumu esot ikviena sabiedrības pārstāvja viedoklis, šāda pārvalde nav pat pieminēta.
Kā izrādās, šī ir viena no noslepenotākajām Valsts policijas struktūrvienībām – faktiski ar statusu, kas liek uzskatīt, ka paklusām Latvijā ir izveidots vēl viens papildu specdienests. Arī otrdien Kozlovskis nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu – kāpēc jaunajā koncepcijā šī pārvalde nav pat pieminēta.
Pietiek šodien publicē oficiālu Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža parakstītu dokumentu, kurā oficiāli izskaidrots noslēpumainās pārvaldes statuss:
"Valsts policijā saņemts iesniegums (reģistrēts Valsts policijā 16.04.2013. ar Nr.L-2537) ar lūgumu sniegt informāciju par Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes (turpmāk - IAP) darbinieku statusu, funkcijām un pienākumiem, kā arī mēneša atalgojumu.
Valsts policija, izvērtējot pieprasītās informācijas saturu un apjomu, konstatēja, ka Iesniedzēja pieprasītās ziņas pieder valsts noslēpumam.
Likums „Par valsts noslēpumu" (turpmāk - Likums) formulē valsts noslēpuma jēdzienu, nosaka valsts noslēpuma glabāšanas un izmantošanas kārtību, kā ari tā aizsardzību (Likuma 1 .panta pirmā daļa).
Likuma 2.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. Likuma 2.panta otrā daļa nosaka, ka valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus. No minētās tiesību normas izriet, ka IAP darbinieki ir valsts noslēpuma subjekti. Savukārt, valsts noslēpuma objekts ir informācija (ziņa, ziņu kopums) jebkurā tehniski iespējamā tās fiksēšanas veidā, kura saskaņā ar šo likumu ir atzīta vai var tikt atzīta par valsts noslēpumu, kā arī materiāls objekts, priekšmets, viela vai elektromagnētiskais lauks, kas ietver, uzglabā, uzkrāj vai atspoguļo informāciju, kura likumā noteiktajā kārtībā atzīta par valsts noslēpumu.
Valstij ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpuma objektiem, un tie ir īpašā valsts aizsardzībā (Likuma 6.panta pirmā daļa).
Saskaņā ar Likuma 4.panta pirmo daļu informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu sarakstu, to apjomu un saturu nosaka Ministru kabinets.
Pamatojoties uz 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts" par valsts noslēpuma objektu ir atzīta informācija par operatīvās darbības subjektu īpaši pilnvaroto struktūrvienību, kas veic speciālo procesuālo aizsardzību un speciālo aizsardzību, operatīvās darbības pasākumus, speciālās izmeklēšanas darbības, izmantojot operatīvās darbības līdzekļus un metodes, personālsastāvu, tajā skaitā šajās struktūrvienībās nodarbināto personu lietas, un dislokāciju (atrašanās vietu).
Saskaņā ar Likuma 3.panta pirmo daļu informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā.
Atbilstoši 2004.gada 6.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" 45.punktam valsts noslēpuma objektu klasificēšana ir slepenības pakāpes (sevišķi slepeni, slepeni, konfidenciāli) piešķiršana objektam saskaņā ar objektu sarakstu.
Informācijai, kas ir valsts noslēpums, ir speciāls statuss, klasificēšanas kārtība un speciāls regulējums tās glabāšanai, izmantošanai un aizsardzībai. Līdz ar to uz šo informāciju neattiecas Informācijas atklātības likuma normas, proti, valsts noslēpums nav ierobežotas pieejamības informācija Informācijas atklātības likuma izpratnē.
Saskaņā ar Likuma 9.panta pirmo daļu pieeja valsts noslēpumam ir atļauta tikai tām personām, kurām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kuras saskaņā ar šo likumu ir saņēmušas speciālās atļaujas. No minētās tiesību normas izriet, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu pienākumu veikšanai ir personām, kurām ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
Speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam izsniegšanas, anulēšanas un kategoriju nomaiņas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izvērtējot Iesniedzēja lūgumu sniegt visa veida informāciju par Valsts policijas struktūrvienību, kura atbilstoši normatīvajiem aktiem pēc sava statusa un funkcijām noteikta kā valsts noslēpuma objekts, secināms, ka nepastāv tiesiskie apstākļi Iesniedzēja pieprasījumā ietvertā lūguma apmierināšanai.”
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
