Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pateicoties avotiem bankā, Pietiek rīcībā tomēr nonākuši SEB bankas rūpīgi slēptie un tās kādreizējā prezidenta Andra Bērziņa noklusētie dokumenti, kas vieš lielāku skaidrību – vai tiešām par savu pirmo miljonu tagadējais Valsts prezidents var pateikties tikai un vienīgi bankas vēlāko saimnieku – skandināvu maksātajai iespaidīgajai algai.

Pats Bērziņš joprojām nevēlas atklāt, kāds ir bijis viņa personiskais materiālais ieguvums, pateicoties divu dokumentu – viņa savulaik vadītās Latvijas Unibankas, tagadējās SEB bankas nolikuma par akciju pārdošanu bankas darbiniekiem un lēmuma par ikgadēju prēmiju noteikšanu kredītiestādes valdes locekļiem – pieņemšanai deviņdesmito gadu vidū.

Kamēr SEB banka oficiāli atsakās publiskot šos dokumentus, no avotiem bankā šie dokumenti ir nonākuši Pietiek rīcībā. Pilnā apjomā tie būs publicēti šonedēļ klajā nākošajā grāmatā Latvietis parastais par Bērziņa dzīves un darba gaitām, taču jau tagad ir iespējams atklāt, ka pretēji SEB bankas apgalvojumiem ne nolikumā, ne lēmumā par prēmijām tiešām nav atrodami nekādi sensitīvi personu dati, ar kuriem banka oficiāli mēģināja pamatot to slēpšanu.

Toties šie lēmumi kopā ar citiem grāmatā publicētiem dokumentiem atklāj, ka Bērziņš ir pielicis iespaidīgas pūles, lai Unibankas privatizācija notiktu tieši atbilstoši viņa izstrādātajam modelim, kura ietvaros tieši bankas vadībai par privatizācijas sertifikātiem tiktu ievērojama daļa privatizējamās kredītiestādes akciju.

Vienā no līdz šim SEB bankas slēptajiem dokumentiem – Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa parakstītajā „Nolikumā par akciju pārdošanas kārtību valsts akciju sabiedrības Latvijas Universālā banka darbiniekiem” – cita starpā minēts, ka Bērziņam kopā ar pārējiem bankas valdes locekļiem tikusi noteikta īpaša privatizējamo akciju kvota – gandrīz 160 tūkstoši bankas akciju, kuras viņiem bija iespējams iegādāties, maksājot tikai privatizācijas sertifikātos. Tām vēl jāpieskaita Bērziņa un kolēģu vēl pirms oficiālās privatizācijas sākuma saņemtās iespaidīgās personālakciju paketes.

Savukārt no otra SEB bankas slēptā dokumenta – Unibankas akcionāru pilnsapulces 1995. gada 22. oktobra lēmumā par ikgadēju prēmiju noteikšanu bankas valdes locekļiem – redzams, ka līdztekus algai Bērziņam kopā ar pārējo valdi noteikti arī apjomīgi bonusi: „Valdei kā izpildinstitūcijai gada beigās pēc gada budžeta apstiprināšanas noteikt papildus samaksu 5% no tīrās peļņas.”

Turklāt šajā laikā – pretēji Bērziņa vēlāk popularizētajai versijai – toreizējā Unibankā kontrolpakete piederēja nevis skandināviem, bet gan Latvijas valstij, un tieši tās pārstāvji arī noteica iespaidīgo papildatalgojumu nākamajam miljonāram. Kā rāda SEB bankas slēptais dokuments, tieši Privatizācijas aģentūras pārstāvis Viktors Šadinovs bijis tas, kas ierosinājis Bērziņam un pārējai valdei piešķirt gan 5% no bankas ikgadējās peļņas, gan arī noteikt valdes mēneša atalgojumu 12 tūkstošu latu apmērā.

Tikmēr Valsts prezidents joprojām paliek pie sava – šo dokumentu viņa rīcībā neesot, par to saturu viņš neko nevarot pateikt un arī pats nedarīšot neko, lai sabiedrība uzzinātu par to saturu.

Valsts prezidentam neesot ne tiesību, ne arī pienākumu „vērtēt privātas uzņēmējsabiedrības dokumentācijas (SEB banka) glabāšanas un publiskošanas kārtību, t.sk. komunikāciju par žurnālistiem par informācijas nodošanu publicēšanai,” – šādu Bērziņa atbildi uz jautājumu, vai Valsts prezidents atbalsta bankas rīcību, neatklājot šādus dokumentus, Pietiek aizvadītajā nedēļā sniedza prezidenta preses sekretāre.

Saskaņā ar Bērziņa skaidrojumu viņa paša rīcībā šo viņa miljonāra statusam izšķirīgi nozīmīgo dokumentu neesot, turklāt arī par to saturu ilggadējais bankas prezidents neko nevarot pateikt. „Skat. iepriekšējās atbildes,” – tik lakonisks bija Bērziņa preses sekretāres atstāstītais prezidenta skaidrojums uz jautājumu, kāds tad tieši bijis šo dokumentu saturs.

Tieši ar to, ka dokumentu neesot viņa rīcībā, prezidents skaidro arī to, ka nevar vai nevēlas atbildēt uz jautājumu – kāds tad bijis viņa personiskais materiālais ieguvums, pateicoties šo dokumentu pieņemšanai un īstenošanai. Savukārt uz jautājumu – vai tiešām ilggadējais Unibankas prezidents ir pilnībā aizmirsis šādu viņa personiskā turīguma nodrošināšanā ļoti būtisku dokumentu saturu – Bērziņš Pietiek atbildi aizvadītajā nedēļā tā arī nesniedza.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu laikam arī man pietiek!

FotoNu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Lasīt visu...

21

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

FotoLatviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Lasīt visu...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi