Atrod risinājumu par Flanagana advokātu, lēmuma likumiskais pamatojums neskaidrs
PIETIEK20.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Trešdien Rīgas apgabaltiesā digitālās TV lietas ietvaros videokonferences formā tomēr sākās būtiskā liecinieka – „pastkastītes” uzņēmuma Kempmayer Media Ltd. direktora Tonija Flanagana pratināšana. Pašlaik panāktais risinājums, vai un kā apmaksāt Flanagana un viņa dzīvesbiedres advokātu, ir – advokāta pakalpojumi neizmaksāšot vairāk kā 9000 latu, tos pašlaik varētu apmaksāt no Tiesu administrācijas līdzekļiem, bet lietā apsūdzēto notiesāšanas gadījumā šī nauda tikšot piedzīta no viņiem. Kāds ir šī kompromisa likumiskais pamatojums, pagaidām netiek precīzi izskaidrots, - trešdienas vakarpusē no apgabaltiesas paskaidrojumiem radās iespaids, ka šis tomēr ir tikai un vienīgi tiesneša lēmums, kam Tieslietu ministrija pagaidām neredz likumīgu pamatojumu.
Kā Pietiek jau informēja, aizvadītajā nedēļā lielu neizpratni radīja lietu izskatošā Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Stukāna (attēlā) britam videokonferences režīmā uzdotais jautājums – vai viņam būtu nepieciešams advokāts. Flanagans uz to bija nekavējoties paziņojis, ka, protams, advokāts viņam nepieciešams, un tas nozīmēja, ka, pateicoties Stukāna izteiktajam solījumam, ko fiksējuši arī britu tiesībsargi, Latvijas valsts varēja šķirties pat no vairākiem simtiem tūkstošu latu, ko varētu izmaksāt kvalitatīvi britu advokāta pakalpojumi.
Gan Tieslietu ministrija, gan Tiesu administrācija bija pārsteigtas par šādu tiesneša piedāvājumu, taču trešdienas sēdē izrādījās, ka tomēr nolemts advokātu Flanaganam piešķirt, kaut lēmumu par viņa un dzīvesbiedres saņemto advokāta pakalpojumu apmaksu tiesa varētu pieņemt tikai tad, kad liecināšana būs beigusies un advokāti piesūtīs rēķinu. Tiesa lēšot, ka summa nevarētu pārsniegt deviņus tūkstošus latu.
Rīgas apgabaltiesa iepriekš apgalvoja, ka tiesneša Stukāna izteikums neesot vērtējams kā skaidrs Latvijas tiesas solījums britu pilsonim. „Tiesnesis vēl lēmumu par šo lietu nav pieņēmis. Vēl ir jāgaida apstiprinājums no Tieslietu ministrijas, jo izmaksu veic Tiesu administrācija,” skaidroja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.
Taču vienlaikus apgabaltiesa apliecināja, ka, „protams, ka viņš varēs ņemt britu advokātu. Uz valsts apmaksātu advokātu ir tiesības jebkuram lieciniekam, to paredz Kriminālprocesa likuma 110.panta 5.daļa. Savukārt, pievienojoties Eiropas 2000.gada 29.maija konvencijai par savstarpējo palīdzību krimināllietās, Latvija ir apņēmusies šādu palīdzību nodrošināt un apmaksāt”.
Gluži citās domās vēl nedēļas sākumā bija Tieslietu ministrija. „Lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, likumdevējs personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir paredzējis tiesības pieaicināt valsts nodrošināto aizstāvi, ja šīs personas to ir lūgušas. Attiecībā uz lieciniekiem, likumdevējs nav paredzējis tiesības nodrošināt valsts aizstāvi. Līdz ar to, ja liecinieks ir izmantojis tiesības un uzaicinājis juridiskās palīdzības saņemšanai advokātu, visi izdevumi ir sedzami lieciniekam pašam,” ministrijas oficiālo viedokli sniedza tās preses pārstāve.
Arī Tiesu administrācijas pārstāve Līva Rancāne apliecināja: „Atbildot uz Jūsu jautājumu, informējam, ka Tiesu administrācija neatlīdzina izdevumus advokātiem saistībā ar cietušo vai liecinieku pārstāvību.”
Savukārt Rīgas apgabaltiesas piesauktais Kriminālprocesa likuma 110. pants nosaka nevis to, ka valsts apmaksā lieciniekiem advokāta pakalpojumus, bet tikai to, ka lieciniekam ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu. Neko par nepieciešamību apmaksāt advokāta pakalpojumus lieciniekam nesaka arī pieminētā konvencija.
Arī trešdien Tieslietu ministrija palika pie sava - tā pagaidām neredzot likumīgu iemeslu, kāpēc liecinieka saņemti advokāta pakalpojumi būtu jāapmaksā Latvijas valstij.
Savukārt no tiesas skaidrojumiem izriet - tā varētu pasludināt, ka advokāta apmaksāšana lieciniekam uzskatāma par procesuālajiem izdevumiem, kas radušies lietas iztiesāšanas gaitā: tādā gadījumā Tieslietu ministrija, kas ir izpildvara, nemaz nebūs tiesīga lemt par Flanagana advokāta pakalpojumu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu, - tā paliks tiesas kompetencē.
Tikmēr Pietiek lasītāji norāda, ka teorētiski uz šo gadījumu varētu attiecināt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma normas, - tiesa, vismaz pagaidām Rīgas apgabaltiesas skaidrojumos šis likums nav pat pieminēts.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
