Atrod risinājumu par Flanagana advokātu, lēmuma likumiskais pamatojums neskaidrs

Kā Pietiek jau informēja, aizvadītajā nedēļā lielu neizpratni radīja lietu izskatošā Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Stukāna (attēlā) britam videokonferences režīmā uzdotais jautājums – vai viņam būtu nepieciešams advokāts. Flanagans uz to bija nekavējoties paziņojis, ka, protams, advokāts viņam nepieciešams, un tas nozīmēja, ka, pateicoties Stukāna izteiktajam solījumam, ko fiksējuši arī britu tiesībsargi, Latvijas valsts varēja šķirties pat no vairākiem simtiem tūkstošu latu, ko varētu izmaksāt kvalitatīvi britu advokāta pakalpojumi.

Gan Tieslietu ministrija, gan Tiesu administrācija bija pārsteigtas par šādu tiesneša piedāvājumu, taču trešdienas sēdē izrādījās, ka tomēr nolemts advokātu Flanaganam piešķirt, kaut lēmumu par viņa un dzīvesbiedres saņemto advokāta pakalpojumu apmaksu tiesa varētu pieņemt tikai tad, kad liecināšana būs beigusies un advokāti piesūtīs rēķinu. Tiesa lēšot, ka summa nevarētu pārsniegt deviņus tūkstošus latu.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš apgalvoja, ka tiesneša Stukāna izteikums neesot vērtējams kā skaidrs Latvijas tiesas solījums britu pilsonim. „Tiesnesis vēl lēmumu par šo lietu nav pieņēmis. Vēl ir jāgaida apstiprinājums no Tieslietu ministrijas, jo izmaksu veic Tiesu administrācija,” skaidroja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš.

Taču vienlaikus apgabaltiesa apliecināja, ka, „protams, ka viņš varēs ņemt britu advokātu. Uz valsts apmaksātu advokātu ir tiesības jebkuram lieciniekam, to paredz Kriminālprocesa likuma 110.panta 5.daļa. Savukārt, pievienojoties Eiropas 2000.gada 29.maija konvencijai par savstarpējo palīdzību krimināllietās, Latvija ir apņēmusies šādu palīdzību nodrošināt un apmaksāt”.

Gluži citās domās vēl nedēļas sākumā bija Tieslietu ministrija. „Lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, likumdevējs personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, ir paredzējis tiesības pieaicināt valsts nodrošināto aizstāvi, ja šīs personas to ir lūgušas. Attiecībā uz lieciniekiem, likumdevējs nav paredzējis tiesības nodrošināt valsts aizstāvi. Līdz ar to, ja liecinieks ir izmantojis tiesības un uzaicinājis juridiskās palīdzības saņemšanai advokātu, visi izdevumi ir sedzami lieciniekam pašam,” ministrijas oficiālo viedokli sniedza tās preses pārstāve.

Arī Tiesu administrācijas pārstāve Līva Rancāne apliecināja: „Atbildot uz Jūsu jautājumu, informējam, ka Tiesu administrācija neatlīdzina izdevumus advokātiem saistībā ar cietušo vai liecinieku pārstāvību.”

Savukārt Rīgas apgabaltiesas piesauktais Kriminālprocesa likuma 110. pants nosaka nevis to, ka valsts apmaksā lieciniekiem advokāta pakalpojumus, bet tikai to, ka lieciniekam ir tiesības juridiskās palīdzības saņemšanai uzaicināt advokātu. Neko par nepieciešamību apmaksāt advokāta pakalpojumus lieciniekam nesaka arī pieminētā konvencija.

Arī trešdien Tieslietu ministrija palika pie sava - tā pagaidām neredzot likumīgu iemeslu, kāpēc liecinieka saņemti advokāta pakalpojumi būtu jāapmaksā Latvijas valstij.

Savukārt no tiesas skaidrojumiem izriet - tā varētu pasludināt, ka advokāta apmaksāšana lieciniekam uzskatāma par procesuālajiem izdevumiem, kas radušies lietas iztiesāšanas gaitā: tādā gadījumā Tieslietu ministrija, kas ir izpildvara, nemaz nebūs tiesīga lemt par Flanagana advokāta pakalpojumu apmaksāšanu vai neapmaksāšanu, - tā paliks tiesas kompetencē.

Tikmēr Pietiek lasītāji norāda, ka teorētiski uz šo gadījumu varētu attiecināt Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma normas, - tiesa, vismaz pagaidām Rīgas apgabaltiesas skaidrojumos šis likums nav pat pieminēts.

Novērtē šo rakstu: