Atlūgumu iesniegusi finanšu grūtībās nonākušā "airBaltic" valdes locekle
PIETIEK21.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atlūgumu iesniegusi nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes locekle, kompānijas Operāciju vadības direktore Laila Odiņa, kuras kandidatūru vēl rudenī izskatīja kompānijas vadītāja amatam, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Neoficiāli šāds lēmums tiek skaidrots ar airBaltic sarežģīto finanšu situāciju.
Līdz ar to airBaltic valde šobrīd palikusi nepilnā, divu locekļu sastāvā, - tajā darbojas tikai lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss un valdes loceklis Vitolds Jakovļevs.
Tiek apgalvots, ka Odiņas vietā pašlaik jauns valdes loceklis vēl nav nolūkots un viņas aiziešana ir trieciens lidsabiedrībai. Odiņas vietā tikšot meklēts atbilstošas kvalifikācijas speciālists, pirmkārt izvērtējot kandidātus pašu airBaltic darbinieku vidū.
Lidsabiedrības jaunais valdes loceklis būs jāapstiprina airBaltic padomei, kuras jaunais sastāvs tika iecelts pirms mēneša. Padomes jaunpienācējs ir ar Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina ietekmi saistītais Valters Grīnvalds.
Odiņas lēmums iesniegt atlūgumu neoficiāli tiek saistīts ar jaunajiem apstākļiem, kādos nākas darboties airBaltic, ko skārušas nopietnas finanšu grūtības. Martā valdībā skatītais aviosabiedrības biznesa plāns tuvāko 5 gadu laikā paredz 330 miljonu latu konsolidāciju, ko plānots panākt, samazinot izdevumus un palielinot ieņēmumus.
Tieši uz Odiņas, kura lidsabiedrībā darbojas no tās dibināšanas, pleciem pēdējā laikā esot gūluši sarežģīti lēmumi par airBaltic darbības nodrošināšanu jaunajos apstākļos. Nozares amatpersonas un avoti lidsabiedrībā, paužot personisko viedokli, Pietiek atzinuši, ka taupības pasākumi, kurus īstenot sācis airBaltic, tās servisu tuvina zemo cenu lidsabiedrību līmenim.
Tiek apgalvots, ka lielāko daļu no laika periodā līdz 2016. gadam konsolidējamajiem 330 miljoniem latu airBaltic iegūs, palielinot ieņēmumus, un tas nenotiks pārsvarā uz izdevumu samazināšanas rēķina. Plānots palielināt ieņēmumus uz lidmašīnu piepildījuma rēķina, padarot efektīvāku airBaltic maršrutu tīklu un cenu politiku.
Lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss marta sākumā preses konferencē atzina, ka zaudējumu apjoms šogad plānots 38 miljonu latu apmērā, savukārt 2013.gadā – 16 miljoni latu. 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem. 2014.gadā plānoti vairs tikai nelieli zaudējumi vai jau atgriešanās pie peļņas.
Lai veiktu šādus finanšu uzlabojumus, ir izstrādāta 27 pasākumu programma. Tā ietver darbinieku skaita samazināšanu par 15% un labāku tranzītsavienojumu izveidi, lai pasažieriem samazinātu laiku, kas tiek pavadīts lidostā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
