Atliek paskatīties uz to, kā "Progresīvie" ēda ārā Kossoviču par viņa biznesa reklāmām, vai to, cik agresīvi „Progresīvie” svītroja ārā savas sievietes
Mārtiņš Krusts24.06.2024.
Komentāri (6)
Iesaki rakstu: 
Maza analītika par kultūras ministres Agneses Loginas atkāpšanos, kamēr ASV birža lēnām noslēdz nedēļu.
Tā kā ministre atkāpās, neizteikusi patieso iemeslu, tad Latviju pārņēma kaudze ar teorijām no kurām populārākās bija: 1) iekšējās intrigas, 2) partijas veikts manevrs, 3) pielaides atņemšana.
Skaidrs ir tikai viens - cilvēks vienkārši nepamet ministra posteni, lai aizietu strādāt uz Rīgas domi tāpēc, ka tā iegribas pēkšņi. Cik bieži jūs esat pametuši menedžeru amatus, lai dotos strādāt par apkopēju? Tā kā mūsu "jauneklības un caurskatāmības partija" nevēlējās atklāt iemeslus, teoriju izplatīšanās bija saprotama, jo sabiedrība ir vidēji ļoti izglītota Latvijā.
Pirmā lieta, kas ir jāsaprot - Mārtiņš Staķis tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Tas nozīmē, ka Rīgas domē (RD) viņa vietā kāps „Par” cilvēks. Loginas atgriešanās RD dod “Progresīvajiem” vienu papildu cilvēku RD. Vai Logina “Progresīvajiem” ir tik nenozīmīga personālija, lai viņu izmantotu šādam manevram? Zinām tikai to, ka viņas atkāpšanās iedeva „Progresīvajiem” papildu RD mandātu.
Otrā lieta - eksistē teorija, ka Agnese Lāce izēda Loginu. Šī ir viena no teorijām, kura eksistē sarunās un masu mediju telpā. Piemēram, par šādu teoriju ir pārliecināts Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājas biedrs (NA) Jānis Vitenbergs (1). Tā kā esmu bijis netālu šīs partijas veidošanās pirmsākumos - neizslēgtu, tur intrigu līmenis sit griestus. Atliek kaut vai paskatīties uz to, kā partija savulaik ēda ārā Mārtiņu Kossoviču par viņa biznesa reklāmām, vai to, cik agresīvi vēlēšanās „Progresīvie” svītroja ārā paši savas sievietes.
Sākotnēji visticamākā versija bija tā, ka Loginai nav pagarināta „caurlaide”. Šī versija sākotnēji šķita pašsaprotama - Loginas vēršanās pret Valsts drošības dienesta (VDD) darbiniekiem, “Progresīvo” prokrieviskās aplēses. Bet Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tikko paziņoja, ka tāds lēmums nav pieņemts. Un SAB paziņojumiem noteikti var ticēt.
Viena lieta, ko mēs piemirsām, - caurlaides izsniedz klusi tolerantais SAB, nevis pēdējo gadu jaudīgais vanags VDD. Vēl vairāk, SAB paziņojums, ka Anša Pūpola, Jāņa Vitenberga un citu paustās teorijas ir skatāma kā teju prokrieviska darbība, - tā bija ļoti skumja vilšanās.
Es izsaku cerības, ka SAB nākotnē iemantos tādas krāsas kā VDD. Drošības dienestiem ir jābūt partejiski neitrāliem - kaujas starp partijām drošību neapdraud. Īpaši tad, ja šīs teorijas ir pret prokrieviskāko no partijām, kāda jelkad ir bijusi valdībā. Valdības stabilitātes loma ir krietni pārvērtēta, kamēr šis un tas ir ļoti nenovērtēts (tiesnešu jokainie lēmumi, piemēram).
Avoti:
1. Vitenbergs, Preses Klubs https://www.la.lv/vitenbergs-baumu-limeni-ik-pa-bridim...
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
