Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas radio formālā vadītāja Sigita Roķe no profesionālā viedokļa ir bijusi – un acīmredzot vēl joprojām ir – izcila nejēga. Nē, ko nu tur liekuļot, – vienkārši stulbene.

Vēl saucoties Sigita Kirilka, viņa deva ļoti nozīmīgu ieguldījumu viņas it kā vadītās ziņu aģentūras BNS degradācijā un sekojošajā faktiskajā iznīcībā.

Protams, kur šādam cilvēkam bija likties, ja ne valsts darbā, - un tāpēc savā ziņā viņas kļūšana par Latvijas Radio valdes locekli bija gandrīz vai likumsakarīga.

Stulbums gan nenozīmē to, ka tā nesējs kritiskā brīdī nespēj iekrampēties savā krēslā un amata nosargāšanas labad ieziepēties no galvas līdz kājām, lai ielīstu jebkurā jauno saimnieku virtuālajā atverē.

Amatus savas totālās nespējības dēļ zaudējot Latvijas radio vadītājam Aldim Pauliņam un atlikušajai valdei, Roķe ieziepēšanās un ielīšanas manevrus izpildīja pietiekami talantīgi, lai kļūtu par faktiski vienīgo sabiedriskā radio vadītāju.

Un, protams, nejēgai nonākot pie vadības svirām, tad tikai sākās pa īstam. Par lielām lietām nemaz nerunāsim, - pilnīgi pietiek ar uzskatāmiem, ikvienam pamanāmiem sīkumiem.

Laika ziņas sāka lasīt cilvēks no, atvainojiet, acīmredzot jau palīgskolas. Ziņu izlaidumi klausītājam, kuram latviešu valoda bija dzimtā, aizvien izteiktāk pārvērtās te par zobu sāpēm, te par humora piecminūtēm. Un tā tālāk.

Ar vārdu sakot, Roķi no sabiedriskā radio vadītājas amata vajadzēja patriekt jau sen – ilgi pirms viņas histēriskajiem paziņojumiem, pārmetumus par finanšu nejēdzībām saistot ar ģeopolitisko situāciju un hibrīdkara apstākļiem. Patiesībā viņai šajā amatā vispār nemaz nevajadzēja nonākt.

Taču veids, kādā šī te Roķe šodien ir zaudējusi amatu, normālā tiesiskā valstī, kurā sabiedrisko mediju neatkarība ir kaut kas vairāk par ērtas žvadzināšanas un kladzināšanas tēmu, nebūtu iespējams.

Ja izlaist visu kārtējo gaisa tricināšanu, tad būtība ir vienkārša: sapulcējas miniatūrs politisko ielikteņu bariņš, kas tagad saucas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, un kā tāds nedaperētu masonu pulciņš nolemj – tā, sabiedriskā medija vadītāja ir zaudējusi mūsu uzticību, līdz ar ko ir brīva.

Kas ir šī lēmuma pamatā, paskaidrots tā arī netiek. Šis pulciņš mēnešiem ilgi ir mīlējis atsaukties uz par nodokļu maksātāju līdzekļiem veiktu radio funkciju auditu, taču tik enerģiski ir raustījies to nodot sabiedrībai, ka nav faktiski nekādu šaubu – audita slēdzienā ir bijis pietiekami daudz arī pašam pulciņam neērtu lietu.

Savukārt, kad politisko ielikteņu pulciņš lēmumu par sabiedriskā medija vadītāja atlaišanu pamato ar fragmentiem no mistiskiem līgumiem, kuru slēdzējus viņiem liedzot atklāt „komercnoslēpums”, tas jau vairs nav pat smieklīgi.

Atliek tikai jautāt – kādi tad „komercnoslēpumi” ir NEPLP locekļiem un vai „komercnoslēpumā” turētās personas, kuras esot par lētu naudu pirkušas Latvijas radio saturu, gadījumā nav tās pašas, kuras šos te locekļus tad arī savulaik par locekļiem ir padarījušas. Tad, protams, visas lielās noslēpumainības iemesls skaidrs.

Bet, ja pavisam nopietni, tad tas, ka sabiedriskā medija vadītāju var atlaist šādā veidā, nav nekāds labais signāls par Latvijas valsts tiesisko situāciju kopumā, - par tādām blēņām kā mediju brīvība utml. nemaz nerunājot.

Izbrīnu gan tas nerada – tāpat kā žēlīgi padevīgā klusēšana, ar kādu „saimnieku” lēmumu uztvēris tā sauktā sabiedriskā medija tā sauktais kolektīvs. Bet kā gan citādi, ja „saimnieki” jau laikus par to ir parūpējušies, pasolot šai „ceturtajai varai” algas pielikumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...