Iesaki rakstu: 
Piektdien ar Satiksmes ministrijas vadības lēmumu no amata atbrīvota visa Valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts valde, kura tika apstiprināta iepriekšējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
No amata atbrīvots VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Aigars Vītols un valdes locekļi Ivo Lecis, Andrejs Vīcups un Ilze Alkesandroviča. Līdzšinējo četru valdes locekļu vietā turpmāk pienākumus pildīs trīs. Par VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju kļuvis šī uzņēmuma līdzšinējais Sūtījumu apstrādes un piegādes departamenta direktors Māris Kleinbergs, bet par valdes locekļiem - finansists Egons Strazdiņš, kurš līdz šim strādājis Swedbank par Valūtas tirgus nodaļas vadītāju un jurists Arnis Salnājs. Neviens no viņiem nav izraudzīts konkursa kārtībā. Satiksmes ministrs Aivis Ronis Pietiek atturējās no komentāriem, vien nenoliedzot, ka šodien gaidāms paziņojums, kas saistīts ar VAS Latvijas Pasts.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, VAS Latvijas Pasts valde nomainīta, jo līdzšinējā šī valsts uzņēmuma vadība nav izstrādājusi biznesa plānu un nav spējusi prezentēt vīziju turpmākajai attīstībai. No nākamā gada beidzas Latvijas Pasta monopols pasta piegādēm lauku apvidos, tāpat nepieciešams izstrādāt grozījumus regulējošajā likumdošanā un veikt uzņēmuma restrukturizāciju, bet līdzšinējā valde nav izrādījusi kapacitāti to veikt.
Salnājs darbojas kā juridiskais konsultants sev piederošajā juridiskajā firmā Alfenus, bet iepriekš bijis jurists Sorainen Law Offices. Viņam piederošais SIA Ūdens atpūtas parks 2005. gadā izskanēja medijos saistībā ar miljoniem vērtā zemesgabala Grāpju pussalā iepretim Lido atpūtas centram izdevīgu privatizāciju. Vēlāk Salnāja uzņēmums bija ierauts tiesvedībā pēc tam, kad Rīgas domes Revīzijas un audita pārvalde konstatēja: Rīgas ūdens valde, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu Grāpju pussalā, rīkojusies pretlikumīgi. Šo darījumu dēļ Rīgas pašvaldība varētu būt zaudējusi aptuveni septiņus hektārus zemes vairāku miljonu latu vērtībā, 2007. gadā rakstīja ziņu aģentūra LETA.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
