Atlaists ministrijas padomnieks ar parādiem un nestrādājošu uzņēmumu atrod 2000 eiro biedra naudai „Vienotībā”
PIETIEK07.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partija Latvijas attīstībai nebūt nav vienīgā, kuras finanšu plūsmas rada nopietnas aizdomas, - ne mazāk aizdomīgu ziedotāju un jo īpaši neregulāru iespaidīgas biedra naudas maksātāju ir arī vairākām citām partijām. Tuvākajās nedēļās Pietiek informēs par virkni aizdomas radošu partiju ziedojumu un biedra naudu, un pirmais šāds gadījums ir – 2000 eiro biedra nauda, ko partijai Vienotībasamaksājis atlaists ministrijas padomnieks ar parādiem un nestrādājošu uzņēmumu.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, 2019. gadā vienīgās divas reizes biedra naudu partijai Vienotība ir samaksājis 1965. gadā dzimušais Ainārs Sviklis. Turklāt abas reizes summas ir bijušas pietiekami iespaidīgas – gan 30. aprīlī, gan 16. augustā A. Sviklis partijai biedra naudā ir samaksājis pa 1000 eiro, lai gan ne pirms tam, ne pēc tam biedra naudā nav maksājis ne centa.
Šie maksājumi nebūtu īpašas aizdomas raisoši, ja A. Sviklis būtu kādā labi atalgotā valsts amatā vai arī būtu ar vērā ņemamu, peļņu nesošu uzņēmējdarbību, kas ļautu atbalstīt partiju, kurā viņš saskaņā ar pašas Vienotības mājas lapā atrodamajām ziņām ir Jelgavas novada nodaļas vadītājs.
Taču, kā izrādās, tieši dažus mēnešus pirms pirmā ievērojamā biedru naudas maksājuma veikšanas A. Sviklis ir zaudējis savu valsts amatu, - līdz 2019. gada 22. janvārim viņš ieņēmis ministra padomnieka vietu Izglītības un zinātnes ministrijā, kad reizē ar jaunas ministres apstiprināšanu bijis spiests no šī posteņa šķirties.
Taču A. Svikļa iesniegtajā amata atstāšanas deklarācijā nekas neliecina par to, ka viņa turīguma – vismaz oficiālā turīguma – līmenis būtu ļāvis bez problēmām veikt iespaidīgos biedra naudas maksājumus.
Pagājušā gada martā iesniegtā deklarācija rāda, ka amatu ministrijā A. Sviklis ir pametis bez jebkādiem oficiāliem iekrājumiem bankās vai skaidrā naudā. Viņam nav arī bijuši nekādi citi amati vai uzņēmumu kapitāldaļas, savukārt no nekustamajiem īpašumiem tik vien ir bijis kā zeme Platones pagastā. Pat 2013. gada izlaiduma automašīna Audi A4 Avant viņam bijusi nevis īpašumā, bet tikai valdījumā.
Deklarācija tāpat rāda, ka līdz amata pamešanai A. Sviklis Izglītības un zinātnes ministrijā gan spējis saņemt veselus 4174 eiro (kas nav slikts rādītājs, ņemot vērā, ka tie saņemti par 22 janvāra dienām), taču vienlaikus viņam, amatu pametot, bijušas arī 18 306 eiro parādsaistības.
Savukārt Lursoft dati rāda, ka A. Sviklim gan pieder SIA Foriteks kapitāldaļas, taču šī kompānija, kas nodarbojoties ar interneta portālu darbību, pēdējo gada pārskatu iesniegusi par 2018. gadu, kad tās apgrozījums ir bijis precīzi nulle, bet zaudējumi – 334 eiro.
Pagaidām Pietiek nav izdevies saņemt ne paša A. Svikļa, ne Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara skaidrojumus saistībā ar šiem biedra naudas maksājumiem un līdzekļu izcelsmi.
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
