Atlaistais "Pasažieru vilciena" šefs turpina saņemt otro algu citā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā
PIETIEK10.07.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien pēc pārmetumiem par neveiksmīgi novadītu jauno vilcienu iepirkumu amatu zaudējušais valsts AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis tomēr ir saglabājis otru labi atalgotu amatu citā Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrībā - AS Latvijas Gaisa satiksme. Kā noskaidroja Pietiek, uzņēmums Birkmanim par nekā nedarīšanu pērn bijis spiests samaksāt 26 tūkstošus eiro, tā pildot Satiksmes ministrijas nerakstīto norādījumu Birkmanim sagādāt papildu ienākumus.
It kā par padomu došanu LGS valdei, lai gan uzņēmumā Birkmani neatceras redzējuši vismaz gadu, satiksmes ministra uzticību nule zaudējušais Pasažieru vilciena šefs 2013. gadā nopelnījis vairāk nekā 26 tūkstošus eiro.
Uz Pietiek jautājumu, vai Birkmanis kā valdes padomnieks uzņēmumā vispār parādās, kāda LGS vadoša amatpersona atbildēja: „Maigi izsakoties – reti.” Citi izteikušies, ka Birkmanis pēdējā gada laikā LGS nav redzēts. Pamatdarbā Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāja amatā Birkmanis aizvadītajā gadā jau tā saņēmis pieklājīgu atalgojumu – 51 tūkstoti eiro.
Situācijā vainojama Satiksmes ministrijas iedibinātā nerakstītā sistēma vadošus lielo uzņēmumu vadītājus censties nodrošināt ar otru algu, iekārtojot mākslīgi izdomātos amatos citās kapitālsabiedrībās. Zināms, ka Birkmaņa gadījumā iniciatīva nav nākusi no LGS vadības.
Birkmanis, kurš jau pirms pāris gadiem Pietiek uzsvēra, ka amatu apvienošanu saskaņojis ar ministrijas vadību, vienīgais no LGS valdes padomniekiem atļāvies saņemt prāvo atalgojumu par neko. LGS valdes locekļi Pietiek apstiprinājuši, ka dažādu satiksmes ministru laikā valdes padomnieku amatos iekārtotā bijusī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva piedalās valdes sēdēs un pienākumus pilda.
Birkmanis pirms pāris gadiem Pietiek apgalvoja, ka tiešām atrodot laiku pildīt arī padomnieka pienākumus LGS. "Man ir darba devēja [SM] saskaņojums, līdz ar to viss ir likumā noteiktā kārtībā. Jautājums par patērēto laiku ir jāuzdod Pasažieru vilciena kapitāldaļu turētājam [SM]. Ja no SM nav iebildumu, tātad es tieku galā. Turklāt slodze katru dienu ir atšķirīga. Esmu darba ņēmējs - ja darba devējs ir apmierināts, tad pildu un pildīšu savus pienākumus. Ja būs par maz laika, tad visu laiku veltīšu Pasažieru vilcienam," norādīja Birkmanis.
Birkmanis tikai 2010. gada decembrī uzsāka darbu SM kapitālsabiedrībās, kļūstot par LGS valdes locekli, bet līdz tam strādāja privātos uzņēmumos. LGS valdes locekļa amatu Birkmanim bija jāpamet, kad viņš 2012. gada maijā piekrita toreizējā satiksmes ministra Aivja Roņa uzaicinājumam kļūt par Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāju. Oficiālā versija bija, ka pēc valdes locekļa amata atstāšanas Birkmanim palūgts palikt LGS valdes padomnieka statusā, „lai izmantotu viņa pieredzi, kas iegūta iepriekš darbojoties LGS valdē”.
Neoficiāli bija zināms, ka tāds bijis Birkmaņa nosacījums, kam piekritusi ministrijas vadība, tā nodrošinot viņam papildu ienākumus. Birkmanis amatpersonas deklarācijā norādījis lielas parādsaistības kopumā 656 tūkstošu eiro apmērā. Aptuveni tikpat lielu aizdevumu Birkmanis uzrādījis, jau stājoties LGS valdes amatā 2010. gada nogalē - 672 tūkstošus eiro, un šis aizdevums, kura atgūšana Birkmanim ļautu izkulties no parādiem, saglabājies arī pērn.
Birkmanis, kurš pirms 2010. gada decembrī kļuva par LGS valdes locekli, iepriekš strādāja vadošos amatos privātajā biznesā, augstākos karjeras punktus piedzīvojot kā SIA Nord/LB Līzings direktors un AS Latvijas Biznesa banka prezidents. Pasažieru vilciena vadībā Birkmanis nonāca uzņēmumam kritiskā brīdī, kad izšķīrās simtiem miljonu vērtā pasažieru vilcienu iepirkuma liktenis. Tas, kā zināms, beidzās bez rezultāta, jo ar spāņu vilcienu piegādātāju CAF līgums tā arī nestājās spēkā. Tikpat neveiksmīgi draud beigties jaunais vilcienu iepirkums, kurā uzvarēja Šveicas Stadler. Pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa kritikas par nepamatoto iepirkuma finansēšanas modeli Pasažieru vilciena valdei bija jāatkāpjas.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
