Iesaki rakstu: 
Atkritumu pārstrādes uzņēmums E - Daugava ir pārliecināts, ka nav tādu spēku, kas varētu apturēt paredzēto atkritumu pārstādes rūpnīcas paplašināšanu Ozolnieku novada Salgales pagasta Emburgā. Uzņēmums nenoliedz, ka līdz šim ir pārkāpis vides prasības un par to sodīts, taču iedzīvotāju protestus skaidro ar iepriekšējā zemes īpašnieka un konkurentu aktivitātēm.
Pietiek jau ziņoja, ka E-Daugavas rūpnīca Emburgā vairākkārt nonākusi Valsts vides dienesta redzeslokā saistībā ar vidi piesārņojošu darbību, turklāt konstatētos trūkumus nav novērsusi, tomēr tas netraucē uzņēmumam kaldināt paplašināšanās plānus un cīnīties par pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu un pašvaldības akceptu nozīmīgai rūpnīcas paplašināšanai.
Sabiedriskajā apspriešanā, kas tika rīkota saistībā ar paplašināšanai nepieciešamo ietekmes uz vidi novērtējumu, iedzīvotāji pārmeta ne tikai par smakām, kuras nāk no uzņēmuma, bet arī iespējamo gruntsūdeņu piesārņošanu, kā arī izteica neapmierinātību ar plāniem rūpnīcā pārstrādāt no Inčukalna dīķiem izsmelto gudronu. Uzņēmuma pārstāvji nenoliedza, ka ir bijusi gāzes noplūde pirolīzes iekārtas kļūmīgas darbības dēļ, un par to atvainojās iedzīvotājiem, taču kategoriski palika pie saviem plāniem veikt rūpnīcas paplašināšanu.
Sarunā ar Pietiek E-Daugavas pārstāvis Andrejs Laškovs pauda, ka iedzīvotāji nemaz tik ļoti nepretojoties rūpnīcas paplašināšanās plāniem. Visus asos jautājumus sabiedriskajā apspriešanā esot uzdevis bijušais zemes īpašnieks, kurš uzņēmumam pārdeva zemi, kā arī konkurējošu uzņēmumu pārstāvji. Iedzīvotāji esot klusējot klausījušies.
Laškovs nenoliedza, ka pagājušajā vasarā no rūpnīcas plūdušas smakas lielā karstuma dēļ. „Šāds karstums ir reizi četros gados, tādēļ tas nav regulāri, ka noplūst gāze,” taisnojās E-Daugavas pārstāvis, apgalvojot, ka uzņēmumam pieder modernākās iekārtas pasaulē. Pirms pāris nedēļām darbinieks neesot rīkojies atbilstoši noteikumiem, tādēļ arī bijusi gāzes noplūde, bet tagad uzņēmums plānojot izveidot tādu sistēmu, ka pat gribēdams darbinieks nevarētu izlaist gāzi atmosfērā.
Liekā gāze, kura parādoties pirolīzes procesā, tikšot savākta īpašā rezervuārā. „Bija tur lieka gāze un viņš to bija palaidis ārā. Tas ir cilvēciskais faktors, kas ražošanas procesā var parādīties,” taisnojās Laškovs, norādot, ka rūpnīcā strādā vietējie emburdznieki, kuriem nav atbilstošas izglītības, tādēļ tiekot domāts par darbinieku papildu apmācību, lai viņi paši ir mazliet atbildīgāki.
E-Daugavas pārstāvis nenoliedz, ka rūpnīcā plānots pārstādāt ne tikai riepas, kā tika ziņots sākumā, bet arī no Inčukalna dīķiem izsmelto gudronu. „Gudrons ir parasts naftas produkts, kas ir arī iekšā asfaltā. Ja tas ir neitralizēts, tad to var pārstrādāt. Ja to var vest pārstrādāt uz Vāciju, kāpēc mēs to nevaram darīt paši?” neizpratnē ir Laškovs, norādot, ka pat trešā kursa ķīmijas students apliecinās, ka pirolīzes pārstrāde ir videi pati draudzīgākā.
„Mums tur neviens nevar aizliegt būvēt. Tādu spēku Latvijā nav, ja mēs dzīvojam normatīvā, likumīgā zemē,” ir pārliecināts Laškovs, piebilstot, ka šajā vietā ir paredzēta rūpnieciskā zona, tādēļ nevienam nav tiesību liegt rūpnīcai paplašināties.
Kā jau ziņots, Vides valsts dienesta Jelgavas Reģionālā vides pārvalde (RVP) pēdējās sūdzības par uzņēmuma kaitīgo ietekmi uz vidi saņēma šā gada februāra sākumā (vairākkārtējas iedzīvotāju sūdzības) un 6. februārī tika veikta uzņēmuma pārbaude un konstatēti atkārtoti atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumus. Pašlaik pret SIA E - Daugava Jelgavas RVP uzsākts administratīvais process.
Pārbaudes laikā apstiprināts fakts, ka uzņēmums neievēro tehnoloģiskos procesus pirolīzes iekārtu darbībā. Tā rezultātā uzņēmuma apkārtnē izplatās nepatīkama smaka. Pašlaik pirolīzes iekārtas darbība ir apturēta līdz brīdim, kad tiks veikti nepieciešamie uzlabojumi tās darbībai. Uzņēmums par pārkāpumiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izpildē administratīvi sodīts jau 2014. gada decembrī. Uzliktais soda naudas apmērs bijis 700 eiro.
Ozolnieku novada pašvaldība, kurai jāpieņem gala lēmums par atļauju paplašināt uzņēmumu, sola, ka nepieļaus vidi piesārņojoša uzņēmuma darbošanos.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
