Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs, pārstāvji no dažādām Latvijā pastāvošām baznīcām un draudzēm, ar bažām esam uzzinājuši par četru Latvijas baznīcu vadītāju − Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas, Romas katoļu baznīcas, Latvijas Pareizticīgās baznīcas un Latvijas Baptistu draudžu savienības − pausto viedokli, ka pievienošanās Stambulas konvencijai slēpj draudus Latvijas sabiedrībai, jo tā uzspiestu Latvijai nevēlamu dzimumu ideoloģijā balstītu sabiedrības pārveidošanas plānu.

Cienot mūsu baznīcas un arī to vadītājus, tomēr uzskatām, ka ir nepieciešams atgādināt, ka viņu izteiktais viedoklis ir tikai viens no baznīcai piederošo un reliģiju praktizējošo cilvēku viedokļiem. Aizstāvot demokrātiju Latvijas sabiedrībā un arī tās reliģiskajā vidē, atgādinām, ka pastāv cita kristīga izpratne par Stambulas konvencijas nozīmi, saskaņā ar kuru Konvencija, kas veidota, lai aizsargātu sievietes, bērnus un arī vīriešus, kas cieš no vardarbības, atbilst kristīgo vērtību un pārliecības pamatprincipam, proti, iestāšanos par tiem, kas cieš.

Tādējādi, balstoties uz kristīgām vērtībām, aicinām Stambulas konvenciju ratificēt. Kā Jēzus sekotāji uzskatām, ka esam aicināti aizstāvēt nabadzīgos un cietējus, to starpā varmācības upurus, un gādāt par tiem. Tas nozīmē arī aizstāvēt viņu intereses tur, kur upuru balsis ir reti dzirdamas.

Esam norūpējušies arī par politiskā viedokļa un rīcības veidošanās kvalitāti šajā visai Latvijai nozīmīgajā jautājumā. Vismaz publiski atspoguļotajā politiskā viedokļa veidošanās procesā ir redzama tendenciozitāte un vienkāršošana, kā arī kritiska izvērtējuma trūkums un balstīšanās nepārbaudītā viedoklī. Piemēram, konvencija nav saistīta ar jautājumu par viendzimuma partnerību atzīšanu. Viena no pirmajām valstīm, kas parakstīja un ratificēja Stambulas konvenciju, ir Turcija, kur tomēr viendzimuma laulības nav atļautas. Tādēļ nav pamata šos jautājumus sasaistīt kopā, kas, iespējams, tiek darīts, lai kāpinātu pretestību konvencijas ratificēšanai.

Uzskatām, ka līdzcietība un mīlestība ir praktiskas ticības pamats, kā Mateja evaņģēlija 25. nodaļā rakstīts:

"Tad taisnie atbildēs [Jēzum] un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši? Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis? Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši." (Mat. ev. 25:37−40)

Tādēļ aicinām ratificēt konvenciju, kas nosoda vardarbību, īpaši ģimenēs un pret sievietēm. Varmācība pret cilvēku ir nosodāma bez izņēmumiem.

* Dace Balode, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, Lauma Zušēvica, LELBāL arhibīskape, Jāna Jēruma-Grīnberga, bīskape emerita, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes mācītāja, Dr. Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Lilija Zobens, Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēde, PBLA valdes locekle, Inga Jēruma, rakstniece, Kaspars Simanovičs, Rīgas Lutera draudzes mācītājs, Rēzija Kalniņa, kristiete, Nora Ikstena, rakstniece, Dana Kalniņa – Zaķe, teoloģe, Rinalds Gulbis, LELBāL Vācijas apgabala mācītājs, Klāvs Bērziņš, LELBāL Vācijas apgabala prāvests, Rīgas evaņģēliskās draudzes mācītājs, Juris Cālītis, Rīgas Reformātu – brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs, LU TF docents, Ilze Jansone, LU Teoloģijas fakultātes vadošā pētniece, Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes profesors, Rudīte Losāne, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības prezidente, Dr. Ralfs Kokins, LU Teoloģijas fakultātes profesors, mācītājs, Dr. Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore, Inese Ebele, Rūta Whittaker, Sv. Pestītāja anglikāņu draudzes locekle, Inta Sarkane, māksliniece, Dr.med. Ģirts Zēgners, Rīgas Evaņģēliskās draudzes loceklis, Velga Zēgnere, Rīgas Evaņģēliskās draudzes locekle, Irma Kalniņa, Sv.Pestītāja anglikāņu draudzes pilnvarotā, Zanda Ofa, Vācijas Ziemeļu baznīcas mācītāja, Modris Plāte, LELB mācītājs un prāvests kopš 1979.gada, Nelda Kikjauka, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes izpilddirektore, Ģirts Rozners, Septītās dienas adventistu mācītājs, Ilze Kuplēna-Ewart, LELBāL, Kanādas apgabala prāveste, Gundars Bērziņš, LELBāL Latvijas apgabala mācītājs, Ojārs Freimanis, Čikāgas Sv. Pēteŗa latviešu ev. lut. draudzes mācītājs, Aina Pūliņa, LELBāL mācītāja, LELBA Vidienes apgabala vikāre, Juris Pūliņš, LELBA archivārs un Čikāgas Ciānas ev. lut. draudzes padomes sekretārs, Tālis Rēdmanis, LELBāL Vācijas apgabala mācītājs, Dr. Normunds Kamergrauzis, LEBĀL Zviedrijas apgabala mācītājs, Kristīne Bergholce, LELBāL Zviedrijas apgabala pārvaldes priekšniece, Jānis Balodis, Latvijas Baptistu draudžu savienības mācītājs, Guntars Rēboks, LELBāL mācītājs, Ieva Graufelde, LELBāL Zviedrijas apgabala mācītāja, Solvita Sējāne, izdevniecības Musica Baltica vadītāja, Kristīne Briede, kinorežisore, Normunds Kozlovs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, Solvita Krese, Latvijas laikmetīgā mākslas centra direktore., Līga Puriņa – Purīte, Latvijas Luterāņu sieviešu teoloģu apvienības attīstības vadītāja, Ilva Skulte, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Deniss Hanovs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Kārlis Streips, žurnālists, Aļesja Lavrinoviča, teoloģe, Romas katoļu baznīca, Ainars Korulis, jurists, Adventistu baznīcas draudzes loceklis, Tatjana Tomsone, Adventistu baznīcas izdevuma Adventes Vēstis galvenā redaktore, Anita Vārsberga – Pāža, LELBāL Amerikas Austrumu apgabala prāveste, Dr. Sarma Eglīte, LELBāL Amerikas Vidienes apgabala prāveste, Linda Sniedze Taggart, diakone, Ročesteras Krusta, Sirakūzu Kristus un Skenektedijas Latviešu draudžu garīgā vadītāja ASV, Igors Safins, Bostonas Trimdas draudzes mācītājs, Kristīne Rācene, reliģiju vēsturniece.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...