Atklāta vēstule Saeimas deputātei Irinai Cvetkovai

1990.g. tika atjaunota Latvijas valsts, līdz ar to tika pieņemts un normatīvajos aktos iestrādāts, ka tā ir tā pati valsts, kas tika okupēta un anektēta PSRS 1940.g., līdz ar to arī vēsturiskos procesus pieņemts vērtēt no Latvijas valsts pozīcijām. Otrais pasaules karš nav vienkārši vērtējams vēstures process, turklāt tajā figurē daudz vairāk faktoru nekā vienīgi cīņa pret nacismu. Karā piedalījās daudzi subjekti, un katram no tiem bija sava motivācija un savas intereses. Bija arī nācijas un politiskie režīmi, kas kādu laiku izvēlējās karot nacistiskā režīma pusē. PSRS bija aktīva nacistiskās Vācijas sabiedrotā no Otrā pasaules kara sākuma 1939.g. 1.septembrī līdz 1941.g. 22.jūnijam. Savukārt ar nebūt ne nacistisko Japānu PSRS miera līgumu tā arī nenoslēdza līdz pat savam kraham, un to nav izdarījusi arī tās tiesiskā mantiniece Krievijas Federācija. Tikpat komplicēts ir arī atsevišķu personu likteņu un atsevišķu kara epizožu vēsture.

Laikā, kad Latvijā norisinās vairākas iniciatīvas sabiedrības saliedēšanai, ārkārtīgi pārsteidzoši un apbēdinoši ir tas, cik viegli Cvetkovas k-dze nosauc Latvijā darbojošos labdarības organizāciju par nacistisku (http://www.youtube.com/watch?v=mg7RjCYvY9I). Runājot par Daugavas Vanagu organizāciju, Cvetkovas k-dze viennozīmīgi to raksturo kā “Trešā Reiha ideju turpinātājus” un “nacistiskā režīma atbalstītāju un turpinātāju organizāciju”. Lielā mērā tas atražo padomju propagandas radītos mītus par visiem trimdas latviešiem kā Latvijai nevēlamām personām, šo nevēlamību raksturojot ar PSRS ieviesto “smagāko” lamuvārdu – fašisti. Tomēr pašsaprotami ir tas, ka padomju propagandas atziņām ar vēsturisko patiesību ir ārkārtīgi maz kopīgā.

Daugavas Vanagu organizācijai nekad nekas ar nacisma idejām kopīgs nav bijis. Sākot jau no tās dibināšanas laika ASV okupācijas zonas pārvietoto personu nometnēs, kur sevišķi liela uzmanība tika pievērsta nacistisku ideju novēršanai. Daugavas Vanagi ir darbojušies demokrātisku, antinacistisku un antikomunistisku ideju vadīti. Ar Daugavas Vanagu darbību iespējams iepazīties gan izdevumā Laiks. Telpa. Ļaudis, gan citos organizācijas vēsturei veltītos izdevumos. Daugavas Vanagi vienmēr darbojušies kā izteikta aprūpes un pašpalīdzības organizācija. Pamatā tā darbojusies latviešu karagūstekņu, kara invalīdu aprūpei, tostarp veidojot invalīdu aprūpes centrus, pašpalīdzības ceļā vācot līdzekļus viņu uzturēšanai, dažādās mītņu zemēs ieceļojošo latviešu iedzīvošanās atvieglošanai un nacionālās identitātes uzturēšanai.

Daugavas Vanagi rīkojuši sporta spēles, literāros vakarus, pašdarbības teātra kopas, ikgadējas tautiešu sagaitas, kā arī dažādus citus kulturālus sarīkojumus, rūpējušies arī par karā kritušo tautiešu piemiņas saglabāšanu un kapu kopšanu. Ar laiku organizācija sākusi darboties arī politiski, aizstāvot latviešu trimdas sabiedrības – nacionālās minoritātes tiesības mītņu zemēs un uzturot Latvijas valsts okupācijas neatzīšanas prasību. Tieši šī trimdas sabiedrības, arī Daugavas Vanagu organizācijas darbība bija izšķirošs Latvijas neatkarības atjaunošanas iespējamības faktors. Pasaules vēsturē ar nacistiskām idejām tomēr pieņemts saprast pilnīgi ko citu.

Latvijas Republikas iestādes jau ir sniegušas savu vērtējumu par Daugavas Vanagu organizācijas darbību Latvijā. Genocīda, nacionālā, etniskā, reliģiskā, rasu naida kurināšana, kā arī citi būtiski nacisma ideoloģijas elementi Latvijā ir kriminalizēti. Savukārt Daugavas Vanagu organizācija ir legāla, reģistrēta biedrība, kas savā darbībā ievēro LR likumdošanu. Vēl jo vairāk – tai Latvijā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas nozīmē, ka Latvijas Republikas iestāžu vērtējumā šī organizācija “sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai”. Liels ir arī organizācijas nopelns Tautas frontes atbalstīšanā valsts neatkarības atjaunošanas posmā, kā arī humānās palīdzības sūtīšanā uz Latviju gan 90.gados, gan pašreiz. Organizācija finansē arī atsevišķas stipendijas trūcīgiem un centīgiem studentiem. Daugavas Vanagu organizācija sniedz materiālo pabalstu kara invalīdiem, daudzbērnu ģimenēm, audžuģimenēm un bērnunamiem. Daugavas Vanagu organizācija uzturējusi latviešu grāmatu krātuves, bibliotēkas, atbalsta latviešu skolu darbību mītņu zemēs, jauniešu nometnes, kā arī latviešu kultūras attīstību un popularizēšanu, atbalstot dažādu Rietumvalstu universitāšu mācībspēku ar Latviju saistītu pētījumu izdošanu.

Pašsaprotami ir arī tas, ka nevienai organizācijai nav nedz sava rakstura, nedz ideju. Jebkuru organizāciju veido cilvēki, kas savu kopīgo vērtību, interešu un ideju vadīti. No tā izriet, ka Cvetkovas k-dze par nacistiem ir nosaukusi visus Daugavas Vanagu organizācijas biedrus. Tiesiskā valstī, tomēr katram publiskam apgalvojumam ir nepieciešamas pamatojums. Uz kāda pamata Cvetkovas k-dze par nacistiem dēvē un apsūdz “nacistisku ideju un režīma turpināšanā” Daugavas Vanagu organizācijas biedrus? Ja viņai vai kādam citam ir ziņas par šo cilvēku vainu rasu, etniskā, nacionālā vai reliģiskā naida kurināšanā, tad būtu jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs nevis jātiražē nepierādīti apvainojumi. Ja šāda pamata nav, tad uzbrukumi Daugavas Vanagu organizācijai un tās biedriem var tikt uztverti tikai kā goda un cieņas aizskaršana, kā arī Daugavas Vanagu organizācijas darījumu reputācijas graušana, kas ir ar likumu sodāmas darbības.

Tiesiskā sabiedrībā pieņemts par saviem vārdiem atbildēt. Ar šo visu Daugavas Vanagu organizācijas biedru vārdā pieprasu Latvijas Republikas Saeimas deputātei Irinai Cvetkovai atsaukt savu viedokli par Daugavas Vanagu organizāciju kā nacistisko ideju atbalstītājiem un turpinātājiem. Pieprasu arī publisku atvainošanos visiem Daugavas Vanagu organizācijas biedriem.

Novērtē šo rakstu: