Atklāta vēstule Saeimai un valdībai: no šī brīža Jūs ZINĀT – maskas kaitē bērnu veselībai
Mamma Ilze Mežniece, tētis Oskars Mežnieks09.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministre 03.02.2021. publiski ziņoja par valdības plāniem 04.02.2021. pieņemt lēmumu pieprasīt bērniem obligātu mutes un deguna aizsegu nēsāšanu skolās. Divdesmit septiņu tūkstošu vecāku izteiktais viedoklis, ka mēs nepiekrītam šādam lēmumam, nav ņemts vērā. Tomēr bez viedokļiem pastāv arī fakti un zinātne.
Sniedzam Jums informāciju par ļoti nozīmīgu apjomīgu Vācijas zinātnieku veiktu pētījumu, kas “preprint” stadijā publicēts e-žurnālā www.researchsquare.com. Pētījumā vairāk nekā 17 000 vecāku tika lūgti sniegt informāciju par savu bērnu, kopā gandrīz 26 000 bērnu un jauniešu, veselības stāvokli kopš regulāras sejas masku nēsāšanas sākuma.
Pētījumā konstatēts, ka bērni vidēji dienā spiesti nēsāt sejas maskas 270 minūtes. Kopš masku ieviešanas 68% bērnu novērota fiziskās un garīgās veselības pasliktināšanās, agrāk nenovērotu veselības problēmu iestāšanās. Tās ietvēra aizkaitināmību (60%), galvassāpes (53%), grūtības koncentrēties (50%), nomāktību (49%), nevēlēšanos iet uz skolu / bērnudārzu (44%), savārgumu (42%), traucētu mācīšanos (38% ) un miegainību vai nogurumu (37%).
Pilnu pētījuma tekstu un apkopotos rezultātus skatiet https://www.researchsquare.com/article/rs-124394/v1.
Līdz šim Jūs - Latvijas Republikas Valsts varas lēmumveidotāji(-as) un lēmumpieņēmēji(-as) – nezinājāt, vai bērniem nēsāt maskas ir “labi”, vai arī bērniem maskas nēsāt ir “slikti”. Pasaulē tika izteikti dažādi viedokļi, dažādas prakses realizētas dažādās valstīs. Mēs zinām, ka Austrijas Konstitucionālās tiesa noteica obligātu masku nēsāšanu skolās par antikonstitucionālu. Un zinām, ka daudzās pasaules valstīs masku nēsāšana bērniem ir noteikta kā obligāta.
Jūs varējāt izvēlēties viedokļus, kuriem ticēt. Jūs izvēlējāties ticēt dažu atlasītu, tajā vai citā jomā izglītotu, profesionāļu vai ekspertu viedoklim, nevis vairāk kā 27 000 Latvijas Republikas iedzīvotāju - vecāku - viedoklim. Mums nav Jums, ko pārmest – Latvijas Republikas Satversmes 99.pants nodrošina ticības brīvību.
Turpretī no šī brīža Jūs ZINĀT – maskas kaitē bērnu veselībai. To Jums nesaka 27 000 latviešu, kuri uztraucas par saviem bērniem. To saka 17 000 Vācijas vecāku, kuri masku piespiedu nēsāšanas sekas ir izbaudījuši uz savu 26 000 bērnu veselības pasliktināšanās rēķina.
No šī brīža ikviens lēmums par masku obligātu (piespiedu) nēsāšanu bērniem ir Jūsu individuāla atbildība – labi informētu, atbildīgos amatos esošu personu apzināta cietsirdīga rīcība, kas nodara fiziskas un garīgas ciešanas nepilngadīgām personām vainu pastiprinošos apstākļos - nodarījums tiek veikts kolektīvi, apdraudot VISUS LATVIJAS BĒRNUS. (Krimināllikums. 174.pants., iespējams arī 71.pants, 71.²pants, kā arī 48.panta 1.daļas 2., 3., 4., 6., 7., 9. punkti)
Aicinām pieņemt atbildīgus lēmumus. Aicinām nodrošināt bērnu klātienes apmācību izglītības iestādēs bez piespiedu mutes un deguna aizsegšanas, kas apdraud mūsu bērnu veselību.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
