Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Sociālo reformu biedrības (LSRB) pilnsapulce vēršas pie Jums ar lūgumu atlikt likuma „Par valsts pensijām” grozījumu pieņemšanu kā pārsteidzīgu un nesagatavotu jautājumu.

LSRB ir iepazinusies ar situāciju, un secina, ka nav nekāda pamata - ne juridiska, ne ekonomiska - šobrīd celt pensionēšanās vecumu. Neizpratni izraisa steiga ar kādu, bez plašas apspriešanas, tiek virzīts šis grozījumu projekts. Runa jau nav par pensijām vien, bet par sistēmu kopumā – nodarbinātību, medicīnu, ģimeņu drošību, iztikas minimumu, labu pārvaldību.

 2012. gada maijā ANO eksperts ārējā parāda un cilvēktiesību jautājumos Sefas Luminas atzīmēja, ka zināmu ekonomisko stabilitāti Latvija atguvusi uz iedzīvotāju rēķina, un tas ir radījis neparedzētas sociālās sekas: bezdarbu, nabadzību un viskrasāko sociālo nevienlīdzību Eiropā. Arī Eiropas Komisija nupat ir norādījusi uz neadekvātu nodokļu un sociālo politiku Latvijā.

Eiropas Komisija savā 16.02.2012. Baltā grāmatā „Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programmu” punktā 3.1.3. iesaka necelt pensionēšanās vecumu, ja valsts nevar veikt atbilstošus nodarbinātības un veselības aizsardzības pasākumus. Neizpratni rada tas, ka Latvijā joprojām izvairās ratificēt 1996.gada Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu, tai skaitā tās 4. pantu „Tiesības uz taisnīgu atlīdzību par darbu”.

Pirms 13 gadiem, 1999. gadā Latvijā jau paaugstināja pensionēšanās vecumu – no 55 uz 62 gadiem sievietēm, un no 60 uz 62 gadiem vīriešiem. Tādējādi ES prasības ir izpildītas! Šis solis veidoja pensiju uzkrājumā pārpalikumu miljards latu apmērā. Atgādinām, ka šo, sieviešu “upura naudu” Latvijas politiķi izšķērdēja apdrošināšanā neparedzētiem mērķiem. Šobrīd amatpersonām būtu jāskaidro tautai, kā un kad šie līdzekļi tiks atgriezti atpakaļ pensiju fondā. .

Kopš 1996.gada Latvijā ir pensiju apdrošināšana, kurā iemaksas veic paši nodarbinātie un darba devēji. Valsts ar savu finansējumu pensiju apdrošināšanā faktiski nepiedalās. Vēl vairāk – valdības parāds sociālās apdrošināšanas budžetiem (pensiju fondam) ir ap 3 miljardi latu.

Pašlaik pamatotai lēmumu pieņemšanai iztrūkst būtiski dati par situāciju valstī – valdība nav sniegusi pārskatu par to, kā ir darbojies pensiju apdrošināšanas modelis 1996.-2011. gadā; valdība nav sniegusi atklātu pārskatu par finanšu stāvokli valstī; nav sagatavots budžeta projekts 2013. gadam (veselības aprūpe u.c.); nav pabeigta tautas skaitīšanas datu analīze.

Valdības iecerētā pensijas vecuma celšana praksē nozīmē, ka tiks aizkavēta uzkrātā pensijas kapitāla izmaksa par 3 līdz 36 mēnešiem. Būtībā, tā ir uzkrātā kapitāla nacionalizācija. LSRB ir veikusi aplēses, cik no savas naudas zaudēs katrs strādājošais. Ja uzkrātā pensiju kapitāla izmaksas vidēji būs 200 lati mēnesī, tad saīsinot pensiju izmaksu periodu no 2014. gada par 3 mēnešiem ik gadus, katram strādājošajam tiks atņemti 600 - 7200 Ls viņa uzkrātā kapitāla (skat. informāciju pielikumā).

Tā kā pašlaik sociālās apdrošināšanas budžets nav nošķirts no valsts pamatbudžeta, pamatoti rodas aizdomas, ka iegūtais ietaupījums atkal var tikt izlietots sociālajā apdrošināšanā neparedzētiem mērķiem. Rodas iespaids, ka t.s pensiju reformas patiesais mērķis ir iegūt naudu, lai nevajadzētu atdot parādu sociālās apdrošināšanas fondam, turklāt uz tautas mirstības rēķina. Tas nekādi nav attaisnojami. Atzīmējams, ka valdība un pati Saeima savus tēriņus nesamazina (Saeima tērē 2012. gadā 11 462 228 latus, t.sk. atlīdzībai 9 115 575 latus). Vai tad par šādu naudu Saeimas darbam nebija jābūt daudz kvalitatīvākam?

Saeima 1995. gadā nolēma aizstāt pensijas no valsts budžeta ar pensiju apdrošināšanu un kapitāla uzkrāšanu. Tika cerēts, ka iemaksāta kapitāla neaizskaramības princips netiks pārkāpts.

Tai pat gadā ministrs J.Ritenis brīdināja, ka pensijas ir jāsargā no politiķu iejaukšanās. Latvijā politiķi kopš 1996. gada likumu „Par valsts pensijām” ir grozījuši 24 reizes, tai skaitā 3 reizes pieņēmuši Satversmei neatbilstošas likuma normas. Šāda prakse neatbilst tiesiskuma un demokrātijas principiem. Atgādinām, ka neviena no partijām 11. Saeimas priekšvēlēšanu programmā netika iekļāvusi pensiju reformu.

Saeimā ir atkāpes no labas pārvaldības principa, kad iedzīvotājiem un pat deputātiem netiek dots pietiekami daudz laika iepazīties ar likuma projektiem. Saeimā nosaka nesamērīgi īsus termiņus priekšlikumu iesniegšanai. Piemēram, šī likuma projektu valdība iesniedza 27.03.2012., tas uzreiz skatīts Saeimas 29.03.2012. sēdē un nodots Sociālo un darba lietu komisijai, termiņš priekšlikumiem 18.04.2012.; pirmajā lasījumā likums pieņemts 19.04.2012. sēdē, nosakot nesamērīgi īsu termiņu priekšlikumiem 2. lasījumā – 05.05.2012., savukārt 2. lasījumā pieņemts 31.05.2012., ar nesamērīgi īsu termiņu priekšlikumiem 3. lasījumā – 05.06.2012.

Saeimas Prezidijam (Solvita Āboltiņa, Inga Bite, Andrejs Kļementjevs, Dzintars Rasnačs, Jānis Vucāns) ir jānodrošina godīga procedūra, lai notiktu plaša apspriešana un visu ieinteresēto uzklausīšana.

Pensiju likums ir īpaši svarīgs, jo ietekmēs tautas dzīvi gadsimta garumā. Nepareizi akcenti grauj demogrāfiju, spiež jauniešus emigrēt no Latvijas. Projektu nedeva apspriest ne Ārlietu komisijā (kurai jāatbild par ES līgumā paredzēto sociālo tiesību pārņemšanu un 1996. gada Pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju), ne Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (budžeta projekti turpmākiem gadiem, kā atlīdzināt iepriekšējo gadu nepamatotās izmaksas no pensiju uzkrājuma), ne Budžeta un finanšu komisijā (iedzīvotāju ienākuma nodokļu nepieciešamās izmaiņas, atvieglojumi uzkrājumiem pensiju trešajā līmenī). Pat Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā nenotika atklāta diskusija par pensiju apdrošināšanas rezultātiem un kļūdām. Arī termiņā iesniegtus nevalstisko organizāciju neērtus priekšlikumus komisijas sēdē neskatīja, it kā tādu nebūtu.

Visas partijas, kas ieguvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu, no 2012. gada 1. janvāra tiek finansētas no nodokļu maksātāju naudas. Par šo naudu partijām ir jāveic darbs – katrai partijai ir iedzīvotājiem jāskaidro virzāmie likumu projekti, partijas nostāja un iedzīvotāju ieguvumi. Diemžēl partijas šo darbu nepilda, arī partiju mājas lapās informācijas par svarīgiem, bet nepopulāriem lēmumiem praktiski nav, nerunājot par aprēķiniem un prognozēm.

Tik svarīgi jautājumi kā sociālās drošības sistēma un pensiju apdrošināšana nedrīkst tikt izlemti bez plašas apspriešanas sabiedrībā.

Par paraugu jāņem būtu Šveice, kur valdība ne tikai pacietīgi skaidroja iedzīvotajiem plusus un mīnusus, bet arī sakārtoja nodarbinātību un medicīnisko aprūpi tā, ka tauta referendumā piekrita paaugstināt pensionēšanās vecumu uz 64 gadiem sievietēm un 65 gadiem vīriešiem, saglabājot priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas tiem, kuriem ir veselības problēmas.

Dīvaini, bet partiju attieksme pret tautu stipri atgādina baronu laikus pirms 250 gadiem.

Baroni Vidzemes landtāgā Jēkaba ielā Rīgā (Saeima atrodas Vidzemes Bruņinieku namā) 1765. gadā sprieda, kā apiet imperatores rīkojumu būtiski uzlabot latviešu zemnieku stāvokli. Vienlaikus baroni stiprināja patvaļu, uzlika latviešiem papildu nodokļus, nodevas, klaušas un sodus.

Godātie deputāti ! Atgādinām Jums, ka esat devuši solījumu kalpot tautai !

Aicinām atlikt uz rudens sesiju grozījumu pensiju likumā skatīšanu. Līdz tam organizēt pensiju apdrošināšanas līdzšinējo kļūdu plašu apspriešanu, visu priekšlikumu uzklausīšanu un nodrošināt sabiedrību ar vispusīgu informāciju..

Pielikums: vidējā summa, kādu personas zaudēs no sava uzkrātā pensiju kapitāla (sakarā ar pensijas izmaksu perioda saīsināšanu)

Ja pensijai uzkrātais kapitāls vidēji nodrošinās ikmēneša izmaksu 200 latus, tad no 2014. gada saīsinot pensiju izmaksu periodu par 3 mēnešiem ik gadus, no katra strādājošā tiek atņemta šāda kapitāla daļa:

1952. gadā dzimušiem - 600 lati katram (3 mēneši x 200)

1953. gadā dzimušiem - 1200 lati katram (6 mēneši x 200)

1954. gadā dzimušiem - 1800 lati katram (9 mēneši x 200)

1955. gadā dzimušiem - 2400 lati katram (12 mēneši x 200)

1956. gadā dzimušiem - 3000 lati katram (15 mēneši x 200)

1957. gadā dzimušiem - 3600 lati katram (18 mēneši x 200)

1958. gadā dzimušiem - 4200 lati katram (21 mēneši x 200)

1959. gadā dzimušiem - 4800 lati katram (24 mēneši x 200)

1960. gadā dzimušiem - 5400 lati katram (27 mēneši x 200)

1961. gadā dzimušiem - 6000 lati katram (30 mēneši x 200)

1962. gadā dzimušiem - 6600 lati katram (33 mēneši x 200)

1963. gadā dzimušiem - 7200 lati katram (36 mēneši x 200)

1964.-1994. gados dzimušiem - 7200 lati katram (36 mēneši x 200)

Ikmēneša izmaksu personai no pensiju kapitāla aprēķina pēc likuma 12. panta formulas – uzkrātā kapitāla summa dalīta ar paredzamo dzīves ilgumu (ap 200 mēneši jeb 17,5 gadi) pēc pensionēšanās.

Uzkrātā kapitāla summa nākamībā varētu arī būt lielāka, jo algām Latvijā vajadzētu tuvināties ES līmenim.

* Latvijas Sociālo reformu biedrības priekšsēdētājs - 29.05.2012. pilnsapulces uzdevumā

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

FotoVisi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Lasīt visu...

12

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

FotoVakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot cilvēkus. Tāpat vakar vakarā uzzvanīju un papļāpāju ar latviešu ģimeni Norvēģijā, kuri komentārā pie mana ieraksta “Kāds ir Tavs telefona numurs?” bija ierakstījuši to. Maskas nav jāvalkā, policija nevienu priekšā neņem, rindās pie veikala nav jāstāv un bankomātā naudu ar groziņu nav jāizņem. Stāsts nav par to. Stāsts ir par Ģirģena atklāto divkosību.
Lasīt visu...

12

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

FotoEs kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Lasīt visu...

18

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

FotoThis you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir populārs, jo vairāki draugi FB to šēroja. Pateikšu dažus vārdus. Statistika un šērošana FB viennozīmīgi parāda, ka sabiedrības garīgi ideoloģiskais piedāvājums satiek garīgi ideoloģisko pieprasījumu. Un tagad paņemam piedāvājumu un ģeniālo rakstu, kas sākas ar vārdiem: "Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot." Un tagad pastāstīšu banālu stāstu.
Lasīt visu...

12

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

Foto1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem.
Lasīt visu...

6

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

Foto1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi nevar kritizēt par taviem izteikumiem, kā arī vēl mazāk vārda brīvība nozīmē, ka tu drīksti liet samazgas virsū citiem un cerēt, ka tādējādi tu izpelnīsies cieņu, apbrīnu, puķes un aizkustinājuma asaras.
Lasīt visu...

21

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

FotoNotikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku pārliecības jautājumu, bet daudzu politisko spēku un lielu biznesa struktūru izdzīvošanas jautājumu. Lielā mērā ir vietā teikt, ka cilvēkiem visiem kopā ir jāiznīcina Facebook, pretējā gadījumā Facebook iznīcinās cilvēkus. Tomēr tikt galā ar Facebook monopolu nav tik vienkārši, bet ne neiespējami. To tad arī apskatīsim.
Lasīt visu...

20

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

FotoEs kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres.
Lasīt visu...

12

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

FotoNesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli, šobrīd acīmredzot svarīgākas ir LGBT un Navaļnija tēmas, tālab savu vārdu nāksies teikt man, salīdzinoši necilam mūsu valstiņas pilsonim, – latvietim. Viss turpmāk sacītais ir tikai personiskais viedoklis.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...