Iesaki rakstu: 
Pastāv liela vienprātība par Latvijas zinātnes kritisko stāvokli. Zinātnieku vidū ir populāri meklēt esošo apstākļu iemeslus ārpus pašu rindām. Nereti tiek vainota valsts un politiķi, jo tie nesaskata lielo zinātnes potenciālu un tādējādi iznieko iespēju ieguldīt savā nākotnē.
Mēs, zemāk parakstījušies, vēršamies pie plašākas sabiedrības, lai darītu zināmu, ka vismaz daļa zinātnieku esošajā situācijā saskata nerealizētas iespējas un arī daudzus pienākumus un uzdevumus, kas jāveic pašiem zinātniekiem neatkarīgi no valsts atbalsta vai traucēkļiem.
Valsts iekārtas maiņa pirms 25 gadiem varēja nest līdz vēl vairāk pozitīvu izmaiņu arī zinātnē, tomēr liela daļa vainas meklējama pašu zinātnieku sabiedrības neizdarībā, pašapmierinātībā un pasivitātē, kas neļāva un bieži vien joprojām neļauj iekļauties starptautiskajā zinātniskajā apritē. Tādējādi daudzās zinātņu nozarēs, līdzīgi kā valsts tautaimniecībā kopumā, neveidojās konkurētspēja un saglabājās morāli novecojušās – institucionāli administratīvās un personālās – struktūras.
Nav viegli pāriet no valsts, kurā zinātnieki ir centralizēti uzturēta mehānisma skrūvītes, uz demokrātisku valsti, kur arī pašiem jāuzņemas atbildība par sevi, savas pārstāvētās zinātnes nozares un – plašākā nozīmē – valsts izaugsmi. Pārejas grūtības var veicināt pēdējā laikā publiski pausto atsevišķu zinātnieku jūsmu par autoritāru vai totalitāru sistēmu ietvaros radītajiem zinātnes modeļiem, kas ir pretrunā ar mūsu nostāju.
Mēs pilnībā atbalstam demokrātiju kā iekārtu, kas prasa ne tikai visas tautas aktīvu līdzdalību, bet arī ikviena indivīda atbildību savā un savas valsts priekšā. Tas ir ceļš uz atklātu un atvērtu, tolerantu un kritiski domājošu sabiedrību. Demokrātiju apgūst visi balsstiesīgie, un Latvijas vēlētāju panākumi šajā virzienā divdesmit gadu laikā ir atzīstami, it īpaši salīdzinot ar daudzām bijušajām PSRS republikām. Ilggadīgu vienpersonisku valstu vadītāju (arī Kārļa Ulmaņa) režīmi, kas brīžiem tiek raksturoti kā paraugs savas izlēmības un skaidrības dēļ, nav alternatīva ilgtspējīgai attīstībai.
Noteikti ir konstruktīvi jākritizē Latvijas valsts un tās struktūru vājās vietas, kas tieši ietekmē zinātniskā darba efektivitāti. Jāturpina darbs pie zinātnes finansējuma palielinājuma. Tajā pašā laikā zinātniekiem ir jāieklausās vietējo un starptautisko ekspertu kritikā ne tikai par zinātnes pārvaldi, bet arī pašu zinātnieku problēmām un neizdarībām.
Nav jāapbrīno vienam otrs par to, cik labi mēs tomēr esam vājā finansējuma apstākļos. Jāatzīst, ka pašreizējais zinātnes statuss Latvijā un zemākais finansējuma līmenis Baltijas valstīs lielā mērā ir arī mūsu pašu pieļauts. Ja politiķi nedzird par zinātni vēlētāju prasībās, zinātnieki nav bijuši uzdevumu augstumos.
Lai arī Latvijā ir lielas problēmas ar zinātnes finansēšanu, valsts ir nodrošinājusi mūsu zinātniekiem iespēju ar vienādiem noteikumiem konkurēt ar citiem zinātniekiem par ES zinātnei paredzēto finansējumu un piesaistīt to Latvijai. Zinātniekiem pašiem jānostājas uz smagā, ilgā, bet arī fascinējošā un iekšēji motivējošā ceļa uz starptautiskiem panākumiem, atzinību un cieņu. Arī tad, ja jāsāk ļoti neizdevīgā pozīcijā, un arī tad, ja daļa šī ceļa ir veicama ārpus Latvijas.
Mūsuprāt, nav citas alternatīvas mūsdienīgas zinātnes attīstībai. Šādos apstākļos paļaušanās, galvenokārt, uz valsts finansējumu zinātnei uzskatāma par vienpusīgu un neperspektīvu pieeju. Valsts var tikai vairāk vai mazāk atvieglot mūsu attīstību, nevis veikt to mūsu vietā.
Ja spēsim izcīnīt intelektuālo cīņu globālajā zinātnieku konkurencē, spēsim radīt un apliecināt sabiedrībai tādas vispāratzītas un starptautiskajā akadēmiskajā vidē augstā godā turētās vērtības kā godīgumu, atbildīgumu, caurspīdīgumu, tad arī Latvijā zinātnieki būs cieņā un pamatoti jutīsies vajadzīgi un novērtēti.
Vēlamies uzsvērt, ka mūsu rokās ir daudz vairāk iespēju, nekā bieži vien šķiet, tomēr to realizācija jāsāk ar sevi, lai pārrautu valsts un zinātnieku kopienas savstarpējās vainošanas apburto loku.
Ja esat zinātnieks (vecums nav svarīgs) un vēlaties pievienoties parakstītājiem, sūtiet e-pastu uz [email protected] norādot zinātnisko grādu, vārdu, uzvārdu un, ja vēlaties, arī amatu un/vai darba vietu. Tādējādi Jūs pievienosieties parakstītājiem tīmekļa saitē http://ljza.lv/vestule/
* Dr. sc. ing. Egils Stalidzāns, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs
Dr. art. Daina Lāce, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece
Msc. biol. Jānis Liepiņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis
Dr. iur. Kitija Bite, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle
Dr. sc. ing. Gita Šakale, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle
Dr. hist. Gatis Krūmiņš, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Konsultatīvās padomes priekšēdētājs, Vidzemes Augstskolas rektors
Dr.sc. comp. Andris Ambainis, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis
Dr. phil. Jurģis Šķilters, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors, LU Kognitīvo zinātņu un semantikas centra direktors
Dr. biol. Nils Rostoks, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks
Ph.D. Leo Seļāvo, Elektronikas un Datorzinātņu institūts, Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte
Dr.sc.soc. Jānis Daugavietis, CSP, LKA
Dr.sc.ing. Inese Poļaka, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošā pētniece
MSc. phys. Guntars Kitenbergs, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes pētnieks
MBA. Dāvis Plotnieks, Banku augstskola
Dr. chem. Kristaps Jaudzems, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks
Dr. Sc. Comm. Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks
Dr.sc.soc. Renāte Cāne, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedras docente
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
