Atklāta vēstule par šokējošu atteikumu uzsākt kriminālprocesu: sūdzība par prokurores Samantas Vikmanes lēmumu „Par sūdzības izlemšanu”

Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu tiesā, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu. Tātad saskaņā ar Krimināllikuma 300.panta pirmo daļu kriminālatbildība personai iestājas tad, ja persona sniegusi apzināti nepatiesu liecību tiesā un ja persona pirms tam brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu.

No iepriekš rakstītā izriet, ka konkrētajā gadījumā ir īstenojušies abi priekšnoteikumi, lai Ļudojedai iestātos kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 300.panta pirmo daļu. Proti, Ļudojeda tiesai sniedza vismaz septiņas nepatiesas liecības, ko pierāda iesniegumam pievienotie pierādījumi, un Ļudojeda pirms liecību sniegšanas tiesai bija brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu ‒ tas, tāpat kā pašas liecības, dzirdams tiesas sēdes audioprotokolā.

Ļudojedas mērķis, sniedzot daudzas apzināti nepatiesas liecības administratīvajā lietā Nr.[..], ir izjaukt konkrētu adopcijas procesu un nodarīt kaitējumu iesniedzējiem, apzinoties un neņemot vērā, ka kaitējums tādējādi tiks nodarīts arī meitenītei, kas iesniedzējus jau sen identificē kā vecākus ‒ mammu un tēti. To konstatējuši vairāki psihologi un citi speciālisti: sociālie darbinieki, ārsti, pedagogi, bāriņtiesu darbinieki. Tātad Ļudojedas darbības ir vērstas uz būtiska kaitējuma nodarīšanu personu, tostarp tikai divus gadus veca bērniņa, tiesībām uz privāto dzīvi ‒ uz faktiski izveidojušās ģimenes izjaukšanu.

2. Reti gadās tik ideāli apstākļi kriminālprocesa uzsākšanai un raitai virzīšanai uz tiesu. Diemžēl gan Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja amatpersona Jānis Janelis un viņa priekšnieks Didzis Matīss, gan Rīgas Pārdaugavas prokuratūras prokurore Samanta Vikmane nolēma atteikties uzsākt kriminālprocesu. Šokējoši šajā lietā ir argumenti, ar kuriem minētās amatpersonas pamato savus lēmumus, jo šādi argumenti nav pamatoti ar tiesību normām un faktiskajiem apstākļiem (pierādījumiem).

3. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Pārdaugavas pārvaldes Kārtības policijas biroja 2025.gada 10.februāra lēmums ‒ paziņojums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu Nr.19710089425 ‒ pamatots ar tiesību normām neatbilstošiem un absurdiem apgalvojumiem.

3.1. «Izvērtējot Jūsu iesniegumu un pievienotos pielikumus, tika konstatēts, ka tiesas spriedumos, tiesa nav konstatējusi nepatiesu liecību sniegšanu faktu.»

3.2. «Sakarā ar Jūsu prasību, Jums ir jāvēršas ar atsevišķu pieteikumu tiesā, lai tiesa izvērtē pierādījumus un tiesai jākonstatē fakts, ka [Darja Ļudojeda] dzim. [GADS], sniegusi apzināti nepatiesas liecības un šīs ziņas jāiesniedz Valsts policijai.»

Neviens likums neko tādu neparedz. Jānis Janelis un viņa priekšnieks Didzis Matīss arī nav norādījuši, kuras tiesību normas uzliek pienākumu iesniedzējiem veikt šādas darbības. Kriminālprocesa likumā ir paredzēta pavisam cita kārtība iesnieguma iesniegšanai Valsts policijā, un iesniedzēji šo kārtību ir ievērojuši.

4. Par Jāņa Janeļa lēmumu iesniedzēji iesniedza sūdzību Rīgas Pārdaugavas prokuratūrā. Prokurore Samanta Vikmane 2025.gada 7.marta lēmumā, ar kuru izlēma iesniedzēju sūdzību, arī atteicās uzsākt kriminālprocesu, norādot citus argumentus. Prokurore Samanta Vikmane lēmumā citējusi tiesību normas un doktrīnu, no kurām skaidri izriet, ka konkrētajā gadījumā noticis Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums un tātad nepieciešams uzsākt kriminālprocesu, taču to darīt atteikusies, pamatojoties uz apstākļiem, kas tiesību normās nav paredzēti un neatbilst pierādījumiem lietā.

Šādai prokurores Samantas Vikmanes rīcībai var būt tikai divi iemesli: 1) šokējoša nekompetence vai 2) korupcija. Abos gadījumos šādai amatpersonai nav vietas prokuratūrā un viņas lēmums ir atceļams, uzsākot kriminālprocesu pret Darju Ļudojedu.

4.1. Prokurore Samanta Vikmane lēmumā raksta: «Kā atzīts tiesību doktrīnā, liecība ir nepatiesa, ja lietā aicinātā persona ir devusi liecību vai sniegusi paskaidrojumu, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.» Iesniedzēju iesniegumā Valsts policijai norādītas ziņas un iesniegti pierādījumi, ka tieši tā rīkojusies lieciniece Ļudojeda. Ļudojedas apzināti nepatiesās liecības, kurās bija izteikti īstenībai neatbilstoši apgalvojumi, bija tādas, kas «tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana».

Prokurore Samanta Vikmane noteikti zina, ka tiesa uzklausa tikai tādas liecinieku liecības, kuras attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana. Piemēram, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 162.panta pirmo daļu liecinieks ir persona, kuru tiesa izsaukusi uz tiesas sēdi, lai tā liecinātu par faktiem, kas attiecas uz lietu. Savukārt Administratīvā procesa likuma 162.panta otrajā daļā noteikts: «Administratīvā procesa dalībnieks, lūdzot nopratināt liecinieku, norāda, kādus lietā nozīmīgus apstākļus liecinieks var apstiprināt.» Ļudojedu nopratināt lūdza prokurors Lauris Guļāns, jo viņam nebija neviena cita pierādījuma, ar ko pierādīt savus absurdos apgalvojumus, ar kuriem viņš pamatoja savu pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai.

Ja Administratīvā rajona tiesa būtu šīs liecības atzinusi par ticamām, nav zināms, vai tiesas spriedums būtu meitenītei un iesniedzējiem labvēlīgs. Taču, lai personu atzītu par vainīgu un sodītu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu saskaņā ar Krimināllikuma 300.panta pirmo daļu, nav nepieciešams, lai tiesa šīs liecības atzītu par ticamām un, pamatojoties uz tām, pieņemtu tādu nolēmumu, kādu nebūtu pieņēmusi, ja apzināti nepatiesās liecības netiktu sniegtas.

Prokuroram ir jāzina, ka Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls (nevis materiāls), respektīvi, tas neparedz, ka apzināti nepatiesu liecību dēļ jāiestājas kādām sekām. Krimināllikuma 300.panta pirmā daļa par krimināli sodāmu paredz pašu rīcību ‒ apzināti nepatiesu liecību sniegšanu tiesā, ja to izdarījusi persona, kura brīdināta par kriminālatbildību par apzināti nepatiesas liecības sniegšanu.

4.2. Lēmumu prokurore Samanta Vikmane pamatojusi arī ar Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2010.gada 25.maija lēmumu lietā Nr.SKK-259/2010, Nr.11089148708. Šis lēmums nav izmantojams izskatāmajā lietā, jo attiecas uz apzināti nepatiesu liecību sniegšanu krimināllietā. Kriminālprocesa likuma 473.panta sestajā daļā noteikts: «Lēmumu par apzināti nepatiesas liecības vai atzinuma konstatāciju tiesa pieņem vienlaikus ar spriedumu. Lēmumu nosūta izmeklēšanas iestādei.» Konkrētajā gadījumā Ļudojeda apzināti nepatiesas liecības sniedza administratīvajā lietā, ko izskata Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, un šajā likumā nav ietverta Kriminālprocesa likuma 473.panta sestajai daļai līdzīga tiesību norma. Būtiski piebilst, ka arī Kriminālprocesa likuma 473.panta sestajā daļā nav noteikts, ka apzināti nepatiesajām liecībām ir jābūt tādām, kas ietekmējušas lietas iznākumu (izspriešanu), respektīvi, tādām, kuras radījušas kaitīgas sekas.

4.3. Tālāk lēmumā prokurore Samanta Vikmane norāda:

«Vērtējot, kā izskatāmajā gadījumā minētās liecības administratīvajā tiesā ir ietekmējušas lietas izspriešanu, prokurore secina, ka Sūdzībā norādītās liecības nav ietekmējušas lietas iznākumu, jo ne laikā, kad Jūs 2025. gada 26. janvārī vērsāties ar Atteikuma materiālā ietverto iesniegumu Valsts policijā, ne laikā, kad iesniedzāt Sūdzību, ne arī Sūdzības izlemšanas dienā - Administratīvajā rajona tiesā tiesa to nav konstatējusi. Minētais nozīmē, ka līdz šim brīdim (Sūdzības izlemšanas dienai) [Darjas Ļudojedas] liecības nav bijušas nozīmīgas īstenības noskaidrošanai administratīvajā lietā, tas ir, viņas darbības nesatur noziedzīga nodarījuma sastāva obligāto pazīmi - objektīvo pusi.»

Šie prokurores Samantas Vikmanes apgalvojumi ir pretēji tiesību normām un faktiskajiem apstākļiem.

4.3.1. Lemjot par kriminālprocesa uzsākšanu atbilstīgi Kriminālprocesa likuma 300.panta pirmajai daļai, nav jākonstatē, «kā izskatāmajā gadījumā minētās liecības administratīvajā tiesā ir ietekmējušas lietas izspriešanu», jo Kriminālprocesa likuma 300.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, nevis materiāls. Prokuroram ir jāspēj atšķirt noziedzīga nodarījuma formāls sastāvs no materiāla sastāva. Tāpat kā, piemēram, ārstam ir jāspēj atšķirt aknas no nierēm.

4.3.2. Nav saprotams, no kādiem avotiem prokurore Samanta Vikmane, kas nav lietas dalībniece administratīvajā lietā, ieguvusi informāciju, ka sūdzībā norādītās liecības nav

ietekmējušas administratīvās lietas iznākumu. Vienlaikus iesniedzējiem ir pamatotas aizdomas, kas šis avots varētu būt un kāda varētu būt šā avota ietekme uz prokurores Samantas Vikmanes lēmuma saturu.

Viens no administratīvās lietas dalībniekiem ir prokurors Lauris Guļāns, un tieši viņš lūdza tiesu kā liecinieci nopratināt Darju Ļudojedu, jo neviena cita pierādījuma kā Ļudojedas melīgās liecības prokurora Laura Guļāna absurdajiem apgalvojumiem nebija. Minētais bija izlasāms iesniedzēju iesniegumā Valsts policijai, tātad to zināja arī prokurore Samanta Vikmane. Visticamāk, ka viņa sazinājās ar kolēģi prokuroru Lauri Guļānu, kurš viņai palūdza nesākt kriminālprocesu pret Ļudojedu.

Papildus norādām turpmāko. Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 7.marta spriedums lietas dalībniekiem, tostarp Laurim Guļānam, nosūtīts 2025.gada 7.martā plkst.15:00. Prokurores Samantas Vikmanes lēmums ar e-parakstu parakstīts 2025.gada 7.martā plkst.15:38:26. Tas, ka Administratīvās rajona tiesas spriedums lietas dalībniekiem būs pieejams 7.martā, bija zināms jau iepriekš. Tātad, iesniedzēju ieskatā, pēc Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 7.marta sprieduma saņemšanas plkst.15:00 prokurors Lauris Guļāns sazinājās ar prokurori Samantu Vikmani un informēja viņu par administratīvās lietas iznākumu. Savukārt prokurore Samanta Vikmane nekavējoties plkst.15:38:26 parakstīja lēmumu un to pēc dažām sekundēm plkst.15:38:38 nosūtīja iesniedzējiem, lai iesniedzēji nepagūtu prokurorei Samantai Vikmanei nosūtīt Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kurā konstatēts, ka Ļudojeda sniegusi nepatiesas liecības.

2025.gada 7.marts nepavisam nebija lēmuma pieņemšanas pēdējā diena, bet pieredze liecina, ka prokurori parasti visu dara pēdējā dienā. Piemēram, jau pieminētais Lauris Guļāns pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai parakstīja ar e-parakstu plkst.23:15:23 un iesniedza plkst.23:21 termiņa pēdējā dienā.

4.3.3. Iesniedzēju rīcībā ir Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 7.marta spriedums lietā Nr.[..], kurā tiesa cita starpā ir konstatējusi, ka Darja Ļudojeda sniegusi apzināti nepatiesas liecības. Sprieduma 13.punktā cita starpā norādīts:

«Tiesas sēdē procesa dalībnieki noskatījās videoierakstu (TIS pievienots ar datnes nosaukumu [NOSAUKUMS]), kurš filmēts ar adoptētāju automašīnā ievietotu videoreģistratoru un kur redzams, ka automašīna brauc pa šauru lauku ceļu, pēc kāda laika mašīna pietuvojas sievietei ar suni, kas iet pa ceļa vidu, sieviete paņem suni rokās un noiet ceļa malā, tālāk ceļa malā tup zēns, grāvī iespējams redzams otrs suns, tuvojoties mašīnai zēns pārvietojas uz grāvja pusi. Nogriežoties uz sānu ceļu var dzirdēt, ka mašīnai seko mopēds vai motocikls. Mašīna pabrauc garām aizvērtiem

mājas iebrauktuves vārtiem un tad lēnām atpakaļgaitā uzsāk iebraukšanu pagalmā, dzirdama balss no ārpuses, kas kaut ko kliedz. Šajā brīdi mašīnas priekšā labajā pusē apstājas mopēds, no kura nokāpj pusaudzis, kurš plāta rokas, nāk tuvāk mašīnai, kaut ko saka un izrāda neapmierinātību. Mašīna turpina iebraukt pagalmā, bet jaunietis to novēro.

Lietā esošajos [D.Ļudojedas] paskaidrojumos un arī tiesas sēdē sniegtajā liecībā, viņa minēto notikumu apraksta tādējādi, ka [L.Kalniņa] izsekojot viņu ar dēlu, lielā ātrumā braukusi pa ceļu, virsū viņai, viņas dēlam un suņiem, ka viņi esot bijuši spiesti ar suņiem lekt grāvī, pēc tam [Kalniņi] esot taranējuši viņas dēlu, kurš brauca ar mopēdu. Minētais ir pilnībā pretējs videoierakstā redzētajam (minētā epizode norādīta arī kriminālapsūdzībā tāpat kā iepriekš minētās epizodes par izbeigtajām administratīvā pārkāpuma lietvedībām). Turklāt no minētā videoieraksta var secināt, ka nepilngadīgais ne tikai nejūtas apdraudēts no [Kalniņu] puses, bet iespējams pat mēģina izprovocēt konfliktu.»

5. Ja šajā gadījumā Valsts policija un prokuratūra nesaskata pamatu uzsākt kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 300.panta pirmo daļu, tad šī tiesību norma nav piemērojama vispār un tātad ir neefektīva.

6. Iepriekš aprakstītie Valsts policijas un prokuratūras lēmumi iedrošina šādas ļudojedas staigāt pa tiesām un nekaunīgi melot, prezentējot savas Minhauzenu stāstu stāvizrādes.

7. Krimināllikuma 300.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir kriminālpārkāpums, kura noilgums ir tikai divi gadi. Lai Valsts policijas un prokuratūras amatpersonu nekompetences dēļ šajā lietā neiestātos noilgums, iesniedzēji lūdz ģenerālprokuroru uzsākt kriminālprocesu pret Darju Ļudojedu, personas kods [..], pēc Krimināllikuma 300.panta pirmās daļas.

8. Iesniedzēji turklāt lūdz ģenerālprokuroru izvērtēt prokuroru Laura Guļāna un Samantas Vikmanes rīcību, tostarp iespējamo sadarbību, lai nodrošinātu, ka pret Ļudojedu netiek uzsākts kriminālprocess par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

9. Saeimas Juridiskajai komisijai iesniedzēji lūdz sniegt skaidrojumu, kāpēc valstij ir vajadzīgi normatīvie tiesību akti, kuru pieņemšana nodokļu maksātājiem izmaksā milzu summas, ja Valsts policijas un prokuratūras amatpersonas savus lēmumus nebalsta uz normatīvajiem tiesību aktiem, bet tos pieņem patvaļīgi (pamatojot ar tiesību normās neparedzētiem apstākļiem) un, ja grib, tad kriminālprocesu uzsāk, bet, ja negrib, tad to neuzsāk.

10. Atbildes uz atklāto vēstuli tiks publiskotas. Ja kriminālprocess pret D.Ļudojedu netiks uzsākts, iesniedzēji atkārtoti vērsīsies Valsts policijā ar iesniegumu un pievienos tam tiesas spriedumu, no kura izriet, ka Ļudojeda sniegusi apzināti nepatiesas liecības, un par lietas iznākumu informēs sabiedrību.

Pielikumā ‒ vēstulē pieminētie dokumenti (tikai ģenerālprokuroram).

Novērtē šo rakstu: