Iesaki rakstu: 
Mēs, biedrība “Nopride", esam sūtījuši vēstules atbildīgajām institūcijā ar lūgumu parūpēties par to, lai „Baltic Pride
Pandēmijas ierobežojumu dēļ praida gājiens policijas apsardzībā un ierobežotā teritorijā nenotiks, bet tas nenozīmē, ka tā sabiedrības daļa, kura nepiekrīt praidistu publiskajām aktivitātēm, var justies mierīga. Tas nenozīmē, ka tie rīdzinieki un pilsētas viesi, kuri nevēlas redzēt "Praidu" un pretdabisku attiecību reklamēšanu pilsētas ielās, to neredzēs.
Starp dažādām aktivitātēm, kas notiks telpās ar ierobežotu piekļuvi, ir iecerēts arī praida busa izbrauciens Rīgas ielās. Šis ir visnoslepenotākais praida pasākums, bet arī, šķiet, iecerēts kā visredzamākais un konservatīvo sabiedrību visprovocējošākais. No drošiem avotiem mums ir tapis zināmi praida busa kustības maršruta svarīgākie punkti un laiks. Demokrātiskā sabiedrībā nedrīkst slēpt šādu informāciju no sabiedrības.
Mēs, biedrība “Nopride", esam par atklātību, demokrātiju un tiesiskumu, bet esam pret slepenām manipulatīvām shēmām un iespējami koruptīvām savu interešu lobēšanas shēmām par labu LGBT aktīvistiem.
Mēs saskatām iespējamu iekšlietu ministres personisku ieinteresētību praida pasākumu piesegšanā, izmantojot valsts resursus. Mēs saskatām Iekšlietu ministres darbībā, iespējams, mērķtiecīgu valsts resursu sagatavošanu konservatīvi domājošo apkarošanai. Mūsuprāt, tiek sagatavota augsne tam, ka jelkādi iebildumi pret LGBT pārstāvju aktivitātēm jau pavisam tuvā nākotnē varētu tikt traktēti kā naida runa.
Tieši praida aktīvistu aktivitātēs mēs saskatām iespējamas provokācijas un naidīgu attieksmi.
Mēs uzskatām, ka demokrātiskā sabiedrībā ir jābūt tiesībām izteikt savus iebildumus un nopēlumu dažādām sabiedriskām norisēm, tai skaitā LGBT aktīvistu provocējošajām aktivitātēm.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
