Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.

Mēs, mežkopji ar ilgu gadu pieredzi mežu apsaimniekošanā, vēlamies vērst jūsu uzmanību pārdomām par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu mežos. Pateicoties tai, mūsu valsts var piedzīvot uzplaukumu un saņemt pateicību no mūsu bērnu bērniem.

Jebkuras valsts lielākais saimnieciskais resurss ir zeme. Tai ir jābūt gudri apsaimniekotai. Pateicoties meža selekcijai un mežzinātnei, ir iespējama ātrāka mežaudžu aprite, proti, straujāka koku audzēšana īsākā laika periodā, tādējādi radot lielākus ienākumus valstij un tās iedzīvotājiem. Ja latviešu zemnieku varam cildināt par savlaicīgu un lielāku ražas novākšanu, tad nez kāpēc mežkopjiem, kuri cenšas audzēt produktīvu mežu (Latvijas apstākļos viegli sasniedzams mērķis, ka koksnes krāja cērtamā vecumā ir 500 līdz 600 kubikmetri koksnes uz hektāru), tas tiek pārmests. Šobrīd cērtamās audzēs koksnes krāja ir ap 300 kubikmetriem uz hektāra. Tātad no kopta meža varam iegūt vairāk. Meža raža jānovāc savlaicīgi, nav prātīgi kokus pāraudzēt, jo tad tie sāk zaudēt savu vērtību, pat atmirst.

Meža saimnieciskās darbības ciklā tieši vai netieši esam iesaistīti mēs visi – gan kā darbu veicēji, gan kā patērētāji. Mums katram mežs nozīmē savu vērtību. Kādam mežs ir darba vieta, kur, liekot lietā savas profesionālās zināšanas un prasmes, ieguldīt ievērojamu savas dzīves daļu. Izpratne par to, kā būtu jāsaimnieko mežā, mainās, pateicoties pasaules pieredzei un mūsu pašu uzkrātajām atziņām. Svarīgi, lai mūsu devums saudzīgi turpinātu iepriekšējo paaudžu paveikto un tam būtu turpinājums. Turpretī cita sabiedrības daļa novērtē mežu kā atpūtas vietu, iegūstot arī kārotās meža veltes, un mums Latvijā šādas iespējas ir! Savukārt vēl kādam citam ir būtiski, ka uz katru iedzīvotāju ir apmēram 1,7 hektāri meža. Esam ar to bagāti!

Mūsdienu sabiedrībā ir izveidojušies nekorekti termini saistībā ar mežu apsaimniekošanu. Viens no tiem ir “izcirst mežu” – tas nozīmē, meža vietā izveidot būvobjektu vai lauksaimniecības zemi. Otrs termins “cirst mežu” – te jāpaskaidro, ka necērt mežu, bet cērt kokus, kas ir daļa no meža. Koki ir meža raža, un tā ir jānovāc.

Zināms, ka pēdējo 200 gadu laikā regulāri visās Latvijas meža platībās ir notikusi koku ciršana. Zinātnieki atzīst, ka Latvijā dabisku jeb cilvēka darbības neskartu mežu ir 0,5 %, pārējā platībā ir notikusi saimnieciskā darbība. Tādēļ dabisku, saimnieciskas darbības neskartu mežu biotopu Latvijā faktiski nav. Dažādām augu un dzīvnieku sugām mežs kā dzīvotne ir vajadzīgs visās tā attīstības stadijās.

Mūsuprāt, dabas aizsardzībai jābūt gudri pārdomātai, zinātniski pamatotai, tādai, kas ievēro un sabalansē dabas daudzveidības saglabāšanu ar sabiedrības un saimnieciskajām interesēm. Mēs neesam pret dabas aizsardzības teritoriju izveidi, bet uzskatām, ka jābūt skaidri zināmiem “spēles” noteikumiem un tie ir jāievēro. Katru reizi, izveidojot jaunu dabas aizsardzības teritoriju, ir ļoti būtiski noteikt tās mērķi, pasākumus šī mērķa sasniegšanai, kā arī sekot to izpildei.

Piemēram, 2000. gada sākumā, pēc kopšanas cirtes mežā, tika atrasta silpurene un, ar mērķi to aizsargāt, izveidots mikroliegums, aizliedzot tālāko saimniecisko darbību. Apsekojot teritoriju pēc dažiem gadiem, tika konstatēts, ka silpurenes vitalitāte ir samazinājusies. Koki pēc kopšanas cirtes bija labāk auguši, izveidojot lielākus vainagus, līdz ar to silpurenēm sāka trūkt gaismas. Pēc vējgāzēm 2005. gadā, dažiem kokiem nogāžoties, šajā mežaudzē izveidojās gaismas atvērumi, kuros silpurene atkal labi auga. Nosakot mikroliegumu, bija jāparedz saimnieciskā darbība – koku ciršana –, lai nodrošinātu aizsargājamajai sugai nepieciešamo gaismas daudzumu.

Sabiedrībai un valsts pārvaldei jāapzinās, ka jebkurš lēmums par papildu aprobežojumiem kādai saimnieciskajai darbībai rada zaudējumus valstij. Tie ir neizmantoti resursi, zaudētas darbavietas, neiegūti nodokļi, kas veido valsts budžetu, no kura tiek maksātas darba algas arī mediķiem, pedagogiem un citu cienījamu profesiju pārstāvjiem. Meža nozare Latvijas reģionos lielai daļai iedzīvotāju nodrošina darba iespējas un konkurētspējīgu atalgojumu, saglabājot vietējo darba tirgu.

Nav pieļaujama zinātniski nepamatotu dabas aizsardzības teritoriju palielināšana un dažādu ierobežojumu noteikšana, jo mēs nedrīkstam atļauties domāt vispirms par kukaini, un tikai tad – par cilvēku. Jādomā valstiski. Pirms pieņemt lēmumus par saimnieciskās darbības ierobežošanu, jāizvērtē, kādas tam būs sekas un kādus zaudējumus tas radīs. Palielinoties platībām, kur liegta vai ierobežota saimnieciskā darbība, tiek samazināts darbavietu skaits Latvijā un ienākumi valsts budžetā.

Mēs visi sēžam vienā meža “laivā” un visi esam patiesā labuma guvēji no meža. Nemēģināsim šo laivu šūpot un krasi mainīt tās kursu. Mežs ir vajadzīgs mums visiem, tāpēc kopīgi mācīsimies to saprast un ar to sadzīvot!

Uzskatām, ka valdībai beidzot būtu jāsāk domāt par iedzīvotāju labklājību un jāpieņem lēmums par dabas aizsardzības teritoriju un saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību proporcionālo attiecību. Līdz šim šāda iedalījuma (saimnieciskie meži/dzīvotnes) proporcija nav bijusi noteikta, līdz ar to mežu apsaimniekotāju ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība ir apgrūtināta. Pašreiz Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju un ir 3,3 miljoni hektāru meža. Saimnieciskā darbība iespējama tikai teju 2 miljonos hektāru meža.

Mūsu valsts ir mežiem bagāta, tāpēc izmantosim gudri mums pieejamos zemes un dabas resursus!

* Kaspars Riže, mežkopis ar 40 gadu pieredzi, Juris Pūdelis, mežkopis ar 39 gadu pieredzi, Arnis Balodis, mežkopis ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi, Edmunds Skride, mežkopis ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi, Edgars Gailītis, mežsaimnieks ar 37 gadu pieredzi, Pēteris Stepiņš, mežsaimnieks ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi, Juris Māliņš, mežkopis ar vairāk nekā 45 gadu pieredzi

Novērtē šo rakstu:

25
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...