Atklāta vēstule Nacionālajai apvienībai: ko ļaunu jums ir izdarījuši “nelielās apdzīvotās vietas” Varakļānu novada iedzīvotāji?
Līga Saleniece, Varakļānu novada iedzīvotāja26.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Teritoriālās reformas kontekstā jāievēro nelielo apdzīvoto vietu intereses“ - šis ir sauklis, ar kuru NA/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK piedalās administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā. Paldies Jums par to, ka vārdos Jūs izsakāties tik skaisti!
Vārdi ir skaisti, tikai paliek viens jautājums – ko ļaunu Jums ir izdarījuši “nelielās apdzīvotās vietas” Varakļānu novada iedzīvotāji? Novads, kurā gandrīz 12% balsoja par Jums un Jūs ieguvāt 4.vietu 13.Saeimas vēlēšanās?
Varakļānu novadā ticēja un cerēja uz nacionālo vērtību saglabāšanu, kā teikts Jūsu programmā: “Stiprināt latvisku kultūrvidi un vietējo identitāti, nodrošinot finansiālu atbalstu nozīmīgiem kultūras projektiem, kas veicina Latgales vērtību, tradīciju un valodas attīstību”.
Šis teikums precīzi raksturo Varakļānu novada vidi – latviska kultūrvide, kas gadsimtiem cauri ir saglabājusi savu latgalisko identitāti, gan bez Jūsu palīdzības! Nu un ar finansiālu atbalstu ir tāpat kā visiem pārējiem, nekas nav savādāk – ne vairāk, ne mazāk.
Šobrīd, kad uzdarbojas šaura cilvēku kopa, kam nav ikdienas saskares ar dzīvi Varakļānos, kas visos veidos nomelno varakļāniešus par identitātes zaudēšanu, par nodevējiem (kas izskan pat no Latgales mediju puses!), par to, ka celsies un aizstāvēs “ar ieročiem rokās” Varakļānu “atgriešanu” Latgalē (jālasa – Varakļānu iekļaušanu Rēzeknes novadā), ir visnotaļ aizvainojoši mums, iedzīvotājiem, kas dzīvo Varakļānu novadā, kas kopj un apstrādā savu zemi, kas veido uzņēmējdarbības vidi, dodot darbu vietējiem iedzīvotājiem, kas aktīvi darbojas pašdarbības kolektīvos, kopjot latgaliskās tradīcijas, kā arī aktīvi iesaistās jautājumu lemšanā par pašvaldības darbu novada labklājības sekmēšanā.
Jūs ieklausāties šaurajā cilvēku lokā, kas darbojas savtīgu interešu, nevis iedzīvotāju un valsts labā, vārdos, bet nevēlaties ieklausīties Varakļānu novada iedzīvotāju vēlmēs, kas tika pateiktas aptaujas rezultātā – 84% par pievienošanos Madonas novadam. Vislabprātāk mēs saglabātu savu novadu, tomēr saprotam, ka tas nav iespējams, tāpēc izvēlamies to, kas ir mums piemērotāks.
Diemžēl daži Jūsu partijas biedri ar visdažādākajiem līdzekļiem vēlas panākt “nelielās apdzīvotās vietas interešu” neievērošanu, kas met ļoti lielu ēnu pār Jūsu partiju un tās īstenajiem nodomiem un darbiem. Šaubos, vai vēlētāju skaits, kas balso par Jūsu partiju, ir mazsvarīgāks par dažu biedru izrādīšanos un punktu vākšanu politikā, jo, zaudējot savus vēlētājus vienā vietā, Jūs varat zaudēt tos arī citā vietā, un tad būs jāsāk domāt par partijas pastāvēšanu.
Ceram uz Jūsu partijas goda vārdu un to, ka Jūs šodienas balsojumā pierādīsiet, ka Jūsu programmā teiktais un Jūsu saukļi nav tikai vārdi uz papīra “kas pacieš visu”, un ceram uz to, ka šodienas balsojumā Jūs lemsiet par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam, kā to vēlas “nelielās apdzīvotās vietas” Varakļānu novada iedzīvotāji.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
