Atklātā vēstule Mediju ētikas padomei: “Re:Balticai” vajadzētu atvainoties par savu rīcību Krievijas propagandas interesēs
Agris Purviņš*24.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2020. gada februārī Mediju ētikas padome, manuprāt, pieņēma negodprātīgu lēmumu attiecībā uz iesniegumu par Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica publicētajiem rakstiem “Kā NA biedri draudzējas ar Ukrainas galēji labējiem” un “Kādēļ mēs par to rakstījām” (turpmāk - raksti), kas tika publicēti latviešu, krievu un angļu valodā.
Lēmums izlasāms šeit:
https://site-775587.mozfiles.com/files/775587/2_2020_Lemums_Purvins_Re_Baltica.pdf
Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, pieprasu Mediju ētikas padomei atzīt savu kļūdu un aicināt Re:Baltica atvainoties Ukrainas Nacionālās gvardes speciālo uzdevumu vienībai pulkam “Azova” par tā nepamatotu demonizēšanu Krievijas propagandas interesēs, kā arī izņemt no sava portāla rakstus vai vietas rakstos, kur ir pieminēta Ukrainas Nacionālās gvardes speciālo uzdevumu vienība bataljons (pulks) “Azova”. Savā prasībā vados no šādiem argumentiem:
Krievijas prezidents V.Putins kā iemeslu iebrukumam izmantoja izdomātu apgalvojumu, ka Ukraina esot jāattīra no nacistiem, savu izvērsto karu tāpēc nosaucot par “speciālo militāro operāciju” ar mērķi denacificēt un demilitarizēt Ukrainu.
Šajos rakstos ir pārkāpti ētikas principi, kas nav savienojami ar pētniecisko žurnālistiku. Tādi kā:
atsevišķu faktu vispārinājumi;
viedokļa uzdošana par faktu;
faktu selektīva atlase;
faktu izņemšana no konteksta un ielikšana sev ideoloģiski pieņemamā kontekstā;
intervijas sagrozīšana sev vajadzīgā raksta ietvarā.
Ņemot vērā augstāk minēto, šie raksti atbilst nevis pētījumiem, bet gan tipiskiem propagandas vēstījumiem.
Tajos netiek ievēroti pētnieciskās žurnālistikas principi un ētika.
Šādi raksti par bataljonu “Azova” vienlaicīgi parādījās dažādos Rietumu pētnieciskajos žurnālos, kas nebija nejaušība, bet gan Kremļa propagandistu veidota dezinformācijas operācija ar mērķi pierādīt Rietumu sabiedrībai, ka Ukrainā varu ir sagrābuši nacisti, fašisti un rasisti.
Neviena pasaules valsts, izņemot pašu Krieviju, šo divu gadu laikā nav atzinusi Nacionālās gvardes speciālo uzdevumu vienību - bataljonu (pulku) “Azova” par nacistisku vai teroristisku organizāciju, kā to emocionāli mēģina iegalvot Re:Baltica “pētnieki”.
Pašlaik Ukrainas Nacionālās gvardes pulks “Azova” izcīna smagu kauju, aizstāvot Mariupoles pilsētu no okupantu iebrukuma. No viņu patriotisma, cīņas gara un profesionālās sagatavotības, iespējams, ir atkarīgs kara iznākums un pat arī Latvijas nākotne. Šie pulka karavīri izcīna ļoti smagu psiholoģisku (cīnoties sagrautā pilsētā, kur ir daudz civiliedzīvotāju upuri) un fiziski (vairāk nekā divdesmit dienas nepārtrauktās kaujas) smagu kauju. Šos rakstus atstājot portālā Re:Baltica (kura dibinātāja Inga Spriņģe saņēmusi augsto valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni), žurnālisti nedara godu nedz mūsu valstij, nedz mūsu valsts žurnālistu kopienai.
Ukrainas prezidents ir divas reizes apbalvojis Ukrainas nacionālās gvardes speciālā uzdevuma pulka “Azova” komandieri majoru Denisu Prokopenko ar augstiem valsts militāriem apbalvojumiem. Pēdējais apbalvojums un Ukrainas varoņa tituls tika piešķirts šī gada 19.martā, “Azovas” cīnītājiem plecu pie pleca ar Ukrainas Jūras kara flotes kājniekiem un robežsargiem nemitīgās kaujās neļaujot krievu okupantiem ieņemt šobrīd pēdējo brīvās Ukrainas zemes gabalu valsts dienvidos.
Armijā vienības komandierim piešķir apbalvojumus ne tikai par personisko drosmi, bet arī par viņa vadītās vienības spējām un drosmi. Tās ir nedalāmas lietas. Nedomāju, ka Latvijas žurnālistiem tik sarežģītā un grūtā Ukrainas vēstures brīdi vajadzētu apstrīdēt Ukrainas prezidenta lēmumus par Ukrainas varoņiem, jo tas būtu labākais veids, kā liet ūdeni uz Kremļa propagandas dzirnavām un tādā veidā atbalstīt karu Ukrainā, ko neviens saprātīgs cilvēks Latvijā nevēlas.
Slava UKRAINAI!
* Ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs
Mediju ētikas padomē ietilpst:
Andris Ķēniņš. Izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija;
Skaidrīte Lasmane. Izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija;
Daiga Sproģe. Izvirzīja AS "DELFI";
Aleksandrs Mirļins. Izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija;
Guntars Līcis. Izvirzīja AS "Latvijas Mediji";
Anda Rožukalne. Izvirzīja SIA "Novadu ziņas";
Baiba Liepiņa. Izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija;
Andris Saulītis. Izvirzīja VSIA "Latvijas Televīzija";
Aivars Pastalnieks. Izvirzīja SIA "ŽURNĀLS SANTA".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
