Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par tiesu varu", sākumā neuzskatīju, ka šis ir nozīmīgs jautājums, kas pelnītu lielu uzmanību. Taču tālākie notikumi un to analīze mani pārliecināja par pretējo. Jo sevišķi Limbažu rajona tiesas priekšsēdētajas man personīgi adresēta vēstule, kuras pirmais teikums skan šādi: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis...”

Šī vēstule kopsakarā ar citiem plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem notikumiem šajā tiesā mani pārliecināja, ka gan Valsts prezidentam, gan arī Saeimas Juridiskajai komisijai ir taisnība - stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa. Runājot mazāk diplomātiski - vairākiem tieslietu ministram lojāliem tiesu priekšsēdētājiem jau sen ir iestājies noilgums šajā amatā.

Ceturtdien, 18. janvārī, Saeimas deputātiem ir atkārtoti jābalso par ierosinātajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, jo Valsts prezidents ir nosūtījis otrreizējai izskatīšanai Saeimas pieņemto lēmumu atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Savā rakstā Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents uzsvēris, ka ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus. No otras puses, Valsts prezidents norāda, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.[1]

Otrā pusē šai problēmai ir tiesu sistēma un tiesnešu korpuss, kurš nelabprāt saskata un atzīst kļūdas, kas tiek pieļautas. Minēto pagājušajā nedēļā savā publikācijā teicis arī bijušais Augstākās tiesas tiesnesis, prof. Kalvis Torgāns. Profesors uzsvēra, ka pat situācijā, kur vairākums tiesnešu godprātīgi pilda atbildīgos un grūtos pienākumus, ir atsevišķi indivīdi, kas grauj tiesu un tieslietu sistēmas prestižu kopumā.[2]

Kā spilgtu piemēru varam minēt Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Miķelsoni, kura savā amatā ir kopš 1993. gada, proti, jau 25 gadus.[3] Limbažu rajona tiesa ir kļuvusi jau par bēdīgi slavenu piemēru – tiesnesis Kārlis Jansons, kas šobrīd izskata Uģa Magoņa kukuļņemšanas lietu, pirms tam attaisnoja dzērumā pieķerto bijušo policisti Veipu, kā arī piemēroja minimālos sodus citiem likumpārkāpējiem.[4] Tikmēr pati tiesas priekšsēdētāja nesaskata pārkāpumus tiesneša rīcībā, atsaucoties uz likumā “Par tiesu varu” nostiprināto tiesneša neatkarības principu. Iespējams, nevēlēšanās saskatīt pārkāpumus tiesneša rīcībā ir saistīta ar pašas tiesas priekšsēdētājas izpratni par tiesisku un likumam atbilstošu tiesas procesu un tiesas spriešanu, kas ne vienmēr atbilst rakstītajām Civilprocesa likuma normām, kā arī principiem, kas būtu jāievēro, lai neradītu šaubas par procesa tiesiskumu.

Jāatzīmē, ka tiesas priekšsēdētāja amats nozīmē ne tikai formālu pienākumu vadīt tiesu, pārstāvēt to dažādas iestādēs un institūcijas, vai tiesas un tiesu darbinieku darba organizatoriska vadīšana. Tās ir arī pilnvaras rīkoties ar finanšu resursiem, tiesības noteikt lietu sadali tiesnešu starpā, kontrolēt procesuālo termiņu ievērošanu, kā arī, un tas faktiski ir svarīgākais, viņai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem likuma pārkāpumiem lietas izskatīšanā vai darba pienākumu nepildīšanu. Proti, tiesas priekšsēdētājs, kā tuvākā persona, kas var novērtēt tiesā strādājoša kolēģa darbu, ir pirmais iekšējās attīrīšanās un kontroles mehānisma zobratiņš – tā ir persona, kurai, pamanot rīcību, kas var rezultātā diskreditēt tiesu sistēmu kopumā, tā nevis jāslēpj, bet gan jāanalizē un jānovērš šīs rīcības sekas, kā arī šādas prakses turpināšanās. Īstenot to spēj gan vienīgi persona, kura pati precīzi un godprātīgi ievēro gan likumu, un ētikas un pieklājības normas.

Ilggadējās Limbažu rajona tiesas priekšsēdētājas Aijas Miķelsones pieeju lietu izskatīšanā un tiesas darba vadīšanā ilustrē zemāk izklāstītais piemērs konkrētā lietā, kas 2016. gada 18. jūlijā tika ierosināta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc zemes īpašnieka AS “Reversed” maza apmēra prasības pieteikuma par zemes nomas maksas parāda piedziņu no dzīvokļa īpašnieka. Šādu lietu šim zemes īpašniekam par konkrēto zemes gabalu un pret konkrētās mājās dzīvokļu īpašniekiem kopumā bija vairāki desmiti (pat simti, ieskaitot blakus mājās), tās izskatīja visu Latvijas apgabaltiesu tiesās, tiesām (vairumā gadījumu – rakstveida procesos) taisot spriedumus par prasības apmierināšanu. Konkrētā lieta Limbažu rajona tiesā nonāca saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu – tas paredz, ka tiesa lietu var pārsūtīt citai, mazāk noslogotai Latvijas rajona (pilsētas) tiesai, kas, ja lieta izskatāma rakstveida procesā kā prasības maza apmēra parādu gadījumos, ir efektīvs līdzeklis, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi, neapgrūtinot lietas dalībniekus.

2017. gada 10. februārī lietu saņēma Limbažu rajona tiesa un tiesnese Grīnberga lēma lietu pieņemt savā lietvedībā un noteikt izskatīšanai tiesas sēdē. Tiesneses lēmums daļā par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav motivēts un, tā kā likums paredz, ka izlemt jautājumu par maza apmēra prasības pieteikuma izskatīšanu var tikai tiesa (nevis tiesnesis) tiesas sēdē, tāpēc pēc būtības lēmums ir nelikumīgs. Šis nav mazsvarīgs pārkāpums, jo tieši ar mērķi nodrošināt procesa ātrumu un līdzekļu ekonomiju, Saeima 2015. gada oktobrī izdarīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem noteica, ka mutvārdu sēdes maza apmēra parādu piedziņas lietās ir rīkojamas tikai izņēmuma gadījumos, tiesai, nevis, piemēram, tiesnesim vai tiesas priekšsēdētājam, to atbilstoši motivējot. Atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, katras mutvārdu tiesas sēdes rīkošana valsts budžetam papildus izmaksā 30,34 euro,[5] neskaitot izdevumus, kas saistīti ar lietas dalībnieku ierašanos tiesas sēdē (ja lieta ir nosūtīta uz citas apgabaltiesas teritorijā esošu tiesu namu).

expartes sarunas ar vienu no lietas dalībniekiem vērtējama tiesneses Grīnbergas 2017. gada 5. aprīlī prasītājam nosūtītā vēstule par pierādījumu izprasīšanu. Nav šaubu, ka tiesa var norādīt lietas dalībniekam, ka kāds no tā minētajiem apstākļiem nav pierādīts, bet tiesnesim nav tiesību sūtīt vēstules vienam no lietas dalībniekiem, ja vien tā nav pavadvēstule tiesas vai tiesneša nolēmumam (un arī tādā gadījumā vēstule nosūtāma visiem lietas dalībniekiem). Tiesneša saraksti ar vienu no strīda pusēm likums neparedz un ētikas normas - aizliedz.

Tomēr interesantākais lietā tikai seko – lietu savā lietvedībā lietas dalībniekiem nezināmu iemeslu dēļ pārņem Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja A. Miķelsone (lietā nav procesuāla lēmuma, par sastāva maiņu paziņots netiek).

2017. gada 24. jūlijā, atbildot uz prasītāja pieteikto lūgumu lietu izskatīt videokonferences režīmā, tiesas priekšsēdētaja tiesnese A. Miķelsone nosūta prasītājam vēstuli, kurā pauž tiesas ieskatu par prasītāja lūgumu, lēmumu par to nepieņemot (Civilprocesa likums paredz, ka pušu pieteiktie lūgumi ir izskatāmi, tiesai vai tiesnesim pieņemot lēmumu). Vēstule atkal tiek nosūtīta vien prasītājam, tā pārkāpjot Civilprocesa likuma 231. pantu un ex-parte sarunu nepieļaujamības principu. Jo vairāk - atbilstoši praksei un labas pārvaldības principam ir pieņemts, ka Civilprocesa likuma 32.1 kārtībā pārdalītās lietas iespēju robežās ir jāskata videokonferences režīmā. Vēl 24.09.2014 Tieslietu ministrija sagatavoja vēstuli Nr.1-22/3664 visiem rajonu (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem „Par videokonferences izmantošanu civilprocesā”, kurā aicināja aktīvāk izmantot videokonferences piedāvātās iespējas, lai veicinātu gan tiesu pieejamību, gan procesa dalībnieku laika un izdevumu ekonomiju.[6] Secīgi tiesas priekšsēdētājas atteikums nodrošināt lietas skatīšanu videokonferences režīmā ir pieņemts ne vien formāli pārkāpjot šāda lēmuma pieņemšanas prasības, bet arī nepamatots un nelikumīgs pēc būtības.

2017. gada 16. augustā Limbažu rajona tiesā notika tiesas sēde, uz kuru prasītājs personīgi neieradās, nosūtot tiesai rakstveida paskaidrojumus un lūdzot lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē. Šādas tiesības likums paredz lielākajā vairumā civillietu – ierašanās tiesā ir puses tiesības, ne pienākums, vienīgi lietas dalībniekam tiesa par to jāinformē. Neiedziļinoties tiesneses pieļautajos procesuālajos pārkāpumos attiecībā uz pierādījumu un rakstveida paskaidrojumu pievienošanu lietai, kas izprotami būs tikai profesionāļiem, pāriesim pie fakta, ka no tiesas priekšsēdētajas A.Miķelsones sastāvošā tiesa nolēma lietas izskatīšanu atlikt “sakarā ar prasītāja neierašanos” (likums šādu iemeslu tiesas sēdes atlikšanai neparedz), vienlaikus uzliekot prasītājam par pienākumu tiesas sēdi apmeklēt obligāti (kas arī nav ne tiesas, ne tiesneses un pat ne tiesas priekšsēdētajas kompetencē). Atgādināsim, ka tas notiek maza apmēra prasībā, kura tiesai ir jāskata rakstveida procesā. Tāpat atgādināsim, ka tiesnese bez motivācijas ir noraidījusi prasītāja lūgumu par videokonferences rīkošanu, lai arī lieta uz Limbažiem ir pārsūtīta no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas.

2017. gada 23. augustā prasītājs atkārtoti lūdza tiesnesi nākamo tiesas sēdi izskatīt videokonferences režīmā. Arī šis lūgums Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā izskatīts netiek. Jo vairāk - 2017. gada 31. augustā Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs jau iepriekš pieminētais bēdīgi slavenais K. Jansons nosūta prasītajam paziņojumu, kurā norādīts, ka sakarā ar tiesas priekšsēdētājas A. Miķelsones atvaļinājumu procesuālo lūgumu nav iespējams izlemt. Šajā, atkal prasītājam vien nosūtītajā vēstulē bez likuma atrunas vai kāda cita pamata ir norādīts, ka prasītāja ierašanās tiesas sēdē ir obligāta. Prasītājs atkārtoti tiesai nosūtījis lūgumu lietu izskatīt bez tā pārstāvja klātbūtnes tiesas zālē, ņemot vērā sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus.

2017. gada 23. oktobrī, dažas stundas pirms tiesas sēdes, prasītāja valdes locekļa e-pasta kastītē iekrita personīga vēstule no Limbažu rajona tiesas priekšsēdētājas Aijas Miķelsones. Tiesnese, personīgi vēršoties pie prasītāja valdes locekļa personīgi, raksta: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis. Iepriekšējā tiesas sēdē, kad prasītājas pārstāvis neieradās, atbildētāja pārstāvis lūdza atlikt lietu un aicināt pārstāvi uz tiesas sēdi. Tāpēc pavēstē norādījām, ka pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Jūsu atkārtotu neierašanos tiesas sēdē nav pamata uzskatīt par attaisnojošu, tāpēc nāksies piemērot Civilprocesa likuma 156.pantā paredzētās sankcijas.”

Pēc šādas vēstules laikam lieki ir piebilst, ka tiesa, lai arī procesuālās sankcijas nepiemērojusi, prasību ir noraidījusi (uz neesoša noilguma pamata, sekojot Tieslietu ministrijas nelikumīgajām “rekomendācijām”). Spriedumu, kas atšķiras no desmitiem, par simtiem spriedumu līdzīgās lietās, prasītājs ir pārsūdzējis un lietā ir ierosināta apelācijas tiesvedība. Tomēr ne jau konkrēts vienas lietas iznākums ir būtiskākais šajā piemērā. Būtiski ir tas, ka ilggadējā tiesas priekšsēdētāja gan lietas sagatavošanas stadijā, gan lietas iztiesāšanas stadijā ir pieļāvusi virkni būtisku un nepieļaujamu Civilprocesa likuma normu pārkāpumu. Šādu pārkāpumu ir bijis pārāk daudz un, lai arī neviens no tiem katrs atsevišķi nenoveda pie nelikumīga nolēmuma, kopā šie pārkāpumi bija iemesls nelikumīgam tiesas procesam un nelikumīgam spriedumam. Jo vairāk, pirms tiesas sēdes rakstīta personiska vēstule vienam no lietas dalībniekiem rada šaubas par tiesneses spēju vēlāk objektīvi izskatīt strīdu, par ko netieši liecina arī tiesu praksei un judikatūrai klaji neatbilstošais tiesas spriedums, kurā tiesnese, atsaucoties uz it kā konstatētu komerctiesisko noilgumu prasību ir noraidījusi.

Šajā brīdī ir nepieciešams atkal atkāpties no konkrētās lietas un redzēt situāciju kopumā. Likums “Par tiesu varu”(pagaidām) nosaka, ka tiesas priekšsēdētaju amatā ieceļ tieslietu ministrs. Tieslietu ministrs arī ir persona, kas tiesas priekšsēdētāju no amata atceļ. Tādējādi tieši tieslietu ministra rīcībā ir šī svira – kontrolēt, kura būs tā persona, kas uzraudzīs konkrētas tiesas tiesnešus, kā arī pārraudzīs lietu sadali tiesā.

Tālākais jau ir autora minējumi, tomēr, lai arī likumā skaisti ir teikts, ka tiesas spriešanā tiesneši ir neatkarīgi un tikai likumam padoti, tiesnesis (un jo īpaši – tiesas priekšsēdētājs) savā amatā ir tieši atkarīgs no tieslietu ministra. Cilvēcīgi neizbrīnītu situācija, ka tiesas priekšsēdētājs nevēlētos konfliktēt ar uzraugošo ministru un pildītu ministra nelikumīgās rekomendācijas bez liekas vilcināšanās un saprātīgām šaubām.

Kā tas atspoguļojas tiesas spriešanā? Neizsakot skaļus un nepierādāmus apvainojumus par “telefona tiesībām”, proti, praksi dot norādes par vēlamo lietu izskatīšanas gaitu vai vēlamo nolēmumu, tomēr redzams, ka klaji nostāties pret Tieslietu ministrijas viedokli vismaz konkrētā tiesas priekšsēdētāja nav sadūšojusies. Šajā pašā apskatītajā lietā, kur prasība noraidīta, atsaucoties uz it kā konstatējamu komerctiesisko noilgumu, ir redzama ietekme no Tieslietu ministrijas mājas lapā publiskotā viedokļa piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajos jautājumos, kurā pirmo reizi parādījusies ideja, ka uz šīm likumiskajām tiesiskajām attiecībām, pretēji likumā tieši norādītajam, varētu tikt attiecināts Komerclikuma regulējums. Tikmēr Augstākās tiesas judikatūra, kā arī citu tiesu prakse konkrētajās tiesiskajās attiecībās (t.i. strīdos pret citiem šīs pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem) ir gluži pretēja – Augstākā tiesa vairākkārtīgi ir atzinusi, ka piespiedu noma nav komercdarījums. Pieminētajā spriedumā nav nedz atsauču uz judikatūru (kas tiesai ir obligāti jāizdara, ja judikatūra konkrētajā jautājumā eksistē), nedz atspēkoti prasītāja argumenti. Spriedums ir tik nepamatots un tik atšķirīgs no citiem tiesu taisītajiem, ka liek bažīties par iespējamu tiesas ietekmēšanu.

Pat no pašu tiesnešu vidus ir atskanējuši iebildumi pret "mūžīgajiem tiesu priekšsēdētājiem", jo tas rada lielākus korupcijas riskus.[7] Ilgstoša amata ieņemšana, kura tiesībās ietilpst citu tiesas tiesnešu darbību kontrole, tai skaitā disciplinārlietu ierosināšana, kā arī lietu sadales principu noteikšana, neveicina uzticēšanos tiesu sistēmai, gluži pretēji. Turēšanās pie vietas vai amata neveicina tiesu varas prestiža atjaunošanos. Vērotājam no malas tā izskatās kā sistēmai izdevīgu cilvēku noturēšana sistēmai izdevīgās vietās, lai nodrošinātu sistēmai izdevīgu rezultātu. Kas nevar būt tiesiski jau pēc būtības.

Disciplinārlietas pret tiesnešiem var ierosināt vien tieslietu ministrs vai tiesu priekšsēdētāji, kurus, izņemot Augstāko tiesu, amatā līdz šim iecēla tieslietu ministrs. Arī jebkura pirmās un otrās instances tiesas tiesneša karjera bija tieši atkarīga no tieslietu ministra. Tas radīja nopietnas bažas, ka Latvijas Republikas Satversmes 1. pants un no tā izrietošais varas dalīšanas princips kļūst deklaratīvs un tiesiskums tiek pakļauts t.s. varas vertikālei – tieslietu ministra kontrolei pār tiesu varu.

Arī Krievijā formāli tiesu vara ir neatkarīga. Padomju Savienībā bija viena no progresīvākajām un liberālākajām konstitūcijām. Taču tikai uz papīra. Nevienam Rietumu pasaulē vairs nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas tiesas ir izpildvaras tieši ietekmējamas. Vai gribam pieļaut varas vertikāles veidošanos Latvijā? Mazs cinītis gāž lielu vezumu! Iespējams, ka tieši tieslietu ministra iecelto tiesu priekšsēdētaju institūts, kopsakarā ar tiem piešķirtajām tiesībām, var būtiski graut tiesu neatkarību Latvijā, tā būtiski apdraudot demokrātijas pamatvērtības. Jo vairāk, ja tiesu reformas rezultātā Latvijā izveidosies vien piecas rajona tiesas. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka cilvēka tiesību efektīva īstenošana nav iespējama, ja tiesneši nav neatkarīgi. Tādēļ tiesnešu neatkarība ir svarīga visiem, kas vēršas tiesā un rēķinās ar taisnīgumu tiesas spriešanā.[8] Viens no demokrātiskas tiesiskas valsts principiem ir tiesiskuma princips, un tikai neatkarīga tiesu vara var nodrošināt taisnīgu tiesas procesa rezultātu. Tiesnešu neatkarības nodrošināšanā ir ieinteresēts ikviens, attiecībā uz kuru tiek spriesta tiesa. Tādējādi tiesnešu neatkarība garantē tiesiskuma nosargāšanu sabiedrības un valsts interesēs.[9]

Tiesnešu neatkarība ir saistīta ar tiesneša amatā atrašanās garantijām (tiesnešu iecelšanas vai apstiprināšanas kārtība, iecelšanai nepieciešamā kvalifikācija, amata saglabāšanas garantijas, nosacījumi paaugstināšanai amatā un pārcelšanai citā amatā, pilnvaru apturēšanas un izbeigšanas nosacījumi), tiesneša neaizskaramība, finansiālā drošība (sociāla un materiāla rakstura garantijas), tiesneša institucionālā (administratīvā) neatkarība un tiesu varas faktiskā neatkarība no izpildvaras vai likumdevēja politiskās ietekmes. Visas šīs garantijas ir cieši saistītas, un, ja kaut viena no tām tiek nesamērīgi ierobežota, tad tiek pārkāpts tiesnešu neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšana.[10] Tiesnešu neatkarība tiesiskā demokrātiskā valstī ir būtiska, lai nodrošinātu tajā valsts varas atzaru savstarpējo līdzsvaru un atsvaru.

Šai sakarā aicinu deputātus atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas jau atbalstītos visus 4 deputātu priekšlikumus, gan rajona tiesas, gan apgabaltiesas priekšsēdētaju iecelšanu nododot tieslietu padomes kompetencē un saglabājot likuma normas, kas nosaka, ka viena un tā pati persona var būt par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju vai apgabaltiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.


[1]https://www.president.lv/storage/items/PDF/Vestule_tiesu%20vara_10112017.pdf

[2]https://irir.lv/2018/01/12/tieslietu-sistemai-jaatzist-trukumi-un-jarikojas

[3]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219

[4]http://www.delfi.lv/news/national/criminal/magona-kukulosanas-lietu-skatis-tiesnesis-kurs-ieprieks-attaisnojis-dzerajsoferi.d?id=48729871

[5] Tiesu administrācijas 12.01.2018. Nr. 1-18.2/31

[6] Sk. Latvijas Republikas Tiesībsarga 17.06.2015. ziņojumu “Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana tiesas sēdēs, izmantojot videokonferenci, pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/files/content/zinojumi/Zinojums_Videokonferences_17062015.pdf

[7]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219

[8]Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumā lietā Nr. 2009-11-01 7.1. punkts

[9]Turpat, 7.2. punkts

[10]Turpat, 8.2. punkts.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...