Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par tiesu varu", sākumā neuzskatīju, ka šis ir nozīmīgs jautājums, kas pelnītu lielu uzmanību. Taču tālākie notikumi un to analīze mani pārliecināja par pretējo. Jo sevišķi Limbažu rajona tiesas priekšsēdētajas man personīgi adresēta vēstule, kuras pirmais teikums skan šādi: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis...”

Šī vēstule kopsakarā ar citiem plašsaziņas līdzekļos atspoguļotajiem notikumiem šajā tiesā mani pārliecināja, ka gan Valsts prezidentam, gan arī Saeimas Juridiskajai komisijai ir taisnība - stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa. Runājot mazāk diplomātiski - vairākiem tieslietu ministram lojāliem tiesu priekšsēdētājiem jau sen ir iestājies noilgums šajā amatā.

Ceturtdien, 18. janvārī, Saeimas deputātiem ir atkārtoti jābalso par ierosinātajiem grozījumiem likumā “Par tiesu varu”, jo Valsts prezidents ir nosūtījis otrreizējai izskatīšanai Saeimas pieņemto lēmumu atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Savā rakstā Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents uzsvēris, ka ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus. No otras puses, Valsts prezidents norāda, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk iesaistīties, risinot visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.[1]

Otrā pusē šai problēmai ir tiesu sistēma un tiesnešu korpuss, kurš nelabprāt saskata un atzīst kļūdas, kas tiek pieļautas. Minēto pagājušajā nedēļā savā publikācijā teicis arī bijušais Augstākās tiesas tiesnesis, prof. Kalvis Torgāns. Profesors uzsvēra, ka pat situācijā, kur vairākums tiesnešu godprātīgi pilda atbildīgos un grūtos pienākumus, ir atsevišķi indivīdi, kas grauj tiesu un tieslietu sistēmas prestižu kopumā.[2]

Kā spilgtu piemēru varam minēt Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Miķelsoni, kura savā amatā ir kopš 1993. gada, proti, jau 25 gadus.[3] Limbažu rajona tiesa ir kļuvusi jau par bēdīgi slavenu piemēru – tiesnesis Kārlis Jansons, kas šobrīd izskata Uģa Magoņa kukuļņemšanas lietu, pirms tam attaisnoja dzērumā pieķerto bijušo policisti Veipu, kā arī piemēroja minimālos sodus citiem likumpārkāpējiem.[4] Tikmēr pati tiesas priekšsēdētāja nesaskata pārkāpumus tiesneša rīcībā, atsaucoties uz likumā “Par tiesu varu” nostiprināto tiesneša neatkarības principu. Iespējams, nevēlēšanās saskatīt pārkāpumus tiesneša rīcībā ir saistīta ar pašas tiesas priekšsēdētājas izpratni par tiesisku un likumam atbilstošu tiesas procesu un tiesas spriešanu, kas ne vienmēr atbilst rakstītajām Civilprocesa likuma normām, kā arī principiem, kas būtu jāievēro, lai neradītu šaubas par procesa tiesiskumu.

Jāatzīmē, ka tiesas priekšsēdētāja amats nozīmē ne tikai formālu pienākumu vadīt tiesu, pārstāvēt to dažādas iestādēs un institūcijas, vai tiesas un tiesu darbinieku darba organizatoriska vadīšana. Tās ir arī pilnvaras rīkoties ar finanšu resursiem, tiesības noteikt lietu sadali tiesnešu starpā, kontrolēt procesuālo termiņu ievērošanu, kā arī, un tas faktiski ir svarīgākais, viņai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem likuma pārkāpumiem lietas izskatīšanā vai darba pienākumu nepildīšanu. Proti, tiesas priekšsēdētājs, kā tuvākā persona, kas var novērtēt tiesā strādājoša kolēģa darbu, ir pirmais iekšējās attīrīšanās un kontroles mehānisma zobratiņš – tā ir persona, kurai, pamanot rīcību, kas var rezultātā diskreditēt tiesu sistēmu kopumā, tā nevis jāslēpj, bet gan jāanalizē un jānovērš šīs rīcības sekas, kā arī šādas prakses turpināšanās. Īstenot to spēj gan vienīgi persona, kura pati precīzi un godprātīgi ievēro gan likumu, un ētikas un pieklājības normas.

Ilggadējās Limbažu rajona tiesas priekšsēdētājas Aijas Miķelsones pieeju lietu izskatīšanā un tiesas darba vadīšanā ilustrē zemāk izklāstītais piemērs konkrētā lietā, kas 2016. gada 18. jūlijā tika ierosināta Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā pēc zemes īpašnieka AS “Reversed” maza apmēra prasības pieteikuma par zemes nomas maksas parāda piedziņu no dzīvokļa īpašnieka. Šādu lietu šim zemes īpašniekam par konkrēto zemes gabalu un pret konkrētās mājās dzīvokļu īpašniekiem kopumā bija vairāki desmiti (pat simti, ieskaitot blakus mājās), tās izskatīja visu Latvijas apgabaltiesu tiesās, tiesām (vairumā gadījumu – rakstveida procesos) taisot spriedumus par prasības apmierināšanu. Konkrētā lieta Limbažu rajona tiesā nonāca saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu – tas paredz, ka tiesa lietu var pārsūtīt citai, mazāk noslogotai Latvijas rajona (pilsētas) tiesai, kas, ja lieta izskatāma rakstveida procesā kā prasības maza apmēra parādu gadījumos, ir efektīvs līdzeklis, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi, neapgrūtinot lietas dalībniekus.

2017. gada 10. februārī lietu saņēma Limbažu rajona tiesa un tiesnese Grīnberga lēma lietu pieņemt savā lietvedībā un noteikt izskatīšanai tiesas sēdē. Tiesneses lēmums daļā par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav motivēts un, tā kā likums paredz, ka izlemt jautājumu par maza apmēra prasības pieteikuma izskatīšanu var tikai tiesa (nevis tiesnesis) tiesas sēdē, tāpēc pēc būtības lēmums ir nelikumīgs. Šis nav mazsvarīgs pārkāpums, jo tieši ar mērķi nodrošināt procesa ātrumu un līdzekļu ekonomiju, Saeima 2015. gada oktobrī izdarīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem noteica, ka mutvārdu sēdes maza apmēra parādu piedziņas lietās ir rīkojamas tikai izņēmuma gadījumos, tiesai, nevis, piemēram, tiesnesim vai tiesas priekšsēdētājam, to atbilstoši motivējot. Atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajām ziņām, katras mutvārdu tiesas sēdes rīkošana valsts budžetam papildus izmaksā 30,34 euro,[5] neskaitot izdevumus, kas saistīti ar lietas dalībnieku ierašanos tiesas sēdē (ja lieta ir nosūtīta uz citas apgabaltiesas teritorijā esošu tiesu namu).

expartes sarunas ar vienu no lietas dalībniekiem vērtējama tiesneses Grīnbergas 2017. gada 5. aprīlī prasītājam nosūtītā vēstule par pierādījumu izprasīšanu. Nav šaubu, ka tiesa var norādīt lietas dalībniekam, ka kāds no tā minētajiem apstākļiem nav pierādīts, bet tiesnesim nav tiesību sūtīt vēstules vienam no lietas dalībniekiem, ja vien tā nav pavadvēstule tiesas vai tiesneša nolēmumam (un arī tādā gadījumā vēstule nosūtāma visiem lietas dalībniekiem). Tiesneša saraksti ar vienu no strīda pusēm likums neparedz un ētikas normas - aizliedz.

Tomēr interesantākais lietā tikai seko – lietu savā lietvedībā lietas dalībniekiem nezināmu iemeslu dēļ pārņem Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja A. Miķelsone (lietā nav procesuāla lēmuma, par sastāva maiņu paziņots netiek).

2017. gada 24. jūlijā, atbildot uz prasītāja pieteikto lūgumu lietu izskatīt videokonferences režīmā, tiesas priekšsēdētaja tiesnese A. Miķelsone nosūta prasītājam vēstuli, kurā pauž tiesas ieskatu par prasītāja lūgumu, lēmumu par to nepieņemot (Civilprocesa likums paredz, ka pušu pieteiktie lūgumi ir izskatāmi, tiesai vai tiesnesim pieņemot lēmumu). Vēstule atkal tiek nosūtīta vien prasītājam, tā pārkāpjot Civilprocesa likuma 231. pantu un ex-parte sarunu nepieļaujamības principu. Jo vairāk - atbilstoši praksei un labas pārvaldības principam ir pieņemts, ka Civilprocesa likuma 32.1 kārtībā pārdalītās lietas iespēju robežās ir jāskata videokonferences režīmā. Vēl 24.09.2014 Tieslietu ministrija sagatavoja vēstuli Nr.1-22/3664 visiem rajonu (pilsētas) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem „Par videokonferences izmantošanu civilprocesā”, kurā aicināja aktīvāk izmantot videokonferences piedāvātās iespējas, lai veicinātu gan tiesu pieejamību, gan procesa dalībnieku laika un izdevumu ekonomiju.[6] Secīgi tiesas priekšsēdētājas atteikums nodrošināt lietas skatīšanu videokonferences režīmā ir pieņemts ne vien formāli pārkāpjot šāda lēmuma pieņemšanas prasības, bet arī nepamatots un nelikumīgs pēc būtības.

2017. gada 16. augustā Limbažu rajona tiesā notika tiesas sēde, uz kuru prasītājs personīgi neieradās, nosūtot tiesai rakstveida paskaidrojumus un lūdzot lietu izskatīt bez pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē. Šādas tiesības likums paredz lielākajā vairumā civillietu – ierašanās tiesā ir puses tiesības, ne pienākums, vienīgi lietas dalībniekam tiesa par to jāinformē. Neiedziļinoties tiesneses pieļautajos procesuālajos pārkāpumos attiecībā uz pierādījumu un rakstveida paskaidrojumu pievienošanu lietai, kas izprotami būs tikai profesionāļiem, pāriesim pie fakta, ka no tiesas priekšsēdētajas A.Miķelsones sastāvošā tiesa nolēma lietas izskatīšanu atlikt “sakarā ar prasītāja neierašanos” (likums šādu iemeslu tiesas sēdes atlikšanai neparedz), vienlaikus uzliekot prasītājam par pienākumu tiesas sēdi apmeklēt obligāti (kas arī nav ne tiesas, ne tiesneses un pat ne tiesas priekšsēdētajas kompetencē). Atgādināsim, ka tas notiek maza apmēra prasībā, kura tiesai ir jāskata rakstveida procesā. Tāpat atgādināsim, ka tiesnese bez motivācijas ir noraidījusi prasītāja lūgumu par videokonferences rīkošanu, lai arī lieta uz Limbažiem ir pārsūtīta no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas.

2017. gada 23. augustā prasītājs atkārtoti lūdza tiesnesi nākamo tiesas sēdi izskatīt videokonferences režīmā. Arī šis lūgums Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā izskatīts netiek. Jo vairāk - 2017. gada 31. augustā Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs jau iepriekš pieminētais bēdīgi slavenais K. Jansons nosūta prasītajam paziņojumu, kurā norādīts, ka sakarā ar tiesas priekšsēdētājas A. Miķelsones atvaļinājumu procesuālo lūgumu nav iespējams izlemt. Šajā, atkal prasītājam vien nosūtītajā vēstulē bez likuma atrunas vai kāda cita pamata ir norādīts, ka prasītāja ierašanās tiesas sēdē ir obligāta. Prasītājs atkārtoti tiesai nosūtījis lūgumu lietu izskatīt bez tā pārstāvja klātbūtnes tiesas zālē, ņemot vērā sniegtos paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus.

2017. gada 23. oktobrī, dažas stundas pirms tiesas sēdes, prasītāja valdes locekļa e-pasta kastītē iekrita personīga vēstule no Limbažu rajona tiesas priekšsēdētājas Aijas Miķelsones. Tiesnese, personīgi vēršoties pie prasītāja valdes locekļa personīgi, raksta: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis. Iepriekšējā tiesas sēdē, kad prasītājas pārstāvis neieradās, atbildētāja pārstāvis lūdza atlikt lietu un aicināt pārstāvi uz tiesas sēdi. Tāpēc pavēstē norādījām, ka pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē ir obligāta. Jūsu atkārtotu neierašanos tiesas sēdē nav pamata uzskatīt par attaisnojošu, tāpēc nāksies piemērot Civilprocesa likuma 156.pantā paredzētās sankcijas.”

Pēc šādas vēstules laikam lieki ir piebilst, ka tiesa, lai arī procesuālās sankcijas nepiemērojusi, prasību ir noraidījusi (uz neesoša noilguma pamata, sekojot Tieslietu ministrijas nelikumīgajām “rekomendācijām”). Spriedumu, kas atšķiras no desmitiem, par simtiem spriedumu līdzīgās lietās, prasītājs ir pārsūdzējis un lietā ir ierosināta apelācijas tiesvedība. Tomēr ne jau konkrēts vienas lietas iznākums ir būtiskākais šajā piemērā. Būtiski ir tas, ka ilggadējā tiesas priekšsēdētāja gan lietas sagatavošanas stadijā, gan lietas iztiesāšanas stadijā ir pieļāvusi virkni būtisku un nepieļaujamu Civilprocesa likuma normu pārkāpumu. Šādu pārkāpumu ir bijis pārāk daudz un, lai arī neviens no tiem katrs atsevišķi nenoveda pie nelikumīga nolēmuma, kopā šie pārkāpumi bija iemesls nelikumīgam tiesas procesam un nelikumīgam spriedumam. Jo vairāk, pirms tiesas sēdes rakstīta personiska vēstule vienam no lietas dalībniekiem rada šaubas par tiesneses spēju vēlāk objektīvi izskatīt strīdu, par ko netieši liecina arī tiesu praksei un judikatūrai klaji neatbilstošais tiesas spriedums, kurā tiesnese, atsaucoties uz it kā konstatētu komerctiesisko noilgumu prasību ir noraidījusi.

Šajā brīdī ir nepieciešams atkal atkāpties no konkrētās lietas un redzēt situāciju kopumā. Likums “Par tiesu varu”(pagaidām) nosaka, ka tiesas priekšsēdētaju amatā ieceļ tieslietu ministrs. Tieslietu ministrs arī ir persona, kas tiesas priekšsēdētāju no amata atceļ. Tādējādi tieši tieslietu ministra rīcībā ir šī svira – kontrolēt, kura būs tā persona, kas uzraudzīs konkrētas tiesas tiesnešus, kā arī pārraudzīs lietu sadali tiesā.

Tālākais jau ir autora minējumi, tomēr, lai arī likumā skaisti ir teikts, ka tiesas spriešanā tiesneši ir neatkarīgi un tikai likumam padoti, tiesnesis (un jo īpaši – tiesas priekšsēdētājs) savā amatā ir tieši atkarīgs no tieslietu ministra. Cilvēcīgi neizbrīnītu situācija, ka tiesas priekšsēdētājs nevēlētos konfliktēt ar uzraugošo ministru un pildītu ministra nelikumīgās rekomendācijas bez liekas vilcināšanās un saprātīgām šaubām.

Kā tas atspoguļojas tiesas spriešanā? Neizsakot skaļus un nepierādāmus apvainojumus par “telefona tiesībām”, proti, praksi dot norādes par vēlamo lietu izskatīšanas gaitu vai vēlamo nolēmumu, tomēr redzams, ka klaji nostāties pret Tieslietu ministrijas viedokli vismaz konkrētā tiesas priekšsēdētāja nav sadūšojusies. Šajā pašā apskatītajā lietā, kur prasība noraidīta, atsaucoties uz it kā konstatējamu komerctiesisko noilgumu, ir redzama ietekme no Tieslietu ministrijas mājas lapā publiskotā viedokļa piespiedu nomas tiesisko attiecību aktuālajos jautājumos, kurā pirmo reizi parādījusies ideja, ka uz šīm likumiskajām tiesiskajām attiecībām, pretēji likumā tieši norādītajam, varētu tikt attiecināts Komerclikuma regulējums. Tikmēr Augstākās tiesas judikatūra, kā arī citu tiesu prakse konkrētajās tiesiskajās attiecībās (t.i. strīdos pret citiem šīs pašas mājas dzīvokļu īpašniekiem) ir gluži pretēja – Augstākā tiesa vairākkārtīgi ir atzinusi, ka piespiedu noma nav komercdarījums. Pieminētajā spriedumā nav nedz atsauču uz judikatūru (kas tiesai ir obligāti jāizdara, ja judikatūra konkrētajā jautājumā eksistē), nedz atspēkoti prasītāja argumenti. Spriedums ir tik nepamatots un tik atšķirīgs no citiem tiesu taisītajiem, ka liek bažīties par iespējamu tiesas ietekmēšanu.

Pat no pašu tiesnešu vidus ir atskanējuši iebildumi pret "mūžīgajiem tiesu priekšsēdētājiem", jo tas rada lielākus korupcijas riskus.[7] Ilgstoša amata ieņemšana, kura tiesībās ietilpst citu tiesas tiesnešu darbību kontrole, tai skaitā disciplinārlietu ierosināšana, kā arī lietu sadales principu noteikšana, neveicina uzticēšanos tiesu sistēmai, gluži pretēji. Turēšanās pie vietas vai amata neveicina tiesu varas prestiža atjaunošanos. Vērotājam no malas tā izskatās kā sistēmai izdevīgu cilvēku noturēšana sistēmai izdevīgās vietās, lai nodrošinātu sistēmai izdevīgu rezultātu. Kas nevar būt tiesiski jau pēc būtības.

Disciplinārlietas pret tiesnešiem var ierosināt vien tieslietu ministrs vai tiesu priekšsēdētāji, kurus, izņemot Augstāko tiesu, amatā līdz šim iecēla tieslietu ministrs. Arī jebkura pirmās un otrās instances tiesas tiesneša karjera bija tieši atkarīga no tieslietu ministra. Tas radīja nopietnas bažas, ka Latvijas Republikas Satversmes 1. pants un no tā izrietošais varas dalīšanas princips kļūst deklaratīvs un tiesiskums tiek pakļauts t.s. varas vertikālei – tieslietu ministra kontrolei pār tiesu varu.

Arī Krievijā formāli tiesu vara ir neatkarīga. Padomju Savienībā bija viena no progresīvākajām un liberālākajām konstitūcijām. Taču tikai uz papīra. Nevienam Rietumu pasaulē vairs nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas tiesas ir izpildvaras tieši ietekmējamas. Vai gribam pieļaut varas vertikāles veidošanos Latvijā? Mazs cinītis gāž lielu vezumu! Iespējams, ka tieši tieslietu ministra iecelto tiesu priekšsēdētaju institūts, kopsakarā ar tiem piešķirtajām tiesībām, var būtiski graut tiesu neatkarību Latvijā, tā būtiski apdraudot demokrātijas pamatvērtības. Jo vairāk, ja tiesu reformas rezultātā Latvijā izveidosies vien piecas rajona tiesas. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka cilvēka tiesību efektīva īstenošana nav iespējama, ja tiesneši nav neatkarīgi. Tādēļ tiesnešu neatkarība ir svarīga visiem, kas vēršas tiesā un rēķinās ar taisnīgumu tiesas spriešanā.[8] Viens no demokrātiskas tiesiskas valsts principiem ir tiesiskuma princips, un tikai neatkarīga tiesu vara var nodrošināt taisnīgu tiesas procesa rezultātu. Tiesnešu neatkarības nodrošināšanā ir ieinteresēts ikviens, attiecībā uz kuru tiek spriesta tiesa. Tādējādi tiesnešu neatkarība garantē tiesiskuma nosargāšanu sabiedrības un valsts interesēs.[9]

Tiesnešu neatkarība ir saistīta ar tiesneša amatā atrašanās garantijām (tiesnešu iecelšanas vai apstiprināšanas kārtība, iecelšanai nepieciešamā kvalifikācija, amata saglabāšanas garantijas, nosacījumi paaugstināšanai amatā un pārcelšanai citā amatā, pilnvaru apturēšanas un izbeigšanas nosacījumi), tiesneša neaizskaramība, finansiālā drošība (sociāla un materiāla rakstura garantijas), tiesneša institucionālā (administratīvā) neatkarība un tiesu varas faktiskā neatkarība no izpildvaras vai likumdevēja politiskās ietekmes. Visas šīs garantijas ir cieši saistītas, un, ja kaut viena no tām tiek nesamērīgi ierobežota, tad tiek pārkāpts tiesnešu neatkarības princips un līdz ar to apdraudēta tiesas pamatfunkciju veikšana un cilvēka tiesību un brīvību nodrošināšana.[10] Tiesnešu neatkarība tiesiskā demokrātiskā valstī ir būtiska, lai nodrošinātu tajā valsts varas atzaru savstarpējo līdzsvaru un atsvaru.

Šai sakarā aicinu deputātus atbalstīt Saeimas Juridiskās komisijas jau atbalstītos visus 4 deputātu priekšlikumus, gan rajona tiesas, gan apgabaltiesas priekšsēdētaju iecelšanu nododot tieslietu padomes kompetencē un saglabājot likuma normas, kas nosaka, ka viena un tā pati persona var būt par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju vai apgabaltiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.


[1]https://www.president.lv/storage/items/PDF/Vestule_tiesu%20vara_10112017.pdf

[2]https://irir.lv/2018/01/12/tieslietu-sistemai-jaatzist-trukumi-un-jarikojas

[3]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219

[4]http://www.delfi.lv/news/national/criminal/magona-kukulosanas-lietu-skatis-tiesnesis-kurs-ieprieks-attaisnojis-dzerajsoferi.d?id=48729871

[5] Tiesu administrācijas 12.01.2018. Nr. 1-18.2/31

[6] Sk. Latvijas Republikas Tiesībsarga 17.06.2015. ziņojumu “Tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšana tiesas sēdēs, izmantojot videokonferenci, pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/files/content/zinojumi/Zinojums_Videokonferences_17062015.pdf

[7]http://www.delfi.lv/news/national/politics/muzigie-tiesu-priekssedetaji-vaditaja-rekordiste-amata-ir-30-gadus-zino-raidijums.d?id=49438219

[8]Satversmes tiesas 2010. gada 18. janvāra spriedumā lietā Nr. 2009-11-01 7.1. punkts

[9]Turpat, 7.2. punkts

[10]Turpat, 8.2. punkts.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Intensīva mežizstrāde un pieprasījums pēc koksnes biomasas izraisa mežu degradāciju Igaunijā un Latvijā

FotoEiropas valstu, tostarp Nīderlandes, Dānijas un Lielbritānijas, pieprasījums pēc biomasas veicina mežizstrādes intensitāti Igaunijā un Latvijā. Jaunais ziņojums “Koksnes granulā paslēptais: intensīvas mežizstrādes ietekme uz Igaunijas un Latvijas mežiem”, ko publicējis Igaunijas Dabas fonds un Latvijas Ornitoloģijas biedrība, rāda, ka abu valstu mežsaimniecību raksturo intensīva, uz kailcirtēm balstīta mežsaimniecība. Lai gan abās valstīs ir likumi un standarti, kam būtu jānodrošina dabas aizsardzība, šādai mežu apsaimniekošanai ir negatīva ietekme gan uz dabas daudzveidību, gan klimatu.
Lasīt visu...

6

Kariņam jāmaina slikti strādājošie ministri vai pašam jāuzņemas atbildība

FotoMinistru prezidents Krišjānis Kariņš savā svētdienas uzrunā Latvijas televīzijā faktiski skaidri atzina kļūdas, nekonsekvenci un pretrunas, ko valdība pieļāvusi COVID 19 pandēmijas apkarošanas procesā.
Lasīt visu...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

Izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību...

Foto

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

Varbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka...

Foto

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām....

Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...