Atklāta vēstule Latvijas Republikas ministru prezidentei Evikai Siliņai: lūdzu, nepropagandējiet, ka Latvija ir kolonija!
Aivars Lembergs*26.10.2023.
Komentāri (166)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 27. septembra “Nakts ziņās” “LTV1” par mani, Aivaru Lembergu, Jūs apgalvojāt, ka es esmu notiesāta un sankcionēta persona. Ar šādu apgalvojumu Jūs kā valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, apzināti izplatāt viltus ziņas jeb feikus.
Pirmkārt, es neesmu notiesāta persona, jo atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesībām, kuras izpildās atbilstoši Latvijas Satversmes 89.pantam, “valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijā saistošiem starptautiskajiem līgumiem”. Latvija ir atzinusi starptautiskās cilvēktiesības, tai skaitā nevainīguma prezumpciju turklāt to ievērot pieprasa Eiropas Savienības direktīva.
Jūs, Siliņas kundze, neesat lasījusi pat tādu dokumentu kā Satversmi, tai skaitā tās 92. punktu, kurā teikts: „Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Es neesmu atzīts par vainīgu saskaņā ar likumu, jo, lai arī no 40 apsūdzības epizodēm 31 epizodē es esmu attaisnots, bet 9 epizodēs notiesāts, šis spriedums nav stājies likumīgā spēkā.
Protams, valdības vadītājs var nezināt ne starptautiskās cilvēktiesības, ne Latvijas nacionālās cilvēktiesības un brīvības, jo šīs zināšanas viņš nav apguvis. Tomēr es lūdzu Jūs, Siliņas kundze, iepazīties ar Latvijai saistošām starptautiskajām cilvēktiesībām un Satversmes 8. nodaļu “Cilvēka pamattiesības”. Par rezultātu ludzu mani informēt.
Otrkārt, es neesmu sankcionēta persona, jo es atbilstoši Latvijas Republikas likumiem neesmu pakļauts starptautiskajām sankcijām, piemēram, ANO vai Eiropas Savienības. Bet, ja kāda valsts, piemēram, Malta, Turcija, Kipra, Ēģipte, ASV pakļauj mani nacionālām sankcijām, tad šīs sankcijas darbojas attiecīgi šo valstu teritorijā.
Man nav ziņu, ka Latvija nav suverēna valsts ar savu Satversmi, valsts prezidentu, parlamentu un valdību. No Jūsu apgalvojuma izriet, ka Jūs vadāt nevis suverēnu, neatkarīgu, demokrātisku valsti, bet gan koloniju un esat nevis valdības vadītāja, bet gan gubematore, kuru ieceļ metropole.
Lūdzu Jūs, Siliņas kundze, gan, kad Jūs vadāt valdību, gan, kad Jūs nevadāt valdību, nediskreditēt Latviju, nepropagandēt, ka Latvija ir kolonija, kuras valdības vadītāju ieceļ metropole.
* partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs un Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes deputāts
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
