Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.

Ar Lēmumu izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”, lai

1) izvērtētu šajā lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu;

2) izvērtētu faktorus, kas noveda pie krimināllietas Nr. 16870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā;

3) pārbaudītu publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas Nr. 16870000911 materiāliem;

4) izvērtētu saistībā ar krimināllietu Nr. 16870000911 izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi;

5) izvērtētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

Satversmes 1. pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts.” No demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp tiesiskas valsts princips, ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā. No tiesiskas valsts principa cita starpā izriet arī valsts pārvaldes pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.

Ņemot vērā, ka Lēmumā nav izklāstīta Lēmumā ietverto formulējumu būtība un pamatojums, kā arī to, ka tikai Saeimas deputāts, kurš Lēmumu ir sagatavojis un pirmais parakstījis, varētu sniegt skaidrojumu par sevis Lēmumā iekļautajiem formulējumiem, lūdzu Saeimas deputātu Andreju Judinu sniegt skaidrojumu par sekojošo:

1. Lēmuma nosaukumā minēts, citēju: “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911”.

Lūdzu skaidrot, kurā Latvijas Republikas normatīvajā aktā (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “valsts nozagšana” ir noteikts.

Atbilstoši K. Dišlera grāmatā “Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas” sniegtajam skaidrojumam, valsts sastāv no trim konstitutīviem elementiem – tautas, teritorijas un valsts varas.[1]

Savukārt jēdziens “zādzība” ir skaidrots Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā, t.i. zādzība ir svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana.

Tāpat A. Judins savā 1999. gada grāmatā “Krimināltiesību terminu skaidrojošā vārdnīca” skaidro sekojoši “zādzības” jēdzienu, citēju: “Zādzība. Tīša, prettiesiska, bezatlīdzības svešas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana, izņemot to no īpašnieka vai citas personas valdījuma, lai rīkotos ar šo mantu kā savu”.[2]

Ņemot vērā minēto, lūdzu Jūs, A. Judina kungs, skaidrot jēdzienu - “valsts nozagšana” (t.i. tautas, teritorijas, suverēnās varas slepena vai atklāta nolaupīšana). Lūdzu izskaidrot Lēmumā ietvertā jēdziena “valsts nozagšana” būtību un tvērumu.

Lēmuma nosaukumam ir jāataino Lēmuma būtība, tādēļ lūdzu arī paskaidrot, par kuru pasaulē esošo valsti un tās nozagšanu Lēmuma nosaukumā ir runāts (tā ir piem. ASV, vai Vācija, vai Krievija, u.c.).

2. Lēmuma 1. punktā teikts, citēju: “lai izvērtētu šajā lietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Analoģiski kā šīs vēstules 1. punktā, lūdzu izskaidrot jēdzienu “valsts nozagšana”, tā būtību un tvērumu, kā arī paskaidrot, kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) šis jēdziens ir definēts.

Lūdzu paskaidrot, par kādu lietu Lēmuma 1. punktā tiek runāts?

Ja šajā Lēmuma punktā tiek runāts par Lēmuma virsrakstā minēto krimināllietu Nr.16870000911 (turpmāk – Krimināllieta), lūdzu paskaidrot, kādā veidā un pie kādiem apstākļiem Jūs esat ieguvis Krimināllietā esošo informāciju, kā arī, kādā statusā būdams, Jūs esat iepazinies ar Krimināllietas materiāliem un tos izvērtējis līdz Lēmuma sagatavošanai, jo tikai tad, ja esat iepazinies ar Krimināllietas materiāliem, var rasties aizdomas.

Lūdzu paskaidrot, par kuru pasaulē esošo valsti un tās nozagšanu Lēmuma 1. punktā ir runāts?

Ja kāda no pasaulē esošajām valstīm ir nozagta, tad lūdzu skaidrot, kad tā ir nozagta, pie kādiem apstākļiem nozagta (laiks, vieta, u.c.)?

Lūdzu precizēt, kas tieši ir ticis nozagts: valsts teritorija, valsts tauta, suverēnā valsts vara, vai viss kopā?

Lūdzu skaidrot, kurā vietā nozagtā valsts tiek glabāta?

Lūdzu skaidrot, vai Jūs varat nosaukt valsts nozadzēja/u vārdu/us un uzvārdu/us, citus personu identificējošus datus?

Kāds pamats ir attiecīgajai/ām personai/ām piemērot aizdomās turētā statusu?

Uzzinot, ka kāda no pasaulē esošajām valstīm ir nozagta, vai Jūs, A. Judina kungs, esat ziņojis tiesībsargājošam institūcijām par personas/u izdarītu noziedzīgu nodarījumu?

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu skaidrot, atbilstoši kuram Krimināllikuma pantam persona ir sodāma par “valsts nozagšanu”?

 Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “valsts nozagšanu”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

3. Lēmuma 2. punktā teikts, citēju: “lai izvērtētu faktorus, kas noveda pie krimināllietas Nr. 16870000911 izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Kā jau minēts iepriekš, Satversmes 1. pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska valsts.”

Attiecīgi, no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas atvasinātie vispārējie tiesību principi sevī ietver arī varas dalīšanas principu, varu sadalot likumdevēja varā, izpildvarā un tiesu varā.

Ņemot vērā minēto, lūdzu paskaidrot, kādā veidā likumdevēja vara (parlamentārās izmeklēšanas komisija) grasās iejaukties tiesu varas kompetencē ietilpstošajā jomā, kurš normatīvais akts dod šādas tiesības likumdevēja varai?

Lūdzu paskaidrot, par kādiem “faktoriem” iet runa Lēmuma 2. punktā.

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “faktorus”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

4. Lēmuma 3. punktā teikts, citēju: “lai pārbaudītu publiskajā telpā izskanējušās informācijas atbilstību krimināllietas Nr. 16870000911 materiāliem”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu paskaidrot, par kādu “publisko telpu” iet runa, konkrēti norādot “publisko telpu”, tās vietu (valsts, pilsēta, iela, māja, ciems, ēka, ēku grupa, mežs, lauks, utt.)?

Kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “publiska telpa” ir definēts?

Lūdzu paskaidrot, pie kādiem apstākļiem uzskatāms, ka telpa kļūst par “publisku telpu”?

Lūdzu skaidrot, par kādu “izskanējušo informāciju” Lēmuma 3. punktā iet runa.

Kādā formā “izskanējušā informācija” ir izskanējusi (mutiski, rakstiski, zīmju formā, simbolu formā u.c.)?

Lūdzu informēt par “izskanējušās informācijas” nesēju (persona, elektronisks datu nesējs, u.c.)?

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir izskanējusi, norādot konkrētu “izskanējušās informācijas” izskanēšanas laiku (gadsimts, gads, mēnesis, diena, stunda, minūte, sekunde).

Lūdzu skaidrot, no kurienes “izskanējušā informācija” ir izskanējusi?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi citiem dzirdot, ja iespējams, lūdzu norādīt, cik decibelu amplitūdā “izskanējušā informācija” ir skanējusi.

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir sākusi skanēt, kad “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, vai tā skan joprojām?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi likumīgi, vai nelikumīgi, vai skan joprojām likumīgi, vai nelikumīgi?

Ja “izskanējušā informācija” ir izskanējusi vai skan nelikumīgi, vai Jūs, A.Judina kungs, esat vērsies tiesībsargājošās institūcijās par personu izdarītām nelikumīgām darbībām?

Ja “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, lūdzu informēt, vai “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt likumīgi, vai arī “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi?

Ja “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi, vai Jūs esat par to ziņojis tiesībsargājošām institūcijām?

Lūdzu paskaidrot, kā “izskanējušā informācija” var atbilst Krimināllietas materiāliem?

Kādi pārbaudes veidi un līdzekļi tiks piemēroti, lai noskaidrotu “izskanējušās informācijas” atbilstību Krimināllietas materiāliem?

Kāda ir to personu, kuras noskaidros “izskanējušās informācijas” atbilstību Krimināllietas materiāliem, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

5. Lēmuma 4. punktā teikts, citēju: “lai vērtētu saistībā ar krimināllietu Nr. 16870000911 izskanējušo informāciju par iespējamu valsts nacionālās drošības apdraudējumu un atsevišķu personu iespējamu darbību citu valstu interešu labā, tostarp iespējamu nelikumīgu uzturēšanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu, kā arī potenciālos riskus cilvēkiem un videi”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu izskaidrot, par kādu “izskanējušo informāciju” iet runa Lēmuma 4. punktā?

Kādā formā šī “izskanējušā informācija” ir izskanējusi (mutiski, rakstiski, zīmju formā, simbolu formā u.c.)?

Lūdzu informēt par “izskanējušās informācijas” nesēju (persona, elektronisks datu nesējs, u.c.)?

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir izskanējusi, norādot konkrētu “izskanējušās informācijas” izskanēšanas laiku (gadsimts, gads, mēnesis, diena, stunda, minūte, sekunde).

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi citiem dzirdot, ja iespējams, lūdzu norādīt, cik decibelu amplitūdā “izskanējušā informācija” ir skanējusi.

Lūdzu informēt, kad “izskanējušā informācija” ir sākusi skanēt, kad “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, vai tā skan joprojām?

Vai “izskanējušā informācija” ir izskanējusi likumīgi, vai nelikumīgi, vai skan joprojām likumīgi, vai nelikumīgi?

Ja “izskanējušā informācija” ir izskanējusi vai skan nelikumīgi, vai Jūs, A.Judina kungs, esat vērsies tiesībsargājošās institūcijās par personu izdarītām nelikumīgām darbībām?

Ja “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt, lūdzu informēt, vai “izskanējušā informācija” ir beigusi skanēt likumīgi, vai arī “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi?

Ja “izskanējušās informācijas” skanējums ir pārtraukts nelikumīgi, vai Jūs esat par to ziņojis tiesībsargājošām institūcijām?

Lūdzu skaidrot, par kādu “nacionālās drošības apdraudējumu” iet runa.

Ja runa iet par kādas valsts “nacionālās drošības apdraudējumu”, lūdzu paskaidrot, par kuras pasaules valsts “nacionālās drošības apdraudējumu” iet runa.

Kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) Lēmuma 4. punktā minētais jēdziens “nacionālās drošības apdraudējumu” ir definēts?

Kas ir radījis “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Laika posmu, kad ticis radīts “nacionālās drošības apdraudējums” (gadsimts, gads, mēnesis, nedēļa, diena, stunda, minūte, utt.)?

Vai “nacionālās drošības apdraudējums” joprojām pastāv un kā tas izpaužas?

Kas darīts, lai “nacionālās drošības apdraudējums” būtu novērsts?

Lūdzu norādīt personu/as, kura/as ir radījušas “nacionālās drošības apdraudējumu” (personas/u vārds/i, uzvārds/i, cita personas/u identificējoša informācija, u.c.). Vai šī persona/as joprojām rada “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Atbilstoši kurām normatīvo aktu normām tiks vērtēts Lēmuma 4. punktā minētais “nacionālās drošības apdraudējums”?

Vai esat paziņojis tiesībsargājošām institūcijām par “nacionālās drošības apdraudējumu” un personu/ām, kura/as rada “nacionālās drošības apdraudējumu”?

Lūdzu izskaidrot, par kādām “atsevišķām personām” Lēmuma 4. punktā tiek runāts?

Lūdzu skaidrot, par kādām “citām valstīm” šajā Lēmuma punktā tiek runāts?

Lūdzu skaidrot, par kādām “iespējamām nelikumīgām uzturēšanās atļaujām” tiek runāts?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “citiem dokumentiem” tiek runāts?

Lūdzu izskaidrot, par kādu “citu dokumentu izsniegšanas ietekmēšanu” tiek runāts šajā Lēmuma punktā?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “potenciālajiem apdraudējumiem cilvēkiem” iet runa Lēmuma 4. punktā?

Lūdzu skaidrot, cik, kādiem un kuriem cilvēkiem ir radīts “potenciāls apdraudējums cilvēkiem”?

Lūdzu skaidrot, vai ar “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” ir radīts apdraudējums visiem uz mūsu planētas dzīvojošiem cilvēkiem, vai arī noteiktai cilvēku daļai, atsevišķām cilvēku grupām, vai atsevišķiem cilvēkiem?

Vai “potenciālais apdraudējums cilvēkiem” joprojām pastāv un kā tas izpaužas?

Kas darīts, lai “potenciālais apdraudējums cilvēkiem” būtu novērsts?

Lūdzu norādīt personu/as, kura/as ir radījis/ušas “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” (personas/u vārds/i, uzvārds/i, cita personas/u identificējoša informācija, u.c.). Vai šī/šīs persona/as joprojām rada “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem”?

Vai esat paziņojis tiesībsargājošām institūcijām par “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem” un personu/ām, kura/as rada “potenciālo apdraudējumu cilvēkiem”?

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “potenciālajiem riskiem videi” Lēmuma 4. punktā iet runa.

Vai ar “potenciālajiem riskiem videi”  ir domāti rūpnieciski riski videi, vai cilvēku izraisītiem riskiem videi, vai dabas stihijas izraisītiem riskiem videi, u.c.? Vai arī ir domāti saules, mēness, vai asteroīdu izraisīti riski videi?

6. Lēmuma 5. punkts nosaka, citēju: “izvērtētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus”, par ko lūdzu sniegt skaidrojumu:

Lūdzu paskaidrot, par kādu “informāciju” iet runa Lēmuma 5. punktā? Kā iegūta “informācija”? Kas ir “informācijas” avots? Kurš ir izvērtējis “informāciju”?

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “informāciju”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu skaidrot, par kādiem “ iespējamiem Satversmes pārkāpumiem” iet runa?

Lūdzu skaidrot, kurš/i izvērtēs, vai Satversme ir tikusi pārkāpta. Lūdzu norādīt konkrēti personas (vārdus, uzvārdus), kuras vērtēs “iespējamos Satversmes pārkāpumus”. Lūdzu informēt par šo personu kompetenci un profesionālo sagatavotību “iespējamo Satversmes pārkāpumu” izvērtēšanā.

Lūdzu informēt, vai “iespējamos Satversmes pārkāpumus” vērtēs Satversmes tiesa?

Lūdzu skaidrot Lēmuma 5. punktā minēto jēdzienu “prettiesiskas manipulācijas”.

Lūdzu izskaidrot, par kādām “prettiesiskām manipulācijām” iet runa?

Lūdzu izskaidrot, kas ir “tiesiska manipulācija” un kas “prettiesiska manipulācija”?

Lūdzu skaidrot, kādā veidā “prettiesiska manipulācija” ir notikusi?

Lūdzu skaidrot, kāda ir atbildība par “tiesisku manipulāciju” un kāda ir atbildība par “prettiesisku manipulāciju”?

Lūdzu norādīt, kura/as persona/as tieši tiek turēta/as aizdomās par “prettiesisku manipulāciju”?

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “prettiesiskas manipulācijas”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu izskaidrot, par kādu “sabiedrisko viedokli” iet runa Lēmuma 5. punktā?

Lūdzu skaidrot kurš/i pārstāv “sabiedrisko viedokli”? Lūdzu skaidrot, kurš vērtēja “sabiedrisko viedokli”? Lūdzu informēt par “sabiedriskā viedokļa” vērtētāju kompetenci. Kas (kurš/kuri) ir izmērījis, par cik lielu “sabiedrisko viedokli” iet runa?

Kā notikusi “sabiedriskā viedokļa” mērīšana (referendums, aptauja, u.c.)?

Ja šāda “sabiedriskā viedokļa” mērīšana ir notikusi, tad lūdzu informēt, kurā no pasaules valstīm tā ir tikusi veikta?

Lūdzu nosaukt konkrēti sabiedrības daļu, sabiedrības pārstāvjus, u.c. ar kuru “sabiedrisko viedokli” ir notikušas manipulācijas.

Lūdzu informēt, kāds bija “sabiedriskais viedoklis” pirms “prettiesiskās manipulācijas” un kāds bija pēc “prettiesiskās manipulācijas”?

Lūdzu informēt, kurš/i ir konstatējis “sabiedrisko viedokli” pirms un pēc “prettiesiskās manipulācijas”?

Lūdzu paskaidrot, kurā no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi) jēdziens “sabiedriskais viedoklis” ir definēts.

Lūdzu informēt, kāda ir to personu, kuras vērtēs “sabiedrisko viedokli”, kompetence? Lūdzu informēt arī par šo personu profesionālo sagatavotību šādu jautājumu skatīšanai.

Lūdzu izskaidrot, par kādiem “masu informācijas līdzekļiem” iet runa Lēmuma 5. punktā?

Lūdzu norādīt konkrētus “masu informācijas līdzekļus”, “masu informācijas līdzekļu” nosaukumus, īpašniekus.

Lūdzu informēt, par kuras valsts “masu informācijas līdzekļiem” iet runa?

Lūdzu norādīt, kādi ir pierādījumi, ka tikuši izmantoti “masu informācijas līdzekļi”?

Vēl, analizējot Lēmumu un tā pamatojošo normu (Saeima kārtības ruļļa 150. pants), secināms, ka Lēmums ir pieņemts pretēji tam, kā noteikts šajā likuma pantā.

Attiecīgi Saeimas kārtības ruļļa 150. pantā teikts, citēju: “Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu (Satversmes 26. p.). Priekšlikumi par šādas komisijas izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.”

Šobrīd nedz no Lēmuma, nedz no Lēmuma pieņemšanas gaitas nav saprotams, kādu likumdošanas uzdevumu veikšanai speciālā komisija “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” ir izveidota.

Tāpat, salīdzinot Lēmuma pieņemšanas procesuālo gaitu ar Saeimas kārtības rullī noteikto, jāsecina, ka Lēmums ir pieņemts neatbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 150. panta normām.

Ņemot vērā sasteigto Lēmuma pieņemšanas gaitu, neievērojot likuma normas, kā arī sabiedrībā mākslīgi radīto ažiotāžu ap Lēmumu un minētās parlamentārās izmaklēšanas komisijas sastāvu un darbību, uzskatu, ka Saeima, pieņemot Lēmumu, ir rīkojusies Jūsu iniciatīvas vadīta un Jūsu interešu labā.

Gan Lēmuma pieņemšana, gan radītā ažiotāža ap to, ir konkrēti Jūsu, politiskās partijas “Vienotība” un jaundibinātās politiskās kustības “Mēs par” priekšvēlēšanu aģitācija nākamajām Saeimas vēlēšanām, t.i. Jūs, savu, politiskās partijas “Vienotība” un jaundibinātās politiskās kustības “Mēs par” reitingu paaugstināšanai, esat izmantojis Saeimu kā administratīvo resursu savai priekšvēlēšanu aģitācijai, savām interesēm.

Pie šādiem apstākļiem, aicinu Jūs, A. Judina kungs, kā valsts amatpersonu, kas ieņem augstu un atbildīgu valsts amatu, nolikt Saeimas deputāta mandātu un atstāt Saeima.

Lūdzu A. Judina kungu sniegt detalizētu skaidrojumu par katru Lēmuma punktu un atbildēt uz manis uzdotajiem augstākminētajiem jautājumiem līdz 2017. gada 28. augustam.

Šāds minētās informācijas pieprasījuma termiņš lūgts sakarā ar to, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” vadītāja ir paziņojusi, ka, dalībai kādā no tuvākajām šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm, tikšu aicināts arī es. Informācija nepieciešama, lai man būtu dota iespēja kvalitatīvi, pilnā apjomā un pamatoti sagatavoties šai komisijas sēdei.

Vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka lietderības apsvērumiem un argumentiem, kas ir kalpojuši Lēmuma pieņemšanai, jābūt bijušiem izsvērtiem pirms Lēmuma pieņemšanas, uzskatu, ka Jums, A. Judina kungs, nesagādās nekādas grūtības man sniegt detalizētu atbildi līdz 2017. gada 28. augustam.


[1] K. Dišlers “Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas”, 2004. gads, Rīga, Tiesu nama aģentūra, 8. lpp.

[2] A. Judins “Krimināltiesību terminu skaidrojošā vārdnīca”, 1999. gads, RAKA, 180. lpp.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...