Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēstules autors nav Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) individuālais biedrs; tomēr ar speciālistu sertifikāciju, kvalifikācijas atzīšanu un kvalifikācijas celšanas pasākumu novērtēšanu saistītu problēmjautājumu efektīva risināšana ir svarīga ikvienam ārstam. Šķiet, LĀB valde tagad sāk apzināties faktisko situāciju, ka kopš 2013.gada sākuma nav izsniegts neviens leģitīms, Dokumentu juridiskā spēka likuma normām atbilstošs sertifikāts. 

Pamatojot šai vēstulē izklāstīto viedokli, būtiski atgādināt, ka no 2013.gada 1.janvāra sertifikācijas kārtību reglamentē MK 18.12.12. noteikumi Nr.943. Tie paredz administratīvos aktus par ārstniecības personu sertifikāciju, resertifikāciju un tālākizglītības pasākumu atzīšanu izdot sertifikācijas institūciju izveidotām sertifikācijas padomēm, kas darbojas Veselības ministrijas padotībā. Proti, iekams nav izveidota kā koleģiāla institūcija sertifikācijas padome, tikmēr sertifikāta izdošana vai tālākizglītības pasākumu atzīšana un tālākizglītības punktu piešķiršana nevar notikt procedūrā, kādu nosaka MK noteikumi Nr.943.

Saskaņā ar Latvijas Ārstu biedrības statūtiem Sertifikācijas padome ir viena no profesionālajām struktūrvienībām. Tai nepieciešams īpašs nolikums, ko izstrādā biedrības valde, bet apstiprina biedru sapulce. Acīmredzot tieši Nolikumā būtu atrunājamas no MK noteikumiem Nr.943 izrietošās prasības; proti, Sertifikācijas padomei, lai darbotos valsts pārvaldē LĀB vārdā, jābūt apveltītai ar administratīvi procesuālo tiesībspēju, tā jāveido kā koleģiāla institūcija un gan Padomes priekšsēdētājam, gan profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju priekšsēdētājiem nolikumā būtu jānosaka tiesības pārstāvēt LĀB attiecībās “uz āru” ar sertifikāciju saistītajos gadījumos.

Kopš 2016.gada esmu saņēmis dažādu kompetentu valsts institūciju skaidrojumus. Ir kopumā vienota pozīcija; proti, kamēr LĀB biedru sapulce sertifikācijas padomi nav izveidojusi, tikmēr valstij, proti, Veselības ministrijai nerodas tiesisks pamats veikt ārstu sertifikācijas procedūras  pārraudzību. Esošajā situācijā darbojas vienīgi augstāka juridiska spēka tiesību norma - Ārstniecības likuma 29.pants, kas deleģē LĀB veikt sertifikāciju. Tiesa, norma ir acīmredzami nepilnīga, jo nenosaka, kādā statusā biedrība darbojas, pildot konkrēto deleģēto funkciju; neierasti demokrātiskā sabiedrībā, jo likums ne vien pauž bezierunu uzticību LĀB, bet arī neparedz variantus, kā tiks veikta ārstu sertifikācija, ja biedrība, piemēram, pašlikvidēsies; acīmredzot, Saeima šo procedūru traktē kā formālu.

No mājaslapas arstubiedriba.lv sadaļā “Statūti un nolikumi” ietvertās informācijas izriet, ka biedrība it kā akceptē MK noteikumos Nr. 943 paredzēto sertifikācijas kārtību. Šai mājaslapas sadaļā līdztekus citu profesionālo institūciju nolikumiem Sertifikācijas padomes nolikuma vietā nav tukšums, bet pilnībā pārpublicēti MK noteikumi Nr.943.

Jāpiezīmē, vēstules autoram ir pamats uzskatīt, ka LĀB valde pret jebkādiem aicinājumiem respektēt Biedrību un nodibinājumu likuma normas, Statūtus un cienīt biedru sapulces kompetenci izturējusies līdz šim nepārprotami naidīgi. Diemžēl nākas secināt, ka jau kopš 2013.gada sākuma LĀB izmanto agrāk iegūtu sevis kā cienījamas organizācijas reputāciju un no likuma izrietošas neskaidri formulētas pilnvaras, lai faktiski nevis veiktu tiesisku sertifikāciju, bet nodarbotos ar krāpšanu atgādinošu “saimniecisko darbību” un gūtu peļņu. Līdzšinējā organizācijas valde masveidā maldinājusi labticīgos ārstus, arī LĀB individuālos biedrus, kuri joprojām uzskata, ka LĀB izsniegtie sertifikāti un piešķirtie tālākizglītības punkti ir leģitīmi un iegūti tiesiskā procedūrā.

Lai gan LĀB biedru sapulce pagaidām nav akceptējusi MK noteikumos Nr. 943 noteikto sertifikācijas kārtību, tomēr ārstiem un zobārstiem izsniegtos sertifikātus šobrīd paraksta LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētājs un profesionālās asociācijas sertifikācijas padomes priekšsēdētājs. Iespējams, tā ir LĀB valdes apzināti sabiedrību maldinoša rīcība – rūpēties, lai sertifikāti vizuāli būtu noformēti, kā paredzēts noteikumu Nr.943  1.pielikumā. Taču biedrībai ir jurists, un ilggadējā prezidenta P.Apiņa specialitāte ir veselības aprūpes vadības ārsts. Neliekas ticami, ka valdei trūkst kompetences, lai saprastu, kā īstenojamas Statūtos noteiktās pārstāvības tiesības.

Nepārprotami, pastāvot pretrunām tiesību aktos, LĀB valdei līdz Sertifikācijas padomes nolikuma apstiprināšanai bija iespēja turpināt līdz 2012.gada beigām ierasto praksi, ka sertifikātus paraksta organizācijas prezidents vai viceprezidenti, proti, amatpersonas ar Statūtos noteiktām pārstāvības tiesībām. Diemžēl pašreizējā veidā noformētie sertifikāti ir saistoši tikai tos parakstījušajām personām kā fiziskām personām (pie tam, to izprast ārstiem un pārējajai sabiedrībai nevarētu a priori būt sarežģīts juridisks jautājums; ja vērtē valstī noteiktos pamatizglītības standartus, tad sociālo zinību jomā tie ietver pat 9.klases absolventa spēju atšķirt demokrātisku valsti no nedemokrātiskas, ar piemēriem ilustrēt trīs galveno valsts varas veidu īstenojumu dzīvē, pārzināt Administratīvā procesa likumu un prast atšķirt tiesisku rīcību no prettiesiskas ).

Vēstules autors 24.septembrī nosūtīja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt, vai būtu pamats uzsākt kriminālprocesu pret atsevišķām Latvijas Ārstu biedrības valdes amatpersonām saskaņā ar Krimināllikuma 272.pantu; ir pamats uzskatīt, ka LĀB valde, lai gan tai bija zināms, ka sertifikāti nav leģitīmi, jau ilgāk nekā piecus gadus regulāri sniegusi apzināti nepatiesus ziņojumus Veselības inspekcijai. Šīs iestādes uzturētajā  Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā tiek iekļautas un regulāri aktualizētas sertifikācijas institūciju, arī LĀB, sniegtās ziņas par ārstniecības personu sertifikāciju. Pagaidām starpatbildi (no problēmjautājuma distancētu) sniegusi Finanšu un ekonomikas noziegumu izmeklēšanas prokuratūra.

Izsaku priekšlikumu LĀB biedru sapulcei nopietni izvērtēt līdzšinējās valdes darbību, turklāt respektējot arī sabiedrībā ierasto skatpunktu, ka LĀB ir galvenā mediķu profesionālā organizācija; tādējādi valdes  nerūpēšanās par biedrības reputāciju, darbības tiesiskumu un prognozējamību nav tikai biedrības iekšējā lieta; nespēja veikt tiesisku sertifikācijas procedūru grauj ne vien LĀB, bet arī ārsta profesijas kā tādas un visas medicīnas nozares prestižu. Jā, protams, valsts iestādes, sabiedriskās organizācijas un sabiedrība ir politkorekta; par LĀB līdz šim redzamākajiem priekšstāvjiem smejas (vai ņirgājas) tikai kuluāros; tomēr – kam vajadzīga LĀB, ja tā turpinās darboties ierastajā manierē?

Patiesi nožēlojami, ja organizācija gadiem ilgi tā arī nav spējusi nosaukt minimālo algu, par kādu ārsts būtu tiesīgs atļauties Latvijā praktizēt, lai nediskreditētu savu profesiju. Tas ir pašsaprotams jebkuras valsts ārstu vadošās profesionālās institūcijas viens no pirmajiem pienākumiem, un skaidri nosaukts objektīvs minimums dažu tūkstošu euro apmērā būtu patiesi labs orientieris gan valdībai, gan darba devējiem – arī attiecībā uz vidējo un jaunāko medicīnas personālu. Dažādām institūcijām, tai skaitā Veselības ministrijai ir ļoti laba, adekvāta sapratne, kādai vajadzētu būt māsu vai māsu palīgu vidējo algu atšķirībai procentos no ārsta algas. Tomēr, saprotams, budžeta plānotāji nevar pārzināt konkrētas summas, ja mēs, ārsti, esam politekonomiski tik aprobežoti, ka nespējam naudā izvērtēt ne sava darba, ne kvalifikācijas vērtību.

Pirms diviem gadiem biju uz sarunu LĀB ēkā, Apiņa kunga kabinetā; viņš godīgi atzina, ka nav nekad iedomājies par ārsta pienākumu ievērot ētiku tādā aspektā, lai noteiktu savam darbam cienījamu konkrētu minimālo atalgojumu; tikšot piestrādāts, lai attiecīgo summu LĀB valde nosauktu; kas traucēja, nezinu - nesanāca, nebija drosmes, nebija politiski izdevīgi, viceprezidenti atrunāja?

Šķiet, biedru sapulcei pienācis laiks izvērtēt, vai LĀB ir spējīga veikt Statūtos noteiktās funkcijas. Iespējams, objektīvi pienācis laiks pašlikvidēties vai pārskatīt nostādnes, lai, piemēram, rosinātu veikt izmaiņas tiesību aktos. Šķiet, vispārēja ārstu biedrība drīzāk varētu būt veselības aprūpes politiku ietekmējoša organizācija, kamēr specifiski profesionāli problēmjautājumi, piemēram, sertifikācija mūsdienīgā valstī risināmi ar speciālistu profesionālo asociāciju starpniecību.

Ja LĀB biedru sapulce izlems atzīt MK noteikumos Nr.943 noteikto sertifikācijas kārtību un apstiprināt Sertifikācijas padomes nolikumu, tad jaunievēlētajiem padomes locekļiem, kā arī profesionālo asociāciju sertifikācijas komisiju priekšsēdētājiem vajadzētu savlaicīgi tikt informētiem par svarīgu niansi; proti, tādā gadījumā Veselības ministrijas valsts sekretāram būs pienākums ar rīkojumu atzīt viņus par valsts amatpersonām. LĀB mājaslapā nav atrodama nekāda informācija par VID un KNAB jau pausto viedokli šai jautājumā, tomēr amatu pretendentiem, iespējams, ir svarīgi tikt informētiem.

Tāpat aicinu biedru sapulci izvērtēt, vai nerodas pretruna ar Statūtiem, ja LĀB prezidenta vēlēšanas tiek organizētas, pirms darbu uzsāk pilnvērtīga un lemttiesīga Sertifikācijas padome. Proti, jebkuram prezidenta amata pretendentam, kuram jābūt sertificētam, pagaidām ir tikpat neleģitīms “sertifikāts” kā citiem ārstiem. Tātad prezidenta pārvēlēšanu varētu būt lietderīgi atlikt, lai padomātu, kā labot iepriekšējās valdes ilgstošo nolaidību; varbūt biedru sapulcei, ņemot vērā tās ekskluzīvo kompetenci, ir tiesības ar īpašu lēmumu leģitimizēt visu ārstu “sertifikātus”, ja viņi pēdējo piecu gadu laikā labticīgi tika veikuši attiecīgo maksājumu LĀB kontā un iesnieguši MK noteikumu Nr.943 prasībām atbilstošos dokumentus?

Novērtē šo rakstu:

24
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...