Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

A. god. J. Stukāna kungs! Iepazīstoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publisko, tad paslēpj”, vēlamies izteikt atbalstu Jūsu paustajam viedoklim par Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadības mēģinājumiem mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Tāpat atzinīgi vērtējama atziņa par Latvijas pārcentību Krimināllikumā (KL) ierakstītajās normās par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Arī mēs praksē novērojam, ka šīs normas apgrūtina ne vien likuma izpratni un jēgpilnu piemērošanu, bet arī mantas īpašnieka tiesību aizstāvību.

Tomēr vēlamies norādīt, ka pēc Jūsu 2020. gada 29. septembra intervijas LTV 1 raidījumā “1:1”, kurā minējāt, ka aptuveni 50% krimināllietu, kas uzsāktas pēc KL 195. panta, nebūs iespējams uzrādīt apsūdzību un saukt personas pie kriminālatbildības un ka praksē tiek jaukti jēdzieni par noziedzīgi iegūtiem un nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļiem, nav sekojusi rīcība, kas mainītu līdzšinējo praksi un novērstu nepamatotu mantas īpašnieku tiesību aizskārumu.

Šobrīd investori (ārvalstu pilsoņi) ar atpakaļejošu datumu faktiski tiek sodīti par Latvijas banku pakalpojumu izmantošanu un par Latvijas īstenoto politiku investīciju piesaistē. Šķiet, esam aizmirsuši, ka tā bija valdības veicinātā politika ārvalstu noguldījumu piesaistē, kas gāja tiešā sazobē ar grozījumiem Imigrācijas likumā un kas pusgada laikā kopš grozījumu spēkā stāšanās Latvijas tautsaimniecībā ienesa 142,5 miljonus latu.

Turklāt pēc KL 195. panta ierosinātie kriminālprocesi visbiežāk ir subjektīvi un balstīti pieņēmumos. Pazeminātais līdzekļu noziedzīgās izcelsmes pierādīšanas standarts ir radījis apstākļus, kuros mantu valsts var konfiscēt uz aizdomu pamata, pat nepierādot tās faktisko noziedzīgo izcelsmi. Šāda pieeja rada ļoti nopietnus draudus demokrātijai un nepamatotu pamattiesību aizskārumu. Minētie gadījumi ir sasnieguši jau tādu apjomu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu.

Kā norādīja Valsts prezidents Egils Levits 2020. gada 5. oktobra intervijā laikrakstam “Diena”, “[..] mēs esam no viena grāvja iegājuši otrā grāvī un tas ir kaut kādā veidā jāierobežo [..] pilsonim nav jātaisnojas, kā viņš – normāls pilsonis – izlieto savu naudu, tas nav demokrātisks jautājums, izņemot tad, ja viņš pārkāpj likumu, ja ir konkrētas aizdomas. Bet tad tās aizdomas ir jāpamato [..]”.

Turpinot ignorēt tiesību pārkāpumus, valsts riskē ar starptautiskām tiesvedībām par investīciju aizsardzību daudzu desmitu miljonu eiro apmērā. Tas nodara kaitējumu arī valsts starptautiskajai reputācijai un samazina Latvijas konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Gadiem ilgi dažādos politikas plānošanas dokumentos un valdības deklarācijās kā viens no pamatmērķiem bija minēta investīciju piesaiste un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Diemžēl pašreizējās FID aktivitātes ir vērstas pretējā virzienā.

Neviens neapstrīd, ka ir jācīnās pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu apriti valsts ekonomikā. Taču šīs cīņas kampaņveida raksturs, kurā kriminālprocesi tiek uzsākti pat uz mazāko aizdomu pamata, liecina par Ģenerālprokuratūras nespēju rīkoties tiesiski, atbilstoši likuma mērķim un garam, panākot taisnīgu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu, nevis formālu risinājumu.

Nav pieļaujams, ka FID savu rīcību pamato tikai ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem. Tāpat nav pieļaujams, ka FID no sevis var noņemt jebkādu atbildību par savas rīcības sekām, vien pamatojoties uz plaša rakstura interpretācijām drošības jautājumos. Rūpes par valsts drošību nedrīkst pāraugt visatļautībā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās aizskartajam mantas īpašniekam netiek garantēts procesuālo tiesību minimums, tiek ignorētas tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par darījumiem, kas FID ieskatā ir aizdomīgi un kuru līdzekļu legālā izcelsme ir jāpierāda. Tie nav principi, pēc kuriem vajadzētu darboties tiesiskā valstī.

Demokrātiskā sabiedrībā personai, kura iesniedz sūdzību, ir tiesības sagaidīt, ka tā tiks izvērtēta pēc būtības, nevis ka Ģenerālprokuratūra tikai pārbaudīs lēmuma pieņēmēja formālās tiesības un pilnvaras šādu lēmumu pieņemt, informējot, ka lieta jau ir nodota policijā un ierosināts kriminālprocess, ko ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors vairs nevar ietekmēt. Sūdzību izskatīšanai ir jābūt pamatotai ar likumu un objektīvai, brīvai no aizspriedumiem un tiesību formālisma.

Starp galvenajām prioritātēm valstī ir jābūt drošību garantējošas un efektīvas tiesību aizsardzības un piemērošanas sistēmas pastāvēšanai. Tomēr notiekošais liecina par patvaļu un bezatbildīgu rīcību, kas jau robežojas ar tiesisku nihilismu. Vēlamies norādīt, ka neviens nav atcēlis amatpersonu atbildību par nepamatotu kriminālprocesu uzsākšanu un amatpersonas bezdarbību.

FID rīkojumu tiesiskums šobrīd nav pakļauts izvērtēšanai, un FID nenes nekādu atbildību par saviem rīkojumiem. Tas ir atbrīvots no pienākuma paziņot naudas līdzekļu īpašniekiem par konkrētiem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem, kas likti pieņēmumu pamatā par līdzekļu noziedzīgo izcelsmi.

Mēs uzskatām, ka Ģenerālprokuratūrai būtu jāvērtē, vai FID rīkojumi satur pietiekamu informāciju kriminālprocesu uzsākšanai un vai ikvienā gadījumā objektīvās patiesības noskaidrošanai ir nepieciešams pielietot kriminālprocesuālās metodes un līdzekļus.

Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama FID nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos. Mēs sagaidām aktīvāku un saprotamu ģenerālprokurora pozīciju šajos sabiedrībai svarīgajos jautājumos.

Ņemot vērā minēto, lūdzam nekavējoties pārtraukt iedibināto nekontrolēto praksi kriminālprocesu uzsākšanai pēc FID ziņojumiem. Lūdzam darīt zināmu atklātībai Jūsu rīcības plānu trūkumu novēršanai, lai stiprinātu tiesiskumu Latvijā.

* zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode, zvērināts advokāts Aivo Leimanis

Novērtē šo rakstu:

151
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi