Atklāta vēstule FID priekšniecei Ilzei Znotiņai ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem
Jaunās konservatīvās partijas Balvu nodaļas vadītāji08.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 2.martā zinu portālā www.la.lv publicēta intervija ar Jums, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu, kurā Jūs paužat apgalvojumu, ka ''Latvijā ir vesels reģions, kurā daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji nodarbojas vai mi ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām darbībām, vai arī tiešāk - noziedzīgām darbībām". Uz žurnālista precizējumu, vai Jūs ar to domājat Latgali. Jūs atbildat, ka domājat "tos Latgales reģionus, kas atrodas robežas tuvumā"[1].
Kontrabanda un citas noziedzīgas darbības pavisam noteikti ir uzskatāmas par reģiona attīstību bremzējošām problēmām, līdz ar to atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm pret tām nepieciešams vērsties ar visu bardzību, izskaujot tendenci, ka tajās iesaistīsies, kā Jūs minat intervijā, "daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji”. Diemžēl līdz šim jautājumam nav bijusi pievērsta politiķu adekvāta uzmanība, iespējams, tāpēc, ka viņu rīcībā nav informācijas, kas ir Jūsu rīcībā.
Ņemot vērā šo apgalvojumu kategoriskumu un tajā pausto faktu nozīmīgumu, pieņemam ka tā ir balstīta statistikas datos un analīzē, nevis stereotipos un saklausītos stāstos, tamdēļ lūdzam sniegt Jūsu rīcībā esošo informāciju, kas ir kalpojusi par pamatu šādu apgalvojumu izteikšanai, kā arī skaidrot intervijā minēto vārdu „daudzi”. Šādas informācijas pieejamība ļautu mums efektīvāk pievērst valdības, atbildīgo iestāžu un pašvaldību vadītāju uzmanību sociālekonomiskajai un drošības situācijai Latgales reģionā, t.sk. mazinot atsevišķu noziedzīgo grupējumu ietekmi reģionā, kā arīpieprasīt atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu vadītāju atbildību par adekvātas reakcijas neesamību.
Vienlaikus atgādinām, ka nepamatotu apgalvojumu publiska izteikšana par kādu no sociālajām grupām (šajā gadījumā vismaz 38 tūkstoši iedzīvotāju) veicina stereotipu rašanos un nostiprināšanos. To rezultātā rodas aizspriedumi un diskriminācija gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā un investīciju piesaistē reģionam, kas savukārt var pastiprināt reģiona ekonomiskās attīstības stagnāciju un iedzīvotāju turpmāku aizplūšanu vai arī pievēršanos noziedzībai.
Kā savā darbā norāda Nobela prēmijas ieguvēji ekonomisti Abhijit V Banetjee un Esther Duflo, citu cilvēku uzvedība, t.sk. publiski paustie apgalvojumi vai minējumi, var dot signālu citiem cilvēkiem mainīt vai nostiprināt savus uzskatus un uzvedību, līdz ar to ietekmējot arī sociālekonomiskās attiecības[2]. Līdz ar to augstu valsts amatpersonu nepārdomāti vai aizskaroši vai apzināti mērķēti, taču nepamatoti apgalvojumi var izraisīt lavīnveidīgu efektu uz reģiona attīstību ilgtermiņā.
Pieļaujam, ka intervijā ir notikusi pārrakstīšanās kļūda un patiesībā ar vārdu "reģions" Jūs esat domājusi Rīgu, nevis Latgales pierobežas novadus, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gadā Rīgā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem (ļauj salīdzināt noziedzīgu nodarījumu īpatsvaru sabiedrībā) bija par 25% lielāks nekā Latgales reģionā (270 nodarījumi pret 204).
Tāpat arī, vērtējot pie robežas izvietoto novadu statistiku, nākas secināt, ka no visiem pie robežas izvietotajiem novadiem – Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Zilupes, Dagdas, Krāslavas un Daugavpils (tātad tiem kuri intervijā norādīti kā novadi, kuros daudzi nodarbojas ar noziedzīgām darbībām) - reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 2019.gadā lielāks nekā Rīgā (270) ir bijis tikai Baltinavas (293). Krāslavas (308) un Zilupes (429) novados. Visos citos pie robežas izvietotajos Latgales novados reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 2019.gadā ir krietni mazāks nekā Rīgas pilsētā.[3]
Jāņem vērā, ka pēdējos divos novados atrodas vieni no noslogotākajiem robežšķēršošanas punktiem Baltijā un novadu statistikā tiek ietverti arī tie noziedzīgi nodarījumi, kas veikti šķērsojot minētos punktus, t.sk. ārzemniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt, ja intervijas atspoguļojumā medijā ir bijusi kļūda un patiesībā ar vārdu „reģions” Jūs esat domājusi Rīgas pilsētu.
Tāpat aicinām sniegt Jūsu vai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par daudziem darbaspējīgiem iedzīvotājiem, kas pierobežas novados nodarbojas ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām vai noziedzīgām darbībām Šāda informācija, kurn līdz šim nav izdevies iegūt no atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu analītiskajiem materiāliem, dotu mums iespēju pievērst adekvātu atbildīgo ministriju un iestāžu uzmanību reģiona sociālekonomiskajām un valsts drošības problēmām.
Atgādinām, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iepriekš minētajos pie Eiropas Savienības ārējās robežas izvietotajos novados 2020.gada sākumā dzīvoja 67 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem darbaspējas vecumā 42 tūkstoši iedzīvotāju. Ticam, ka Jūs kā tās iestādes vadītāja, kuras kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, nepaustu šādu apgalvojumu ar tajā ietvertiem vārdiem “daudzi” bez iepriekš veiktas datos un ziņojumos balstītas analīzes.
Saskaņā ar 2019. gada 21.novembra Ministru kabineta ieteikumu Nr.l "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi” 5.1.apakšpunktu valsts amatpersonu, ierēdņu un darbinieku rīcībai lēmumiem un viedokļiem ir jābūt pamatotiem un izsvērtiem balstītiem situācijas analīzē, objektīvos faktos un datos, bet saskaņā ar 5.2.apakšpunktu tiem jāspēj atzīt savas kļūdas un uzņemties par tām atbildību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs sniegt infonnāciju par salīdzinošajiem datiem, kas pamato Jūsu intervijā pausto, kā arī FID plānotajām darbībām, lai mazinātu Jūsu iezīmēto negatīvo tendenci.
Vienlaikus, pieļaujot, ka augstas valsts amatpersonas publiski paustie apgalvojumi vai minējumi ir tikai nezināšanas par novadu vai iestādes pārraudzībā esošo sektoru radīts pārpratums, aicinām gan Jūs, gan citus FID kolēģus sazināties ar mums un apciemot Latgali, lai iepazītos ar reālo situāciju reģionā.
[1] https://www.la.lv/naudas-atmazgasanas-gravji?fbciid=lwAR0JFATJmtw7JCbQUnZtqlzKgZf44ee6QbT3N2BT6Gi74dUFbj35LPw9XpS
[2] "Good Economics, Bad Economics: Six Ways We Get the Wortd Wrong and How to Set It Right by Abhijit V. Banerjee, Esther Duflo". Booktopia. Retrieved October 21,2019., p.
[3] https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/50ciala/sociala likump/SKG021.px/table/tableViewLayoutl/
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
