Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 2.martā zinu portālā www.la.lv publicēta intervija ar Jums, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu, kurā Jūs paužat apgalvojumu, ka ''Latvijā ir vesels reģions, kurā daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji nodarbojas vai mi ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām darbībām, vai arī tiešāk - noziedzīgām darbībām". Uz žurnālista precizējumu, vai Jūs ar to domājat Latgali. Jūs atbildat, ka domājat "tos Latgales reģionus, kas atrodas robežas tuvumā"[1].

Kontrabanda un citas noziedzīgas darbības pavisam noteikti ir uzskatāmas par reģiona attīstību bremzējošām problēmām, līdz ar to atbildīgajām tiesībsargājošajām iestādēm pret tām nepieciešams vērsties ar visu bardzību, izskaujot tendenci, ka tajās iesaistīsies, kā Jūs minat intervijā, "daudzi darbaspējīgie iedzīvotāji”. Diemžēl līdz šim jautājumam nav bijusi pievērsta politiķu adekvāta uzmanība, iespējams, tāpēc, ka viņu rīcībā nav informācijas, kas ir Jūsu rīcībā.

Ņemot vērā šo apgalvojumu kategoriskumu un tajā pausto faktu nozīmīgumu, pieņemam ka tā ir balstīta statistikas datos un analīzē, nevis stereotipos un saklausītos stāstos, tamdēļ lūdzam sniegt Jūsu rīcībā esošo informāciju, kas ir kalpojusi par pamatu šādu apgalvojumu izteikšanai, kā arī skaidrot intervijā minēto vārdu „daudzi”. Šādas informācijas pieejamība ļautu mums efektīvāk pievērst valdības, atbildīgo iestāžu un pašvaldību vadītāju uzmanību sociālekonomiskajai un drošības situācijai Latgales reģionā, t.sk. mazinot atsevišķu noziedzīgo grupējumu ietekmi reģionā, kā arīpieprasīt atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu vadītāju atbildību par adekvātas reakcijas neesamību.

Vienlaikus atgādinām, ka nepamatotu apgalvojumu publiska izteikšana par kādu no sociālajām grupām (šajā gadījumā vismaz 38 tūkstoši iedzīvotāju) veicina stereotipu rašanos un nostiprināšanos. To rezultātā rodas aizspriedumi un diskriminācija gan darba tirgū, gan uzņēmējdarbībā un investīciju piesaistē reģionam, kas savukārt var pastiprināt reģiona ekonomiskās attīstības stagnāciju un iedzīvotāju turpmāku aizplūšanu vai arī pievēršanos noziedzībai.

Kā savā darbā norāda Nobela prēmijas ieguvēji ekonomisti Abhijit V Banetjee un Esther Duflo, citu cilvēku uzvedība, t.sk. publiski paustie apgalvojumi vai minējumi, var dot signālu citiem cilvēkiem mainīt vai nostiprināt savus uzskatus un uzvedību, līdz ar to ietekmējot arī sociālekonomiskās attiecības[2]. Līdz ar to augstu valsts amatpersonu nepārdomāti vai aizskaroši vai apzināti mērķēti, taču nepamatoti apgalvojumi var izraisīt lavīnveidīgu efektu uz reģiona attīstību ilgtermiņā.

Pieļaujam, ka intervijā ir notikusi pārrakstīšanās kļūda un patiesībā ar vārdu "reģions" Jūs esat domājusi Rīgu, nevis Latgales pierobežas novadus, jo saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019.gadā Rīgā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem (ļauj salīdzināt noziedzīgu nodarījumu īpatsvaru sabiedrībā) bija par 25% lielāks nekā Latgales reģionā (270 nodarījumi pret 204).

Tāpat arī, vērtējot pie robežas izvietoto novadu statistiku, nākas secināt, ka no visiem pie robežas izvietotajiem novadiem – Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Zilupes, Dagdas, Krāslavas un Daugavpils (tātad tiem kuri intervijā norādīti kā novadi, kuros daudzi nodarbojas ar noziedzīgām darbībām) - reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 2019.gadā lielāks nekā Rīgā (270) ir bijis tikai Baltinavas (293). Krāslavas (308) un Zilupes (429) novados. Visos citos pie robežas izvietotajos Latgales novados reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 10 000 iedzīvotājiem 2019.gadā ir krietni mazāks nekā Rīgas pilsētā.[3]

Jāņem vērā, ka pēdējos divos novados atrodas vieni no noslogotākajiem robežšķēršošanas punktiem Baltijā un novadu statistikā tiek ietverti arī tie noziedzīgi nodarījumi, kas veikti šķērsojot minētos punktus, t.sk. ārzemniekiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt, ja intervijas atspoguļojumā medijā ir bijusi kļūda un patiesībā ar vārdu „reģions” Jūs esat domājusi Rīgas pilsētu.

Tāpat aicinām sniegt Jūsu vai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes rīcībā esošo informāciju par daudziem darbaspējīgiem iedzīvotājiem, kas pierobežas novados nodarbojas ar ēnu ekonomikai tuvu stāvošām vai noziedzīgām darbībām Šāda informācija, kurn līdz šim nav izdevies iegūt no atbildīgo tiesībsargājošo iestāžu analītiskajiem materiāliem, dotu mums iespēju pievērst adekvātu atbildīgo ministriju un iestāžu uzmanību reģiona sociālekonomiskajām un valsts drošības problēmām.

Atgādinām, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem iepriekš minētajos pie Eiropas Savienības ārējās robežas izvietotajos novados 2020.gada sākumā dzīvoja 67 tūkstoši iedzīvotāju, no tiem darbaspējas vecumā 42 tūkstoši iedzīvotāju. Ticam, ka Jūs kā tās iestādes vadītāja, kuras kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, nepaustu šādu apgalvojumu ar tajā ietvertiem vārdiem “daudzi” bez iepriekš veiktas datos un ziņojumos balstītas analīzes.

Saskaņā ar 2019. gada 21.novembra Ministru kabineta ieteikumu Nr.l "Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi” 5.1.apakšpunktu valsts amatpersonu, ierēdņu un darbinieku rīcībai lēmumiem un viedokļiem ir jābūt pamatotiem un izsvērtiem balstītiem situācijas analīzē, objektīvos faktos un datos, bet saskaņā ar 5.2.apakšpunktu tiem jāspēj atzīt savas kļūdas un uzņemties par tām atbildību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām Jūs sniegt infonnāciju par salīdzinošajiem datiem, kas pamato Jūsu intervijā pausto, kā arī FID plānotajām darbībām, lai mazinātu Jūsu iezīmēto negatīvo tendenci.

Vienlaikus, pieļaujot, ka augstas valsts amatpersonas publiski paustie apgalvojumi vai minējumi ir tikai nezināšanas par novadu vai iestādes pārraudzībā esošo sektoru radīts pārpratums, aicinām gan Jūs, gan citus FID kolēģus sazināties ar mums un apciemot Latgali, lai iepazītos ar reālo situāciju reģionā.


[1] https://www.la.lv/naudas-atmazgasanas-gravji?fbciid=lwAR0JFATJmtw7JCbQUnZtqlzKgZf44ee6QbT3N2BT6Gi74dUFbj35LPw9XpS

[2] "Good Economics, Bad Economics: Six Ways We Get the Wortd Wrong and How to Set It Right by Abhijit V. Banerjee, Esther Duflo". Booktopia. Retrieved October 21,2019., p.

[3] https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/50ciala/sociala likump/SKG021.px/table/tableViewLayoutl/

Novērtē šo rakstu:

92
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi