Atklāta vēstule: brīvību drosmīgajiem Alūksnes novada uzņēmējiem – narkotiku ražotājiem!
Māris Sprūds13.10.2024.
Komentāri (75)
Iesaki rakstu: 
Cienījamās Latvijas Republikas augstākās amatpersonas! Rakstu jums, lai pievērstu uzmanību situācijai, kas apdraud mūsu kā demokrātiskas sabiedrības izpratni par cilvēcību, brīvību un cilvēktiesībām, sakarā ar Alūksnes uzņēmējiem, kuri ir apsūdzēti par cenšanos veikt uzņēmējdarbību ekonomiski novārdzinātajā Latgalē.
Latvijas valstij ir jāizvērtē, vai pašreizējā sistēma pienācīgi aizsargā cilvēktiesības, jo īpaši cilvēka dzīvību, kas ir viena no visaugstākajām ANO Cilvēktiesību deklarācijā uzsvērtajām vērtībām.
ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. pantā ir noteikts:
1. Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darbavietas izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, kā arī uz aizsardzību pret bezdarbu, bet 27. pants garantē katram cilvēkam ir tiesības brīvi piedalīties sabiedrības kultūras dzīvē, baudīt mākslu, darboties zinātnes progresa labā un izmantot tā sasniegumus.
Alūksnes uzņēmēji - narkotiku ražotāji - rīkojās saskaņā ar šīm universālajām vērtībām, darbojoties zinātnes labā un sniedzot palīdzību līdzcilvēkiem relaksēties, izmantojot ķīmijas zinātnes sasniegumus.
Alūksnes uzņēmēji - narkotiku ražotāji - bija drosmīgi un cilvēcīgi, kas būtu jāuztver kā paraugs humānai un atbildīgai rīcībai.
Alūksnes uzņēmēji - narkotiku ražotāji - palīdzēja līdzcilvēkiem saņemt emocionālu palīdzību un palīdzību dzīvības uzturēšanai, jo narkotiku lietotāji bez narkotikām varēja izdarīt pašnāvību vai arī sakarā ar lomkām izdarīt kādu kaitējumu citiem.
Turklāt Alūksnes narkotiku ražotāji nodrošināja darbavietas daudziem saviem kolēģiem un ar savu uzņēmējdarbību sekmēja Latvijas un Eiropas ekonomikas attīstību.
Šajā situācijā Latvijai kā valstij un sabiedrībai jānostājas uzņēmīgu cilvēku pusē. Alūksnes narkotiku ražotāju apsūdzēšana par humānu darbību norāda uz sistēmisku problēmu, kas apdraud mūsu kā sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām.
Valsts pienākums ir izvērtēt aizsardzības pieprasītāju gadījumus un aizsargāt ne tikai tos, kuru dzīvība ir apdraudēta, bet arī tos, kas sniedz palīdzību.
Lai arī Latvijai šāda precedenta līdz šim nav bijis, tas nenozīmē, ka to nevar risināt humāni un atbilstīgi lietas būtībai plašā kontekstā un administratīvā kārtībā. Ja esošie likumi neparedz šādus gadījumus, tad ir iespēja likumus un praksi mainīt un radīt tiesisko telpu, kas nosaka un institucionalizē rīcību šādos gadījumos.
Pašlaik dažādi narkotiku izplatīšanas dekriminalizēšanas pasākumi norit arī citās valstīs, piemēram, Vācijā, kur nesen dekriminalizēja marihuānas lietošanu un izplatīšana.
Viens no uzdevumiem, izstrādājot jaunus tiesību aktus, būs skaidri nošķirt narkotiku ražotājus, kuri palīdz līdzcilvēkiem pārdzīvot grūtus laikus, no tiem, kuri ar narkotiku ražošanu un izplatību nodarbojas tikai naudas dēļ.
Latvijas valstij un tās institūcijām tiek dota iespēja izveidot praksi, kas respektē cilvēktiesības un ievēro starptautiskās saistības, paliekot saprātīgiem un samērīgiem, arī neiejaucoties tiesu varas kompetencē. Vēstules autors izprot un respektē LR Satversmes 92.pantu.
Latvijai ir jāspēj parādīt, ka tā ir tiesiska un humāna valsts, kas ciena cilvēka dzīvību un cilvēktiesības. Mūsu vērtība ir cilvēki, kuri uzdrīkstas, līdzdomā un pauž savu viedokli un ir sociāli aktīvi.
Aicinu jūs katru savas kompetences robežās izvērtēt Alūksnes uzņēmēju gadījumu nevis birokrātiski un formāli, bet pēc būtības un, redzot plašu kontekstu, vērtējot to cilvēka dzīvības un tiesību nozīmīguma skatījumā. Šis ir laiks, kurā mums kā valstij ir iespēja parādīt apņēmību aizsargāt cilvēka dzīvību, brīvību un cieņu visos veidos.
Neviens, uzsveru ‒ neviens cilvēks nedrīkst tikt notiesāts un ieslodzīts par to, ka ir nostājies cilvēcības pusē.
P.S. Nekas no šajā vēstulē rakstītā nav jāuztver nopietni.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
