Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienījamie deputāti un ministri! Ir sākusies vasara, un ārā valda noturīga tveice, kas vēl turpināsies un pieaugs. Kā redzams, arī epidemioloģiskā drošība pieaug - šobrīd kumulatīvā saslimstība ar COVID-19 uz 100 000 iedzīvotājiem krīt ļoti krasi - pēdējo dienu skaitļi: 191, 183, 175, 166, 159... Ir laiks rīkoties tāpat kā mūsu kaimiņiem igauņiem un atcelt sejas masku obligātumu, atstājot to kā brīvprātīgu aizsargelementu tiem, kuri uzskata, ka tas nodrošinās aizsardzību viņu veselībai. Tātad rekomendējošu, bet ne obligātu.

Šīs COVID-19 krīzes sākumā, kad deputāti vēl strādāja klātienē Saeimā, bija redzams, ka daudziem no viņiem ir nepatīkami un neērti stundām sēdēt sejas maskās. Pat Saeimas priekšsēdētājas pacietība un izturība krita, nosakot Saeimas sēdes vadītāju rotāciju.

Šobrīd ir sajūta, ka darbs no mājām politiķiem licis krasi atrauties no ikdienā strādājošo cilvēku realitātes. Ko darīt tiem, kuri ikdienā strādā fiziski aktīvu darbu vai atrodas vietās, kur nav pieejams kondicionieris?

Šajā karstajā laikā, kad seja pastiprināti svīst un sejas maska strauji paliek mitra, maskā vairojas mikrobi, un veidojas infekcijas perēklis, par ko daudzi pasaules mēroga mediķi un arī Pasaules Veselības organizācija ir cēlusi trauksmi. Pats visu šo laiku esmu bijis liecinieks, ka būtiski Veselības ministrijas izplatītie pareizas maskas lietošanas nosacījumi netiek ievēroti:

- Vienreizlietojamo masku neizmanto atkārtoti - tā jāizmet, vispirms ieliekot maisiņā.

- Ja sejas maska kļūst mitra, tā jānomaina ar citu - tīru un sausu.

- Sejas masku nedrīkst noņemt daļēji (piemēram, novilkt uz zoda vai kakla) un pēc tam lietot atkārtoti.

Šīs ir būtiskas higiēniskas prasības, lai nenodarītu pāri savai veselībai, ko vairums iedzīvotāju ikdienā neievēro. Jā, realitāte ir tāda, ka viena maska tiek nēsāta visas dienas garumā, apgrābstīta desmitiem reižu un pārnēsāta kabatā ar visām no tā izrietošajām sekām.

Nezinu nevienu cilvēku, kurš nēsātu līdzi vienlaikus vairākas auduma maskas, lai tās mainītu šajā karstajā laikā. Turklāt šajās maskās paiet visa diena - jelgavniekiem tās ir 2h ceļā uz darbu, 8h darbā, un vēl klāt nāk veikala apmeklējums ar stāvēšanu rindā.

Bieži vien izskan salīdzinājumi ar mediķiem, kuri ikdienā izmanto ķirurģiskās maskas, taču tas ir nepiemērots salīdzinājums, - viņi savas maskas maina regulāri. Ja pavēro, ikdienā cilvēki visbiežāk pirms veikala apmeklējuma izvelk no kabatas ne pirmā svaiguma masku, kas ir bīstama realitāte elpceļu veselībai.

Būtībā cilvēku spēj kaut cik vairāk pasargāt tikai PP2 un PP3 tipa maskas, nevis šīs auduma maskas, ko ārsti sauc par „drāšu maskām". Pats esmu izmantojis īstās PP2 maskas - tās pieguļ un filtrē gaisu nesalīdzināmi kvalitatīvāk, un var just, ka gaiss patiesi iziet cauri filtriem, kad ar parasto auduma masku, uzvilktu vai novilktu, dižu atšķirību nejūtu.

Ikviens ziemas apstākļos varēja redzēt, kā caur maskām plūst un izplatās gaiss, - tur nav ne mazāko iespēju kādu pasargāt sabiedriskajā transportā un it īpaši slēgtās telpās. Tāpēc savā funkcionalitātē tās ne tuvu nesasniedz savu mērķi, bet rada tikai drošuma ilūziju. Nepareizi lietojot - pārsvarā vēl lielāku apdraudējumu.

Arī klīniskais imunologs Lauris Līcītis iesaka mainīt maskas, tiklīdz tās kļūst mitras un, kad vien iespējams, ārā elpot ar pilnu krūti svaigu gaisu. Ja telpās ir nepieciešams mutes un deguna aizsegs, pēc iespējas biežāk veikt atelpas brīžus, jo ilgstoši apgrūtināta elpošana varot veicināt dažādas saslimstības, it īpaši lietojot šīs mitrās sejas maskas.

Cilvēki šādos apstākļos dzīvo vairāk nekā pusgadu, tādēļ viņiem ir nepieciešama šī te atelpa vasaras periodā. Citādāk sanāks, ka šajā laikā, ko varētu izmantot elpceļu rehabilitācijai, tiks nodarīts būtiskāks kaitējums sabiedrības veselībai attiecībā pret iespējamo ieguvumu.

Ir vēl kas būtisks, ko politiķi un eksperti netika apjautuši rudenī. Pats personīgi strādāju šo pēdējo pusotru gadu veikalos un novēroju, ka, kopš ieviesa obligātu masku nēsāšanu, cilvēki pārtrauca ievērot distanci, kas ir daudz svarīgāk par masku esamību, maldīgi uzskatot, ka sejas maska visu atrisina. Salīdzinājumā ar 2020.gada pavasari - bezmasku režīms un atgādinājumi par distanci patiesi lika cilvēkiem būt atbildīgiem un nebāzties vienam otram virsū.

Ļoti iespējams, ka šajos Ziemassvētkos tas bija viens no galvenajiem saslimstības kāpuma cēloņiem - distances neievērošana, neveiksmīgu lēmumu rezultātā radīta milzu cilvēku drūzma slēgtās telpās un kabatās turētās, ar nemazgātām rokām aiztiktās un vairrākkārtīgi lietotās maskas. Par šo politiķiem un ekspertiem vajadzētu aizdomāties, sagaidot šī gada rudens sezonu.

Latvijā aktīvi norit vakcinācija, un cilvēki, kuri vēlējās justies droši no COVID-19, ir jau vakcinējušies. Tie, kuri pēc šīm izmaiņām vēlēsies sekot valdības pieejai, lai nodrošinātos pret saslimstību no COVID-19, tiks mudināti pasteigties, ko tik ļoti vēlas politiķi un eksperti, jo vēl var paspēt potēties ar vienreizējo vakcīnu. Pārējiem - ļaujiet dzīvot cilvēka cienīgu un veselīgu dzīvi ar adekvātiem, cilvēka veselībai atbilstošiem regulējumiem.

Šajā sakarā nav ne pieļaujams, ne piedodams, ka politiķi izvēlas ieklausīties vienveidīgā viedoklī, uzspiež vakcinēšanos, ignorējot to pasaules līmeņa ekspertu viedokļus, kas aizstāv lielāko daļu Latvijas iedzīvotājus, kuri izvēlas citus veidus, kā sevi pasargāt. Arī es pats nevakcinēšos un turpināšu aizstāvēt savu iniciatīvu par brīvprātīgu vakcināciju bez tiesiskas diskriminācijas, jo kopš nesenās Saeimas komisijas sēdes, kur iniciatīva netika izskatīta pēc būtības, parakstu skaits ir audzies par 11 000, sasniedzot vairāk kā 28 000 parakstu.

Kā redzams, Zviedrijā nav notikusi traģēdija, un tur amatpersonas ir bijušas gudrākas, tālredzīgākas un atbilstoši komunicējušas ar sabiedrību. Tur ir cita kultūra - nevis „pakļaut un piespiest", bet „aicināt uzņemties atbildību un visiem ievērot patstāvīgi drošības mērus". Pēc Latvijas mirstības no COVID-19 statistikas Latvija neatpaliek no Zviedrijas. Tā pat ir labākā situācijā par tām valstīm, kur tika pieņemti ļoti stingri pasākumi. Šo statistiku ikviens var apskatīt un izvērtēt - https://www.worldometers.info/coronavirus/. Turklāt pēc nedēļas būsim sasnieguši arī Igaunijas kumulatīvā saslimstības ar COVID-19 rādītājus, tāpēc ir samērīgi tuvākajā Ministru kabineta sēdē nekavējoties atcelt masku lietošanas obligātumu, lēmumam stājoties spēkā no 2021.gada 18.jūnija.

Noslēgumā vēlos informēt, ka pamatojoties uz ārstu Pēteri Apini, kurš publiski ir izteicies, ka sarunā ar Juriju Perevoščikovu (TV24 raidījums Preses Klubs 03.06.2021.) ir gūta vienprātība un atzīta Pasaules Veselības organizācijas nostāja - ārtelpās vīrusa izplatība nav iespējama. Šī iemesla dēļ jebkurš ierobežojums un sods par cilvēku masveida pulcēšanos ārtelpās, uz ko ir nostiprinātas tiesības Latvijas Republikas konstitūcijā, ir prettiesisks, un par visiem konstitūcijā noteikto tiesību nepamatotajiem ierobežojumiem sekos iesniegums tiesībsargājošajās iestādēs visu apstākļu izvērtēšanai.

Ar cieņu un cerību uz deputātu un ministru veselo saprātu.

Novērtē šo rakstu:

89
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...