Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.

2016.gada 8.augustā Veselības ministrija kā normatīvos aktos noteikta pārraugoša valsts pārvaldes iestāde saņēma iesniedzēja sākotnējo iesniegumu, kurā tika lūgts veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu tiesības praktizēt psihiatra profesijā arī pēc 2016.gada 14.septembra, kad beidzās Latvijas Ārstu biedrības savulaik izdotā sertifikāta derīguma termiņš.

Notika piecreizēja vēstuļu apmaiņa ar Veselības ministriju, līdz pēdējā no tām, proti, 13.12.16.skaidrojumā iestāde atzina, ka faktiski vispār neveic sertifikācijas procesa institucionālu pārraudzību un nav izdevusi nekādu (nelabvēlīgu vai labvēlīgu) lēmumu konkrētu publiski tiesisko attiecību ar iesniedzēju ietvaros. Prasījumu ministrijai iesniedzējs joprojām uztur spēkā.

Veselības ministrija pēc būtības neapšauba iesniedzēja argumentus, ka ārstu sertifikācija tiesiskā procedūrā nav iespējama jau kopš 2013.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aktuālie MK noteikumi Nr.943, kas reglamentē ārstniecības personu sertifikācijas kārtību. Saskaņā ar to normām ārstu sertifikāciju deleģēts veikt Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomei; saskaņā ar LĀB statūtiem tā ir biedrības profesionālā struktūrvienība, ko, izdodot attiecīgu nolikumu, kā koleģiālu institūciju izveido LĀB valde. Veselības ministrija 13.12.16. nosūtītajā vēstulē nepārprotami atzīst, ka attiecīgs nolikums nav izdots, bet tikušas vienīgi ievēlētas padomes amatpersonas.

Savukārt, ja arī padome būtu izveidota atbilstoši statūtiem, tai tomēr nevarētu rasties tiesības izdot administratīvos aktus deleģētas valsts pārvaldes funkcijas ietvaros, jo biedrības struktūrvienība nav juridiska persona (Biedrību un nodibinājumu likuma 50.panta pirmā daļa); tātad pašai par sevi tai nevar piemist administratīvi procesuālā tiesībspēja.

Iesniedzējs sarakstes gaitā tika ministrijai vairākkārt argumentējis, ka esošā problēmsituācija demokrātiskā valstī būtu risināma saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem; proti, ierastā ārstu sertifikācijas procedūra, ko veic biedrība, pagaidām jāaptur, kamēr tiek novērstas būtiskas nepilnības normatīvajos aktos un izvērtēts, vai lietderīgi leģitimizēt Sertifikācijas padomes statusu. Bet tikmēr ar VM kā atbildīgās valsts iestādes akceptu būtu samērīgi ļaut pilnvērtīgi turpināt darbu speciālistiem, kuri ir regulāri praktizējoši un kuru kvalifikācijas atbilstība nevarētu objektīvi radīt šaubas arī pēc iepriekš izdotā sertifikāta derīguma termiņa beigām. Tāpat būtu jāļauj uzsākt darbu jaunajiem speciālistiem, kuri jau nokārtojuši mūsdienu prasībām atbilstošu rezidentūras eksāmenu akreditētās mācību iestādēs (jāpiebilst, sertifikācija, ko veic biedrības, šobrīd vērtējama kā arhaisks pasākums ar vēsturisku, simbolisku nozīmi, kam ir attāls sakars ar ārstu kvalifikācijas reālu nodrošināšanu).

Kā zināms, tiesiskas nepilnības kādā pārvaldes jomā nav nekas unikāls. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu tāpēc pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido. Iestādei, kas konstatē padotībā esošas institūcijas darbības neatbilstību tiesību aktiem vai vispārējiem tiesību principiem, protams, ir pienākums nepieļaut tamlīdzīgas darbības turpināšanu.

Lai gan valsts pārvalde ir strikti pakļauta likumam, tomēr Veselības ministrijas valsts sekretārs acīmredzami vēlas situācijai meklēt politisku risinājumu. No 13.12.16. vēstules izriet, ka esot (politiski?) svarīgi, lai LĀB turpinātu veikt ārstu sertifikāciju, bet Veselības ministrija LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja parakstītos dokumentus vēlāk “traktēs” kā administratīvos aktus. Tātad prioritāri Veselības ministrija ārstu sertifikācijas procesā akceptē nevis Administratīvā procesa likuma normu, bet gan padomju tiesību atsevišķu principu piemērošanu. Proti, padomju tiesību doktrīnā tika uztverts par pašsaprotamu, ka tiesībām ir piespiedu raksturs. Konkrētajā situācijā ministrija, atbalstīdama ilggadējā LĀB prezidenta P.Apiņa personības kulta veidošanu vai kāda cita iemesla dēļ, uzskata, ka ir tiesīga ikvienam ārstam piespiedu kārtā likt respektēt gan LĀB “vadošo lomu”, gan vienlaikus, protams, biedrības ekonomiskās intereses, ciktāl tā var sevi uzturēt, iekasējot naudu par sertifikāciju un kvalifikācijas celšanas pasākumu organizēšanu (kā kvalitāti valsts nekādi nepārrauga).

Būtiska ir morāles principu veidošana. Ne ārstiem, ne pacientiem un sabiedrībai kopumā mūsu valstī nav pietiekamas izpratnes par tiesību jautājumiem, normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju; šis fakts ir neglaimojošs, bet vispārzināms. Diemžēl Veselības ministrija ar savu attieksmi faktiski deklarē, ka tiesiskumam nav vērtības. Taču valsts pārvaldei, šķiet, drīzāk būtu pienākums vairot sabiedrībai pārliecību, ka adekvātai tiesiskuma apziņai vajadzētu kļūt ikvienas personas, jo īpaši, izglītotākās daļas, kurai tradicionāli tiek pieskaitīti ārsti, svarīgai dzīves sastāvdaļai.

Iesniedzējs, izanalizējot Ministru prezidenta biroja 22.09.16. izsūtīto formālo vēstuli, kam nav sekojusi nekāda rīcība, un Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieka J. Plepa parakstītu 22.02.17. skaidrojumu Nr.343, diemžēl gūst papildu apstiprinājumu vērojumam, ka tiesiskums mūsu valstī netiek uzskatīts par vērtību; turklāt J.Plepa, kurš pozicionējas kā augsti kvalificēts jurists un augstskolas mācībspēks, parakstītā vēstule sagatavota īpaši nekvalitatīvi. Proti, tiek prātuļots, ka amatpersonu ievēlēšana pati par sevi jau nozīmējot viņu apvienošanu koleģiālā institūcijā, bet vienlaikus saskaņā ar LĀB statūtiem it kā tomēr tā neesot. Savukārt Ministru kabineta noteikumu (tātad kādu procesuālu normu) spēkā esamība jau esot pietiekams apstāklis, lai uzskatītu, ka biedrībā, kas pati par sevi ir no saistībām pret valsti brīvs subjekts, tiek izveidota struktūrvienība. Ja godātais docents attiecīgos paraloģismus tāpat skaidro studentiem, tad tiesiskuma apziņu, arī izpratni, ko regulē materiālās, bet ko procesuālās normas, veidot būs nākotnē arvien sarežģītāk.

Rezumējot pašlaik Veselības ministrijas it kā pārraudzītā ārstu sertifikācijas procedūra, vērtējot tiesiskos aspektus, jau kopš 2013.gada 1.janvāra turpinās apmēram šādi:

lēmumus par tālākizglītības pasākumu atzīšanu, sertifikāciju un sertifikātus paraksta Sertifikācijas padomes priekšsēdētājs; kamēr padome kā koleģiāla institūcija nav izveidota, parakstītie dokumenti ir saistoši vienīgi pašam priekšsēdētājam kā fiziskai personai (Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta 2.daļa un 3.panta 2.daļa),

Veselības ministrijai nav iecere minēto situāciju pārraudzības kārtībā novērst, jo politiski pareizāk šķiet ārstus piespiest ievērot kādas savdabīgas, demokrātiskā sabiedrībā par arhaiskām uzskatāmas morāles normas – paklausīgi veiktās sertificēšanās galarezultātā rodas apzināta melošana pacientiem, ka pie sienas kabinetā eksponētais sertifikāts ir kvalifikāciju patiesi apstiprinošs, leģitīmā procedūrā iegūts dokuments,

Veselības ministrija pauž gatavību turpināt neierobežoti ilgi “traktēt” LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja parakstītos dokumentus kā administratīvos aktus; tādējādi, kamēr padome nav izveidota un tās statuss neatbilst juridiskas personas statusam, kas dotu tiesības leģitīmi darboties valsts pārvaldē, Veselības ministrijas administratīvajai vadībai “traktēšana” nerada tiesisku pamatu izdot valsts amatpersonu sarakstu; tajā faktiski jau kopš 01.01.2013. bija iekļaujami visi LĀB Sertifikācijas padomes locekļi (likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta 3. daļa un 20.panta 5.1 daļa).

Vērtējot kompleksi visai intensīvo un apjomīgo saraksti ar Veselības ministriju un citām institūcijām, iesniedzējs pauž Valsts prezidentam un Ministru prezidentam bažas par mūsu valsts ilgtspēju. Sarakstes gaitā atklājies, ka amatpersonas nevēlas novērst administratīvā vājuma izpausmes pat tad, ja tās tiek konkretizētas. Bet īpaši pārsteidzoši, ka pašlaik ministrijas valsts sekretāra līmeņa amatu ieņemoša persona, kam pilnvaras nav tik plašas, lai demonstrētu politisku nostāju, var oficiālā sarakstē neviena netraucēti spriedelēt par valstī šobrīd laikam gan neatzītu, būtībā padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ievērošanas svarīgumu un to, ka ārstam, lai saglabātu prakses tiesības, esot obligāti jāsaņem pozitīvs lēmums no nemaz neizveidotas institūcijas.

  Iesniedzējs cer, ka Valsts prezidentam un Ministru prezidentam izdosies rast risinājumu un rosināt vai pat veikt praktiskus pasākumus, lai Veselības ministrija nodrošina, ka tiesības patstāvīgi praktizēt ārstniecības personas varētu iegūt vai atjaunot tiesiskā, saprātīgā procedūrā. Iesniedzējs par saņemto atbildi publiski informēs savus pacientus un citus interesentus; līdz šim pacienti, lai viņus nesatrauktu, tikai izlases kārtībā informēti par radušos problēmu ar iesniedzēja kā nesertificēta ārsta statusu. Vienlaikus iesniedzējs jau atkārtoti pauž nožēlu, ka valstī (vai drīzāk, valdošajā koalīcijā?!) acīmredzami nedarbojas pietiekami efektīva sistēma, kā nodrošināt augstākajai ierēdniecībai piederošu amatpersonu, jo īpaši, ministriju valsts sekretāru darbības tiesiskuma kontroli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...