Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un Valsts prezidentu par Veselības ministrijas faktisko atteikumu veikt viņa kā ārstniecības personas resertifikācijas procesa tiesiskuma pārraudzību.

2016.gada 8.augustā Veselības ministrija kā normatīvos aktos noteikta pārraugoša valsts pārvaldes iestāde saņēma iesniedzēja sākotnējo iesniegumu, kurā tika lūgts veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu tiesības praktizēt psihiatra profesijā arī pēc 2016.gada 14.septembra, kad beidzās Latvijas Ārstu biedrības savulaik izdotā sertifikāta derīguma termiņš.

Notika piecreizēja vēstuļu apmaiņa ar Veselības ministriju, līdz pēdējā no tām, proti, 13.12.16.skaidrojumā iestāde atzina, ka faktiski vispār neveic sertifikācijas procesa institucionālu pārraudzību un nav izdevusi nekādu (nelabvēlīgu vai labvēlīgu) lēmumu konkrētu publiski tiesisko attiecību ar iesniedzēju ietvaros. Prasījumu ministrijai iesniedzējs joprojām uztur spēkā.

Veselības ministrija pēc būtības neapšauba iesniedzēja argumentus, ka ārstu sertifikācija tiesiskā procedūrā nav iespējama jau kopš 2013.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā aktuālie MK noteikumi Nr.943, kas reglamentē ārstniecības personu sertifikācijas kārtību. Saskaņā ar to normām ārstu sertifikāciju deleģēts veikt Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomei; saskaņā ar LĀB statūtiem tā ir biedrības profesionālā struktūrvienība, ko, izdodot attiecīgu nolikumu, kā koleģiālu institūciju izveido LĀB valde. Veselības ministrija 13.12.16. nosūtītajā vēstulē nepārprotami atzīst, ka attiecīgs nolikums nav izdots, bet tikušas vienīgi ievēlētas padomes amatpersonas.

Savukārt, ja arī padome būtu izveidota atbilstoši statūtiem, tai tomēr nevarētu rasties tiesības izdot administratīvos aktus deleģētas valsts pārvaldes funkcijas ietvaros, jo biedrības struktūrvienība nav juridiska persona (Biedrību un nodibinājumu likuma 50.panta pirmā daļa); tātad pašai par sevi tai nevar piemist administratīvi procesuālā tiesībspēja.

Iesniedzējs sarakstes gaitā tika ministrijai vairākkārt argumentējis, ka esošā problēmsituācija demokrātiskā valstī būtu risināma saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem; proti, ierastā ārstu sertifikācijas procedūra, ko veic biedrība, pagaidām jāaptur, kamēr tiek novērstas būtiskas nepilnības normatīvajos aktos un izvērtēts, vai lietderīgi leģitimizēt Sertifikācijas padomes statusu. Bet tikmēr ar VM kā atbildīgās valsts iestādes akceptu būtu samērīgi ļaut pilnvērtīgi turpināt darbu speciālistiem, kuri ir regulāri praktizējoši un kuru kvalifikācijas atbilstība nevarētu objektīvi radīt šaubas arī pēc iepriekš izdotā sertifikāta derīguma termiņa beigām. Tāpat būtu jāļauj uzsākt darbu jaunajiem speciālistiem, kuri jau nokārtojuši mūsdienu prasībām atbilstošu rezidentūras eksāmenu akreditētās mācību iestādēs (jāpiebilst, sertifikācija, ko veic biedrības, šobrīd vērtējama kā arhaisks pasākums ar vēsturisku, simbolisku nozīmi, kam ir attāls sakars ar ārstu kvalifikācijas reālu nodrošināšanu).

Kā zināms, tiesiskas nepilnības kādā pārvaldes jomā nav nekas unikāls. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu tāpēc pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido. Iestādei, kas konstatē padotībā esošas institūcijas darbības neatbilstību tiesību aktiem vai vispārējiem tiesību principiem, protams, ir pienākums nepieļaut tamlīdzīgas darbības turpināšanu.

Lai gan valsts pārvalde ir strikti pakļauta likumam, tomēr Veselības ministrijas valsts sekretārs acīmredzami vēlas situācijai meklēt politisku risinājumu. No 13.12.16. vēstules izriet, ka esot (politiski?) svarīgi, lai LĀB turpinātu veikt ārstu sertifikāciju, bet Veselības ministrija LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja parakstītos dokumentus vēlāk “traktēs” kā administratīvos aktus. Tātad prioritāri Veselības ministrija ārstu sertifikācijas procesā akceptē nevis Administratīvā procesa likuma normu, bet gan padomju tiesību atsevišķu principu piemērošanu. Proti, padomju tiesību doktrīnā tika uztverts par pašsaprotamu, ka tiesībām ir piespiedu raksturs. Konkrētajā situācijā ministrija, atbalstīdama ilggadējā LĀB prezidenta P.Apiņa personības kulta veidošanu vai kāda cita iemesla dēļ, uzskata, ka ir tiesīga ikvienam ārstam piespiedu kārtā likt respektēt gan LĀB “vadošo lomu”, gan vienlaikus, protams, biedrības ekonomiskās intereses, ciktāl tā var sevi uzturēt, iekasējot naudu par sertifikāciju un kvalifikācijas celšanas pasākumu organizēšanu (kā kvalitāti valsts nekādi nepārrauga).

Būtiska ir morāles principu veidošana. Ne ārstiem, ne pacientiem un sabiedrībai kopumā mūsu valstī nav pietiekamas izpratnes par tiesību jautājumiem, normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju; šis fakts ir neglaimojošs, bet vispārzināms. Diemžēl Veselības ministrija ar savu attieksmi faktiski deklarē, ka tiesiskumam nav vērtības. Taču valsts pārvaldei, šķiet, drīzāk būtu pienākums vairot sabiedrībai pārliecību, ka adekvātai tiesiskuma apziņai vajadzētu kļūt ikvienas personas, jo īpaši, izglītotākās daļas, kurai tradicionāli tiek pieskaitīti ārsti, svarīgai dzīves sastāvdaļai.

Iesniedzējs, izanalizējot Ministru prezidenta biroja 22.09.16. izsūtīto formālo vēstuli, kam nav sekojusi nekāda rīcība, un Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieka J. Plepa parakstītu 22.02.17. skaidrojumu Nr.343, diemžēl gūst papildu apstiprinājumu vērojumam, ka tiesiskums mūsu valstī netiek uzskatīts par vērtību; turklāt J.Plepa, kurš pozicionējas kā augsti kvalificēts jurists un augstskolas mācībspēks, parakstītā vēstule sagatavota īpaši nekvalitatīvi. Proti, tiek prātuļots, ka amatpersonu ievēlēšana pati par sevi jau nozīmējot viņu apvienošanu koleģiālā institūcijā, bet vienlaikus saskaņā ar LĀB statūtiem it kā tomēr tā neesot. Savukārt Ministru kabineta noteikumu (tātad kādu procesuālu normu) spēkā esamība jau esot pietiekams apstāklis, lai uzskatītu, ka biedrībā, kas pati par sevi ir no saistībām pret valsti brīvs subjekts, tiek izveidota struktūrvienība. Ja godātais docents attiecīgos paraloģismus tāpat skaidro studentiem, tad tiesiskuma apziņu, arī izpratni, ko regulē materiālās, bet ko procesuālās normas, veidot būs nākotnē arvien sarežģītāk.

Rezumējot pašlaik Veselības ministrijas it kā pārraudzītā ārstu sertifikācijas procedūra, vērtējot tiesiskos aspektus, jau kopš 2013.gada 1.janvāra turpinās apmēram šādi:

lēmumus par tālākizglītības pasākumu atzīšanu, sertifikāciju un sertifikātus paraksta Sertifikācijas padomes priekšsēdētājs; kamēr padome kā koleģiāla institūcija nav izveidota, parakstītie dokumenti ir saistoši vienīgi pašam priekšsēdētājam kā fiziskai personai (Dokumentu juridiskā spēka likuma 1.panta 2.daļa un 3.panta 2.daļa),

Veselības ministrijai nav iecere minēto situāciju pārraudzības kārtībā novērst, jo politiski pareizāk šķiet ārstus piespiest ievērot kādas savdabīgas, demokrātiskā sabiedrībā par arhaiskām uzskatāmas morāles normas – paklausīgi veiktās sertificēšanās galarezultātā rodas apzināta melošana pacientiem, ka pie sienas kabinetā eksponētais sertifikāts ir kvalifikāciju patiesi apstiprinošs, leģitīmā procedūrā iegūts dokuments,

Veselības ministrija pauž gatavību turpināt neierobežoti ilgi “traktēt” LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja parakstītos dokumentus kā administratīvos aktus; tādējādi, kamēr padome nav izveidota un tās statuss neatbilst juridiskas personas statusam, kas dotu tiesības leģitīmi darboties valsts pārvaldē, Veselības ministrijas administratīvajai vadībai “traktēšana” nerada tiesisku pamatu izdot valsts amatpersonu sarakstu; tajā faktiski jau kopš 01.01.2013. bija iekļaujami visi LĀB Sertifikācijas padomes locekļi (likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta 3. daļa un 20.panta 5.1 daļa).

Vērtējot kompleksi visai intensīvo un apjomīgo saraksti ar Veselības ministriju un citām institūcijām, iesniedzējs pauž Valsts prezidentam un Ministru prezidentam bažas par mūsu valsts ilgtspēju. Sarakstes gaitā atklājies, ka amatpersonas nevēlas novērst administratīvā vājuma izpausmes pat tad, ja tās tiek konkretizētas. Bet īpaši pārsteidzoši, ka pašlaik ministrijas valsts sekretāra līmeņa amatu ieņemoša persona, kam pilnvaras nav tik plašas, lai demonstrētu politisku nostāju, var oficiālā sarakstē neviena netraucēti spriedelēt par valstī šobrīd laikam gan neatzītu, būtībā padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ievērošanas svarīgumu un to, ka ārstam, lai saglabātu prakses tiesības, esot obligāti jāsaņem pozitīvs lēmums no nemaz neizveidotas institūcijas.

  Iesniedzējs cer, ka Valsts prezidentam un Ministru prezidentam izdosies rast risinājumu un rosināt vai pat veikt praktiskus pasākumus, lai Veselības ministrija nodrošina, ka tiesības patstāvīgi praktizēt ārstniecības personas varētu iegūt vai atjaunot tiesiskā, saprātīgā procedūrā. Iesniedzējs par saņemto atbildi publiski informēs savus pacientus un citus interesentus; līdz šim pacienti, lai viņus nesatrauktu, tikai izlases kārtībā informēti par radušos problēmu ar iesniedzēja kā nesertificēta ārsta statusu. Vienlaikus iesniedzējs jau atkārtoti pauž nožēlu, ka valstī (vai drīzāk, valdošajā koalīcijā?!) acīmredzami nedarbojas pietiekami efektīva sistēma, kā nodrošināt augstākajai ierēdniecībai piederošu amatpersonu, jo īpaši, ministriju valsts sekretāru darbības tiesiskuma kontroli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...